Pārbaudīs pāļu pamatu nestspēju vietā, kur plāno būvēt jauno Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli
Ventspils Lielā laukuma dienvidu pusē, kur plānots būvēt jauno Ventspils Mūzikas vidusskolu apvienojumā ar koncertzāli, šopavasar, no marta līdz maijam, tiks veikta testa pāļu izbūve un to statiskās slodzes pārbaude. Tas tiks darīts, lai noteiktu šai jaunbūvei atbilstošāko pāļu pamatu dziļumu, aģentūru LETA informēja pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Vītola.
Atbilstoši matemātiskajiem aprēķiniem plānotajai ēkas specifikai un teorētiski nepieciešamajai grunts nestspējai būvprojekts pašlaik paredz ēkas monolīto dzelzsbetona konstrukciju balstīt uz 393 urbpāļiem 38 metru dziļumā. Taču, tā kā saskaņā ar grunts ģeoloģisko izpēti ir zināms, ka Lielajā laukumā pamatiem būs jābalstās uz deviņus līdz desmit metrus biezu smilšu slāni, kas tiek uzskatīta par ļoti labu un stabilu grunti, tiks veikta trīs testa urbjpāļu izbūve deviņu līdz desmit metru dziļumā un veikti to statiskās slodzes izmēģinājumi. Statiskās slodzes pārbaudes parasti tiek veiktas, lietojot pretdarbības rāmi, kas ir īpaši izgatavots, lai balstītu vairāku simtu tonnu slodzi, kas vērsta tieši uz testa pāli.
Ja izmēģinājuma pāļu slodzes pārbaužu rezultāti apstiprinās iespēju izmantot augšējā grunts slāņa nestspēju ēkas pāļu pamatu balstīšanai, tad tiks veikta pāļu pamatu pārprojektēšana, nosakot seklāku pāļu izmantošanu, kas radīs līdzekļu un laika ietaupījumu, skaidroja Vītola. Viņa akcentēja, ka pamatu drošību ne vienmēr var vērtēt pēc principa "jo dziļāk, jo drošāk", jo zemākie grunts slāņi bieži vien ir nenoturīgi un tajos izbūvētie pāļu pamati var radīt risku ēkas drošībai.
Lai veiktu testa pāļu pamatu pārbaudi, pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde", kam uzticēts administrēt Lielā laukuma rekonstrukcijas, strūklakas "Valzivs" izveides un jaunās mūzikas skolas būvniecības darbus, 15.februārī izsludinājusi publisku iepirkumu "Pārbaudes pāļu izbūves testēšana objektam "Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju" jaunbūvei". Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 26.februāris.
Vācu arhitekts un Lielā laukuma rekonstrukcijas idejas autors Deivids Kuks pie Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta strādājis jau kopš 2005.gada, kad notika starptautisks arhitektu plenērs - ideju konkurss. Pagājušā gada nogalē ir pabeigta ēkas tehniskā projekta izstrāde. Pieredzējušais arhitekts ēkā paredzējis vietu gan mūzikas vidusskolai, gan mūzikas bibliotēkai, kas būs pieejama ikvienam interesentam, gan koncertzālēm. Ēkā paredzēta lielā un mazā zāle, kā arī kamerzāle, kuras viena no sienām būs atverama un vasaras laikā kalpos kā skatuve.
Saskaņā ar projektu Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunajā ēkā ar koncertzāles funkciju paredzētas 578 skatītāju vietas. Tajā plānots organizēt ap 90 pasākumu gadā.
Ventspils Mūzikas vidusskolai, kas ar 500 audzēkņiem ir lielākā valsts kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, nav savu pastāvīgu, profesionālajai darbībai piemērotu telpu jau kopš 2014.gada sākuma, kad tā pārtrauca darbību bīstamā stāvoklī esošajās ēkās Ventspils vecpilsētā. Kopš tā laikā mācību process tiek organizēts vairākās pagaidu telpās dažādās vietās pilsētā.
Telpu jautājumu iecerēts atrisināt, Ventspils Lielā laukuma dienvidu pusē uzbūvējot jaunu mūzikas vidusskolas ēku apvienojumā ar koncertzāli. Līdz šim šī projekta iecere uz priekšu risinājusies gana raiti - ir pabeigts ēkas tehniskais projekts, kas ir atbilstoši koriģēts, lai iekļautos projektam paredzētajos 25 miljonos eiro, ko veidos Eiropas Savienības, valsts un pašvaldības līdzekļi. Tā kā tehniskais projekts ir pabeigts, drīzumā varētu sākt ēkas būvniecību. Tomēr, kā šonedēļ preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), projektam ir parādījušies nelabvēļi.
"Par valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas problēmām līdz šim ir bijuši divi informatīvi ziņojumi valdībai - viens bija 2014.gada sākumā [Valda] Dombrovska (V) valdībā un viens bija [Laimdotas] Straujumas (V) valdībā. Tagad bija sagatavots vēl viens ziņojums jau par šīs problēmas praktisku tālāku risinājumu, un šo ziņojumu nobremzēja "Vienotība". To skatīja koalīcijā janvārī, un šī blokāde valsts mūzikas skolu telpu problēmas risinājumam sakrita ar kampaņu, ko izvērsa "sorosistu" kontrolētie mediji," norādīja Lembergs.
"Pie tam sliktākais ir tas, ka šajā pretdarbībā, lai nepieļautu valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas, kas ir lielākā mūzikas vidusskola ārpus Rīgas, [jaunās ēkas būvniecību], viņi ir iesaistījuši Eiropas Komisiju, lai Eiropas Komisija neatbalstītu šīs problēmas risinājumu, izmantojot Eiropas struktūrfondu naudu. Tātad dara visu, lai Ventspils Mūzikas vidusskolas telpu jautājums netiktu atrisināts. Tā kā es vēl diemžēl saredzu cīņu par šīs skolas likteni," atzina Lembergs.
"Godīgi sakot, es nesaprotu loģiku, kāds viņiem no tā labums, ka Ventspilī mūzikas vidusskolai nav telpu? Varbūt viņi iedomājas, ka es tur mācīšos dziedāt vai akordeonu spēlēt, vai solfedžo," ironizēja Ventspils mērs.
"Dzīvosim - redzēsim. Es ceru, ka mēs spēsim pārvarēt šo pretestību," viņš rezumēja.
LETA
Foto: Pixabay.com
