papildināta - Ministri pauž nepieciešamību sakārtot būvniecības iepirkumus
(Pievienots teksts no 10.rindkopas.)
Rīga, 3.sept., LETA. Ministri pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojuma par būvniecības nozari norādīja uz nepieciešamību sakārtot būvniecības iepirkumus.
Ministri uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību.
Ziņojumā ministrija uzsvēra, ka, neraugoties uz būvniecības apjomu pieaugumu no 2017.gada, kam sekoja arī izmaksu kāpums, kopumā būvniecības nozares attīstība neizrāda pārkaršanas riska pazīmes, kādas bija vērojamas 2007.- 2009.gados.
"Lai arī būvniecības izmaksas, īpaši strādnieku darba alga, pēdējos divos gados ir pieaugušas, tās nav bijušas straujākas par vidējo tempu tautsaimniecībā un būtiski atpaliek no pirmskrīzes periodā pieredzētā. Būvniecības izmaksas turpinās augt arī 2019.gadā un 2020.gadā, tomēr lēnākā tempā. Salīdzinot ar būvniecības "buma" periodu 2004.-2007.gados, šobrīd būvniecības pieaugumi nav saistīti ar kreditēšanu, jo kredītu atlikuma pieaugums atpaliek no mājokļu cenu pieauguma," atzina EM.
Latvijas Ceļu būvētāja vadītājs Andris Bērziņš ministriem uzsvēra, ka optimismam par izaugsmi būvniecības nozarē nav pamata, jo nav izstrādāts neviens vidēja termiņa politikas dokuments, kuros būtu minēta ceļu vai tiltu būvniecība. Tāpat pastāv bažas par nozarei pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu pēc 2020.gada.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piekrita, ka Latvijas ceļi ir sliktā stāvoklī, tomēr tas nereti ir saistīts ar pašu būvnieku produktivitātes problēmām, jo ceļu būvē netiek izmantoti inovatīvi risinājumi, kādus izmanto, piemēram, Igaunijā.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda atzinīgus vārdus par EM izstrādāto ziņojumu un Satiksmes ministrija to izmantos kā pamatu, izstrādājot turpmāko Latvijas ceļu attīstības politiku. Ministrs piebilda, ka kopumā tuvākajos gados ceļu būves nozares budžets saruks par 100 miljoniem eiro.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka valsts budžets būvniecības dēļ ir zaudējis ievērojamus līdzekļus. Ministra ieskatā, valstī būtu jāsakārto būvniecības iepirkumu tiesiskais regulējums, lai risinātu ar dempingu saistītus jautājumus un darbaspēka no trešajām valstīm piesaistes problēmas, tāpat būtu jāizveido mehānisms, kā būvniecībā izskaust korupcijas riskus.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita, ka iepirkumu likums būtu jāsakārto, tajā iekļaujot normu, ka uz iepirkuma piedāvājumu atvēršanas brīža uzņēmumam nedrīkst būt nodokļu parādu.
EM ziņojumā teikts, ka kopš 2017.gada būvniecības nozare attīstās ļoti strauji. 2017.gadā tā pieauga par 19,4%, 2018.gadā - par 21,9%; būvniecības apjomi pērn pieauga visās būvniecības pamatgrupās. Nozares izaugsmi sekmē ne tikai ES finansējuma pieejamība, bet arī privātās investīcijas. Kopš 2018.gada būvniecības nozarē ir atsākusies darbinieku piesaiste - pērn nodarbināto skaits bija 74 600, kas bija par 30% lielāks nekā 2010.gadā, taču pieauguma temps bija būtiski lēnāks par produkcijas pieaugumu. Tas nozīmē, ka nozare lielā mērā attīstījusies uz produktivitātes pieauguma rēķina, norāda EM. Pēdējo divu gadu laikā būvniecības nozarē īpaši pieaugusi nodarbināto darba alga, pērn tā sasniedza 94,6% no tautsaimniecībā vidējās algas.
Būvniecības pakalpojumu cenu svārstības pamatā izraisa būvniecības produkcijas apjomu straujas izmaiņas, teikts EM ziņojumā. Būvniecības nozares attīstība pēdējos gados ir izteikti cikliska, straujiem būvniecības produkcijas apjomu pieaugumiem seko būvniecības apjomu kritumi.
EM ziņojumā teikts, ka būvniecības apjomu izmaiņas lielākoties ietekmē publiskā pasūtījuma nevienmērīgie apjomi, tai skaitā vairāku lielo projektu vienlaicīgā uzsākšana, ES līdzfinansējuma nevienmērīgā plānošana, lielus projektus uzsākot plānošanas perioda beigās. Savukārt būvniecības produkcijas cenas ietekmē arī virkne citu faktoru. Lielāks cenu pieaugums ir vērojams publiskajos iepirkumos, kā arī projektos, kas tiek īstenoti ar ES līdzfinansējumu. Šādam cenu pieaugumam pamatā ir nepietiekami darbu izpildes termiņi (izteikti projektos, kurus līdzfinansē no ES līdzekļiem), kā arī lielākas atbildības uzlikšana būvdarbu veicējam līgumtiesisko attiecību ietvaros (atbildība par būvprojektēšanas dokumentācijas trūkumiem un nepilnībām, riski saistībā ar neparedzētiem apstākļiem).
Publisko iepirkumu būvniecības apjomam ir būtiska ietekme uz būvniecības nozari tā īpatsvara dēļ. Publisko iepirkumu būvniecības apjomam prognozējams risks būtiski samazināties pēc 2021.gada, ja apjoma dinamika būs līdzīga, kā tas bija vērojams iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kad pēc 2014.gada ES fondu līdzfinansēto projektu apjoma kritums netika aizvietots ar valsts, pašvaldību, privātā sektora projektiem un jaunā ES fondu plānošanas perioda savlaicīgi uzsāktiem projektiem.
Ziņojuma pētnieki prognozē, ka privātais pieprasījums uzreiz neaizvietos publisko iepirkumu apjoma kritumu, tāpēc iespējams būtisks būvniecības apjomu samazinājums, ko līdzsvarotu varētu publisko pasūtījumu izmantošana tirgus svārstību izlīdzināšanai. Izmaksu izmaiņu prognozes liecina, ka būvniecības izmaksu līmenis paliks praktiski nemainīgs arī 2020.-2022.gadā, līdzīgi kā tas bija periodā no 2014. līdz 2016.gadam.
Būvniecības produkcijas cenas ietekmēs arī ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošana, norāda EM. 2019.gada novembrī stāsies spēkā vispārsaistošā ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kas paredz, ka minimālā bruto alga būvniecībā būs 780 eiro, kā arī nosaka iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu. Savukārt, 2020.gada 1. ebruārī pilnā apjomā tiks ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kā rezultātā dati par būvniecībā nodarbināto faktisko darba laiku būvlaukumā no visām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām tiks saņemti valsts Vienotajā darba laika uzskaites sistēmā.
Tāpat pētnieki atzinuši, ka viens no būvdarbu cenu pieauguma riskiem objektu līmenī ir arī trūkumi un nepilnības būvprojektēšanas dokumentos, kā arī nepietiekamā apjomā veikta priekšizpēte. Lai mazinātu šo risku, būtiski ir pēc iespējas ātrāk Latvijā ieviest būves informācijas modelēšanas (BIM) sistēmu, kas var būtiski uzlabot būvprojektēšanas dokumentācijas kvalitāti, veicināt būvniecības prognozējamību, optimizēt būvdarbu organizāciju un secīgu izpildi, samazināt būvdarbu termiņus, kā arī padarīt efektīvāku projektu vadību un uzraudzību.
