Par Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi turpinās sarunās ar Latvijas un Dānijas arhitektiem
Žūrija metu konkursā par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.
Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.
Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas ("PLH Arkitekter A/S" sadarbībā ar "COWI A/S"), kā arī Latvijas SIA "Outofbox" (sadarbībā ar SIA "RUUME arhitekti", SIA "Vektors T", SIA "E.Daniševska birojs" un SIA "Landshape"). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.
Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē "edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss".
Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka bija arī nelieli kuriozi. Piemēram, viens piedāvājums bija "skaista grāmatiņa ar samērā ironiskām profesionālām piezīmēm par jaunas dzelzceļa stacijas un tilta nepieciešamību Latvijā".
"Eiropas Dzelzceļa līnijas" tuvākajos mēnešos diskutēs ar abiem otrās vietas ieguvējiem, lai rastu labāko risinājumu, iespējams, atsevišķas piedāvājuma sadaļas uzlabojot. Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka aizkavēšanās projektā nenotiks saistībā ar to, ka ir divi uzvarētāji, ņemot vērā, ka tāpat būtu jādiskutē ar uzvarētāju par darba iestrādi būvprojektā, tostarp vērtējot žūrijas rekomendācijas. Sākotnēji gan jāpārliecinās par visu darbu iesniedzēju atbilstību kvalifikācijas prasībām.
Tāpat žūrija piešķīra veicināšanas prēmijas trim darbiem, kuros bija iekļautas idejas, kas pasūtītajam nākotnē varētu būtu interesantas. Prēmiju 13 000 eiro apmērā saņēma arhitekti no Dānijas, Francijas un Igaunijas. Žūrija arī piešķīra īpašu veicināšanas prēmiju 21 000 eiro apmērā arhitektiem no Spānijas, kuri piedāvājuši atšķirīgu redzējumu Daugavas šķērsojumam, kas nākotnē varētu būt izmantojams.
Spānijas arhitekti piedāvā visus četrus sliežu ceļus (divus pašreizējos un divus jaunbūvējamos) novietot uz jaunbūvējamā tilta, savukārt pašreizējo Dzelzceļa tiltu atvēlēt gājēju un velosipēdistu plūsmai.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka konkursā tika iesniegti 15 darbi. Iepirkumu par būvprojektēšanas un būvniecības darbiem plānots izsludināt nākamā gada sākumā. Būvprojekta izstrāde paredzēta 2019.gadā, savukārt būvniecības darbi paredzēti līdz 2022.gadam.
Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija - arhitekte Džūlija Bolesa-Vilsone, pilsētplānotājs Džonatans Kendals, arhitekti Andis Sīlis un Egons Bērziņš, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars Kušķis, Rīgas būvvaldes galvenais arhitekts-teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis, "Eiropas Dzelzceļa līniju" Tehniskā departamenta direktors Jānis Eiduks, AS "Latvijas Dzelzceļš" Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes loceklis Dins Merirands.
Attiecīgais metu konkurss tika izsludināts jūlija sākumā. Tā mērķis bija iegūt piemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tiltam. Teritorija aizņem 14 hektārus (ha), tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pāri Daugavai.
Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus.
LETA
2016.gada 28.novembrī
