abc.lv skaitļos

Lietotāji online105
Aktīvie uzņēmumi25214
Nozares raksti1277
Ekspertu atbildes3041
Paradīze zemes virsū jeb Misijas sākums : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Paradīze zemes virsū jeb Misijas sākums

25.05.2010 00:00
Paradīze zemes virsū jeb Misijas sākums
Saules sargi jau ieguvuši iesauku – skuju ķērāji. Pēdējos gadu desmitos Latvijā ir maz realizētu publiskās ārtelpas projektu. Objektus, kuros var atpūsties vai aktīvi pavadīt laiku, viegli saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ventspili zina visi. Pirms trīs gadiem Rīgā, mežaparkā, sadarbībā ar Somijas rotaļu ierīču ražotāju "Lappset" tika ierīkots pirmais lielais rotaļu laukums bērniem, pirms tam demontējot padomju laika atrakciju iekārtas. Notika brīnums – Rīgas mežaparkā, ne tikai zoodārzā, biežāk sāka skanēt bērnu smiekli un traucās skrituļslidotāji. Intervējot vecākus, izrādījās, ka viņi šeit brauc vai ik pārdienas un pat no Iļģuciema, Zasulauka un Imantas... jo arī tā ir pilsēta, kur dzīvo CILVĒKI.



Tieši tāpēc pasaules profesionālajos interaktīvajos un drukātajos medijos prestižajai "Public Space Awards 2010" balvai (www.publicspace.org) tās organizatoru izvirzītais Dzintaru mežaparks, kas ir arhitekta Arņa Dimiņa un viņa komandas, Jūrmalas pilsētas izpilddirekcijas aktīvistu Normunda Līča, Guntas Smalkās un citu, kā arī pilsētas domes DEVIŅU gadu kopdarbs, ir būtisks ieguldījums sabiedrības garīgās un fiziskās veselības attīstībā. Starp citu, Tallinā Brīvības laukums tapa 10 gadus! Kāpēc tik ilgi? Vai tas ir mūsu zināšanu trūkums par publiskās ārtelpas projektu virzību, attīstīšanu un dizainu? Ainavu arhitekta profesija ir jauna, un ikviens projekts visos līmeņos ir kā jauna studiju programma augstskolā. Varbūt iemesls ir politiskās gribas un izpratnes trūkums?

Ikviens trases līkums, pirms to iezīmēt plānā, tika testēts dabā, līdzsvarojot labo un kreiso pagriezienu proporciju.
Rotaļierīces eleganti izceļas uz tumšo koku stumbriem – pašvaldība nav mēģinājusi ietaupīt uz laba dizaina rēķina. Laukumu segumi klāti uz zemsedzes, to lieki netraumējot. Jūrmalas būvvaldes ainavu arhitektam (šāds amats nu gan ir likvidēts) un tolaik izpilddirektoram ideja par urbānu, neskartas dabas un aktīvas dzīves trīsstūri – skaļā Jomas iela un Dzintaru koncertzāle, pludmale un aktīvas atpūtas zona priežu mežā – dzima jau 2001. gadā. Projekts tika sākts 2003. gadā, kad "Substance" uzvarēja pilsētas izsludinātajā atklātajā konkursā, kurā piedalījās tikai trīs (!) dalībnieki. Iespējams, lielpilsētai, virzot stratēģiskus projektus, vajadzētu mācīties no mazajām pašvaldībām, kur tika izveidota darba grupa un projekta ieviešanas vienība ar mērķi – projektu uzraudzība: darba uzdevuma sastādīšana, projekta virzība, finanšu kontrole un iepriekšēja skaņošana. Līdz ar to visu projekta laiku labā roka (lasi – departaments) zināja, ko dara kreisā. Darba grupā projektu kopā ar arhitektiem aizstāvēja attiecīgie būvvaldes un labiekārtošanas pārvaldes speciālisti – profesionāļi pasūtītāja pusē, kas gatavi uzņemties atbildību. Tas nav pats efektīvākais sadarbības modelis Jūrmalā, kur cīnās vides draugi, populistiski politiķi, zemes īpašumu kārotāji, patīk–nepatīk aspekts, hokeja halles un slimnīcas celtniecības idejas, citu investoru saimnieciskās domas par "mežakaķiem", panorāmas ratiem utt. – tomēr strādāt ar detālplānojumu, skiču un tehniskajiem projektiem bija viegli. Pašvaldība uzticējās autoru profesionālismam, tāpēc atmiņas viņiem ir pozitīvas.
Būvapjomu fasādes, reducētas uz atsevišķām dažādos leņķos savērstām plaknēm, ievērojami samazina objekta kopējo vizuālo masivitāti. Dzintaru mežaparks ir unikāls ar savu novietni, jo tā 13 hektārus lielā dabas pamatnes teritorija atrodas pilsētas centrā. Ekspluatācijā tas nodots šī gada janvārī, lai gan arī divas iepriekšējās bezsniega sezonas bija īsta paradīze zemes virsū – labo domu un sajūtu materializācija, kur visu parka darba laiku (09:00–22:00) dzirdama priežu un jūras, mellenāju un meža, bērnu un jauniešu, vecāku un vecvecāku, skeitotāju un skrituļotāju konsonanse. Lai visi instrumenti skanētu harmonijā, autori izstrādāja vairākus attīstības scenārijus. Pirms projektēšanas pieaicinot dendrologu un ainavu arhitektu, jūrmalnieku Aivaru Lasi un Rīgas virsmežniecības un kāpu mežniecības speciālistus, tika veikta rūpīga 200 gadu veco priežu audžu, mellenāju (kas līdz mūsdienām saglabājušies neskarti) un teritorijas dendroloģiskā un biotopu izpēte un analīze, izveidoti mazvērtīgo koku apauguma, biotopu (aizsargājamo, degradēto), ložņājošo aizsargājamo augu, aizsargājamo priežu jaunaudžu plāni. Pirmie trīs skiču varianti paredzēja parku sadalīt divās gan funkcionāli, gan arhitektoniski atšķirīgās daļās. Gruntsgabalu, kuru no parka teritorijas atdalītu jaunveidojamā Madonas iela, bija paredzēts veidot kā izklaides parku, savukārt pārējo teritoriju – kā mežaparku. Sākotnējās ieceres paredzēja saglabāt tikai trīs esošos tranzīta kustības celiņus, bet palēnām ideja attīstījās, un parkā integrējās struktūras, kas ļautu cilvēkiem te uzkavēties. Diemžēl projekta gaitā teritorija dažādu privātu interešu dēļ tikusi nedaudz samazināta. Tā kā apkaimē notika intensīva sabiedrisko un dzīvojamo objektu būvniecība, ievērojami pieauga apmeklētāju skaits, kas varēja nodarīt postu dabas vērtībām. Nācās pārkārtot teritoriju atbilstoši jaunajai situācijai, saglabājot dabiskumu un atšķirīgo no apkārtējās pilsētvides. Svarīgi bija rast līdzsvaru starp dabas teritoriju pielāgošanu un pakļaušanu pilsētvidei.
Visi mežaparka infrastruktūras objekti vienmērīgi izvietoti pa visu teritoriju. Celiņi un aktīvās atpūtas laukumi materiālā un formā ir toleranti pret dabas pamatni – tie ir piepacelti un caurvij teritoriju pa bijušo taciņu gultnēm, inženierkomunikācijām un mazvērtīgo koku nogabaliem. Līdz ar to kopā izcirsti tikai apmēram 300 koki, ieskaitot lapu kokus. Lai atrastu optimālu trasi celiņu sistēmai, kas savienotu visus infrastruktūras objektus, arhitekti strādāja dabā, ar topogrāfisko plānu rokās meklējot ideālo konfigurāciju. Koka soliņi izviļņojas no seguma un organiski saplūst ar to. Žogs uzlikts praktisku apsvērumu dēļ – cilvēku plūsmas organizācijai, kas nodrošina dabas pamatnes un rotaļierīču aizsardzību pret vandalismu nakts stundās. Nozīmīgākais parka aktīvās atpūtas elements ir gandrīz kilometru garā asfalta segumā ieklātā skrituļslidotāju trase parka vidusdaļā, kuras izveidi konsultēja Latvijas Skrituļslidošanas federācija. Plānojot trasi, bija svarīgi izvēlēties vietas, kur nav skuju nobiru, jo tās palielina slīdēšanu, kas savukārt apdraud sportistus. Sacensības parasti notiek pilsētvidē, līdz ar to nav izstrādāti īpaši marķējuma standarti. Diemžēl trase nav piemērota skrituļslidošanas sacensībām, jo nav pietiekami plata, lai, ātrumā traucoties, sportisti viens otru varētu apdzīt. Trases paplašināšana projekta bilancē prasītu vēl mīnus 50 kokus... Skrituļotāju un gājēju plūsmas nošķir lauzītas formas gājēju tilts. Parkā ir vieta arī skeitborda un strītbola laukumiem. Atsevišķi nodalīti kvalitatīvi spēļu laukumi parka mazākajām dvēselītēm – bērniem no 1–6 un no 7–12 gadiem. Rotaļierīces eleganti izceļas uz tumšo koku stumbriem – pašvaldība nav taupījusi uz laba dizaina rēķina. Laukumu segumi uzklāti uz esošās zemsedzes, to lieki netraumējot.
Kafejnīcām, inventāra nomas punktiem un labierīcībām izvēlēta moduļu sistēma, kas līdzīgi koku zariem un saknēm sazarojas, apejot aizsargājamos dabas pamatnes elementus, un pāraug gājēju celiņu struktūrā. Rezultātā būvapjomu fasādes ir reducētas uz atsevišķām dažādos leņķos savērstām plaknēm, kas ievērojami samazina objekta vizuālo masivitāti. Fasāžu apdarē izmantoti kompozītpaneļi ar pulēta alumīnija virsmu, līdz ar to panākot netveramu spoguļefektu, un apkārtējās vides elementi atspīdot veido jaunu parka dimensiju un dematerializē jaunos būvapjomus.
Informatīvās norādes ir pagrūti lasāmas, bet eleganti integrējas vidē.
Tilta balstu apdarē izmantotas fasādēm analogas stikla un pulēta nerūsošā tērauda kasetes. Diemžēl nevar nepieminēt vienīgo patieso Dzintaru mežaparka trūkumu – pārāk rūpīgo tā kopšanu: apdobju veidošanu, perfekto zāliena pļaušanu gar celiņu malām, jaunstādīto krūmu grupu izcelšanu. Tas nesaskan ne ar autoru, ne pasūtītāja sākotnējo ieceri – maksimāli dabisku dabas pamatnes saglabāšanu, kur jaunie stādījumi nemanāmi, bet eleganti sezonāli papildinātu esošos. Arī pārlieka centība var kaitēt… Bet nekas jau vēl nav zaudēts – pilnasinīgu dzīvi parks sāks tikai šogad. Dzintaru mežaparks ir ne tikai izcils piemērs citām pilsētām par pašvaldības lomu pilsētvides sakārtošanā un aktīva dzīvesstila propagandēšanā, bet arī gandrīz ideāls kompromiss starp pilsētas infrastruktūras funkcijām un esošajām dabas pamatnes vērtībām. Ledus, šķiet, ir sakustējies, un līkne, iespējams, veidojas pozitīvi progresīva, un, ja vien būs labā politiskā griba, atradīsies arī līdzekļi. Tad mēs varēsim lepoties ar kādu harmonisku vietu zemes virsū, kas iztaisnotu mūsu un mūsu bērnu pie datora salīkušo muguru, un mēs, ārtelpas un apjomtelpas profesionāļi un mūsu draugi medicīnas speciālisti, būsim laimīgi un dosimies nelielā atvaļinājumā... MISSION COMPLETED. TEKSTS ILZE RUKŠĀNE, AINAVU ARHITEKTE FOTO ANDRIS TONE, ANSIS STARKS Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.88 Dzintaru mežaparks, Jūrmala. Pasūtītājs – Jūrmalas pilsētas dome. Projekta autori – "Substance" arhitekti Arnis Dimiņš, Brigita Bārbale, piedaloties Krišjānim Leitim, Gunai Priedei, Ievai Dimantei, Rihardam Vietriņam. Konsultācijas – dendrologs Aivars Lasis, ainavu arhitekte Alise Jonas. Būvkonstrukcijas – Aleksandrs Kovaļovs. Elektroapgāde – Valdis Zariņš. Elektrotīkli – SIA "Talsu spriegums". Galvenais būvuzņēmējs – SIA "Taders". Tehniskais uzraugs – Kaspars Aksenoks. Metāla karkasa konstrukcijas – "Viko". Stikla vitrīnas/logi – "Vilord". Stikla apdrukas – "A studija". Fasāžu kompozītkasetes – "Kviller", "3L". Teritorijas žogs – "Amever". Inženierkomunikācijas, ventilācija – "IGV Grupa". Teritorijas iesegumi – "Kvinta". Apzaļumošana un kopšana – "JLD", darbu vadītājs – Jānis Lasis. Koka celiņi – IK "Būvkonteksts". Skeitparka aprīkojums – "Sk8 Park". Rotaļlaukumu aprīkojums – "CDL". Rotaļlaukumu iesegums – "Gumi Mix". Strītbola laukumu iesegums – "Reaton". Detālplānojums – 2003.–2005. gads. Skiču un tehniskais projekts – 2005.–2007. gads. Būvniecība – 2007.–2010. gads. Parka platība – 131 108 m². Apbūves kopējā platība – 541 m². Kopējās ierīkošanas izmaksas – 3 000 000 lati. Skatu tornis Projekta autori – SIA "Projektēšanas birojs ARHIS" arhitekts Arnis Kleinbergs, Ieva Štāle, piedaloties arh. tehn. Andrejam Gorodņičijam. Konstrukcijas: SIA "LEC" inženieris G. Kameņeckis. Elektroapgāde – inženieris Valdis Zariņš. Būvnieks – SIA "LEC". Būvniecība – 2009.–2010. gads.
ARNIS DIMIŅŠ 14.12.1968. 1992. gadā beidzis RT U Arhitektūras fakultāti. Strādājis birojā «Arhis» (1993–1999), «Beernaerts Dimiņš Lasis arhitekti» (1999–2000). Kopš 2000. gada «Substance» valdes loceklis, arhitekts. Darbi: Majoru pamatskolas sporta laukums (Arhitektu savienības atzinība, 2007; «Mies van der Rohe Award 2009» viens no katalogā iekļautajiem darbiem), Slokas sporta komplekss, Dzintaru mežaparks, Vingruma klubs Elijas ielā, privātmāju projekti.
BRIGITA BĀRBALE 04.08.1979. 2002. gadā beigusi RT U Arhitektūras fakultāti.Strādājusi par arhitekti«Substance» (2000–2006), «Balta istaba» (2006–2007), «Vl.Neilands arhitekts» (2008–2009). Darbi kopā ar A. D imiņu: Majoru pamatskolas sporta laukums (Arhitektu savienības atzinība, 2007; «Mies van der Rohe Award 2009» viens no katalogā iekļautajiem darbiem), Slokas sporta komplekss, Dzintaru mežaparks, privātmāju un daudzdzīvokļu ēku projektu priekšlikumi.
Jaunveidojamie infrastruktūras un aktīvās atpūtas objekti vienmērīgi izvietoti pa visu parku, nevienā vietā neveidojot pārāk lielu koncentrāciju.
"Arhis" projektētais skatu tornis ir parka jaunpienācējs, sākotnēji bija paredzēts Raga kāpai, tagad dzīvos Dzintaru mežaparkā.
Spoguļveida fasāžu vertikālais dalījums, atstarojot vides dabisko veidolu, dematerializē parka jaunos būvapjomus.
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Vārti, žogi un to apdares elementi":

Mūsu lodzinieks, SIA

Mūsu lodzinieks, SIA
Durvis, logi un to aprīkojums
Jaunceltnes 40, Aizkraukle, Aizkraukles nov. LV-5101

Pigu Latvia, SIA, Interneta veikals 220.lv

Pigu Latvia, SIA, Interneta veikals 220.lv
Veikali
Latgales 257, Rīga LV-1019

Jumta segumi, žogi, SIA, interneta veikals Buvniecibaletak.lv

Jumta segumi, žogi, SIA, interneta veikals Buvniecibaletak.lv
Vārti, žogi un to apdares elementi
Dārzciema 60b, Rīga LV-1073