Par iecerēto būvniecību iedzīvotāji būs jāinformē gan ar būvtāfeli, gan rakstveidā
To paredz šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Būvniecības likumā.
Ekonomikas ministrija (EM) piedāvāja divus priekšlikuma variantus. Pirmais paredzēja, ka īpašnieki būs jāinformē trīs darbadienu laikā, izvēloties vienu no šādiem informēšanas veidiem - izvietojot zemesgabalā būvtāfeli vai individuāli rakstveidā nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz nekustamā īpašuma īpašnieka deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša komisijas sēdē sacīja, ka Būvniecības likuma grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu būvniecības procesam, tāpēc kā pienākums būtu jāuzliek tikai viens informēšanas veids, nevis divi.
"Nebūs lielu problēmu, ja ap iecerēto būvniecības vietu atradīsies tikai privātmājas. Taču, ja tās būs, piemēram, trīs daudzdzīvokļu mājas katra ar 60 dzīvokļiem, tad būvniecības pasūtītājam sameklēt 180 īpašnieku deklarētās dzīvesvietas adreses un izsūtīt uz tām ierakstītās vēstules varētu būt sarežģīti. Tādējādi būvniekiem būs uzlikts papildus slogs," norādīja Oša.
Savukārt otrais variants paredzēja, ka pasūtītājam ir pienākums par saņemto būvatļauju piecu dienu laikā informēt apkārt esošo zemesgabalu īpašniekus, izvietojot būvtāfeli zemesgabalā, kurā atļauta būvniecība. Šis variants paredzēja, ka pasūtītājs par saņemto būvatļauju var informēt arī rakstveidā, bet šim pasākumam ir informatīvs raksturs. EM aicināja deputātus atbalstīt tieši šo variantu. Šo priekšlikuma variantu atbalstīja arī Saeimas Juridiskais birojs.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tomēr nolēma atbalstīt pirmo EM priekšlikuma variantu, pirms tam gan veicot tajā izmaiņas un nosakot, ka pasūtītājam informēšana jāveic nevis vienā vai otrā informēšanas veidā, bet gan abos - gan ar būvtāfeli, gan arī rakstveidā ar ierakstītu pasta sūtījumu.
Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), pamatojot nepieciešamību uzlikt par pienākumu abus informēšanas veidus, norādīja, ka, tā kā grozījumi Būvniecības likumā samazinās sabiedrības tiesības apstrīdēt būvatļaujas, tad šis samazinājums ir jākompensē ar informēšanu.
Arī Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Māris Jurēvičs, norādīja, ka rakstveida paziņojumu izsūtīšana ir tehniska lieta un to visu varot izdarīt vienas dienas laikā. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk virzīt grozījumu Būvniecības likumā pieņemšanu.
Sēdē tika skatīti Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi būvniecības regulējumā, kas noteiks īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai. Patlaban ikviens iedzīvotājs būvatļauju automātiski var apstrīdēt ar vienu iesniegumu bez tiesas lēmuma. Investoriem tas rada tiesisku nenoteiktību un augstākas izmaksas, kā arī šantāžas risku, uzsvēra komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), piebilstot, ka pēc Pasaules Bankas "Doing Business" reitinga būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija ir tikai 113.vietā, bet Igaunija 35.vietā un Lietuva 48.vietā.
Saeima 7.februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja piecu deputātu sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas nosaka, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālo regulējumu būvniecībā paredzēts noteikt, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu - četrus mēnešus.
Rīga, 27.febr., NOZARE.LV.
Foto: Lita Krone/ LETA
Publicēts: 27.02.2013
