Par "Rail Baltica" piešķirtajiem 238 miljoniem eiro būvēs atzaru no Centrālās stacijas uz lidostu
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Kā norāda Bērziņš, pirmā posma nauda ir domāta savienojumam - pamatlīnijai posmam no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kuru plānots sākt būvēt 2018.gadā un pabeigt līdz 2020.gadam. Tāpat Satiksmes ministrija ir noslēgusi līgumus par plānotā loģistikas centra pie Salaspils izpēti un Centrālās stacijas iespējamās pārbūves skiču projektu. Stacija būs multifunkcionāls mezgls, kas savienos autoostu, 1520 milimetru un 1435 milimetru sliežu stacijas.
"Vai par iedalīto naudu izdosies ko iesākt arī stacijas pārbūvē, varēs vērtēt pēc jaunajām aplēsēm. Kad zināsim tehniskos risinājumus un skices līnijai, tad zināsim precīzākas summas. Atjaunotajam pētījumam saskaņā ar pieteikumu un tehniskajām specifikācijām jābūt gatavam līdz 2016.gada beigām. Tas ir apjomīgs darbs - tur tiek ņemtas vērā ne tikai trīs Baltijas valstu kravu un pasažieru plūsmas prognozes, bet arī ostu un lidostu attīstība un pasaules ekonomikas attīstība, kā arī Krievijas faktors. Šī izmaksu un ieguvumu analīze būs arī jāiesniedz, lai saņemtu nākamā posma līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES)," skaidro kopuzņēmuma pārstāvis.
Vaicāts, vai veidojot savienojumu uz lidostu zem Āgenskalna tomēr tiks raksts tunelis, Bērziņš norāda, ka galvenais jau ir būves drošums - vai tas būtu tilts, tunelis vai kas cits, kā arī sabiedrības informēšana par izvēles argumentiem. Ņemot vērā dalību dažādu pārrobežu projektu semināros un vērtējot tehnoloģiju attīstību, Bērziņš uzskata, ka ir iespējami daudzi un dažādi droši varianti. "Projekti tiek monitorēti no satelītiem, un var fiksēt pat milimetra izmaiņas, kas notiek, rokot tuneļus. Domāju, ka "RB Latvija" pētnieki varēs piedāvāt gan izmaksu, gan no sabiedrības viedokļa pieņemamāko variantu. Izvēloties variantu, viņiem ir jāskaidro, kāpēc tas ir izvēlēts, un jāpamato drošums. Pret konkrētiem variantiem daudzi droši vien ir pret tāpēc, ka pagaidām tomēr baidās, ka kāda māja neiegāžas," secina kopuzņēmuma pārstāvis.
10.jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
