Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tur trīs personas; vērsīsies arī pret divām juridiskām personām
Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Divas no aizdomās turētajiem ir būvuzņēmumu amatpersonas, savukārt viens - strādnieks. Aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem. Kā piespiedu līdzeklis juridiskajām personām uz 62 kontiem un 111 transporta līdzekļiem, tostarp būvniecības tehnikas vienībām, uzlikti aresti.
Grišins nenoliedz, ka viena no šīm juridiskajām ir personām ir pilnsabiedrība "SBRE". Ugunsgrēka izcelšanās iemeslu ekspertīzes secinājumus Grišins pagaidām atturējās minēt, taču uzsvēra, ka ugunsgrēks izcēlies, jo būvniecības procesā pieļauti ugunsnedroši darbi.
Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanā policija konstatējusi divus noziedzīgus nodarījumus - mantas bojāšanu aiz neuzmanības, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, kas rezultējusies ar smagām sekām.
Ugunsgrēka radītie zaudējumi pagaidām lēšami aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, taču nākotnē šī summa varētu mainīties.
LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju "SBRE" pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības "SBRE" uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Rīga, 22.apr., LETA.
Foto:LETA/Evija Trifanova
