Pašvaldībām un tās iedzīvotājiem būs lielāka ietekme pār atjaunīgo enerģijas projektu īstenošanu savā novadā 

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) šogad un nākamajā gadā plāno būtiski pilnveidot regulējumu, lai efektīvāk līdzsvarotu vides aizsardzības prasības ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Kopējā reformā plānoti grozījumi gan Likumā par “Ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN), gan Likumā par Piesārņojošām darbībām, gan arī pakārtotajos normatīvajos aktos. Otrdien, 6. maijā Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti KEM sagatavotie grozījumi IVN likumā.  

“Izvērtējot procesu pēc būtības, kā arī iepazīstoties ar administratīvā sloga mazināšanas nozares darba grupās paveikto un gūtajām atziņām, secināts, ka esošajā sistēmā ir virkne nepilnību. Lai gan tiesiski Latvijā ir viens no vienkāršākajiem un ātrākajiem IVN procesiem, realitātē IVN process ilgst vairākus gadus. Sāpīgākais ir, ka šis ilgais termiņš nav tik ļoti saistīts ar augstākas kvalitātes IVN, bet gan atkārtotu to pašu darbību veikšanu, neskaidrību par to, no kurām iestādēm jāsaņem, kādi atzinumi. Papildus tam šobrīd neeksistē efektīvs veids, kā visas noteiktās prasības uzraudzīt. Šī situācija rada absurdu situāciju, kur strādāt un rūpēties par kopienu un vidi ir dārgi un sarežģīti, bet prasības neievērot ir ar ļoti maziem riskiem,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.  

Izvērtējot konstatētās nepilnības, KEM kopīgi ar Ekonomikas ministriju, uzklausot gan vides nozaru pārstāvjus, sociālos partneru un nozaru asociācijas, sagatavojusi ceļa karti sistemātiskai vides prasību noteikšanai un uzraudzībai. Pirmais no šiem soļiem ir šodien, 6. maijā, valdībā apstiprinātie IVN likuma grozījumi.  

IVN veic ikvienai projekta iecerei, lai izvērtētu tā iespējamo ietekmi uz vidi un nodrošinātu ilgtspējīgu projekta attīstību. Projektu ieceres var būt dažādas – infrastruktūras projekti, enerģētikas projekti, rūpnieciskie un ražošanas objekti u.c. Piemēram, papīra ražotne, elektrolīniju izbūve, rūpnīcas būvniecība u.c. Piedāvātie IVN likuma grozījumu priekšlikumi tiek strukturēti trīs daļās:  

• projekta uzraudzība, pašvaldības, to iedzīvotāju lomas stiprināšana;  
• IVN procesa pilnveide vides aizsardzības jomā;  
• Nacionālās drošības aspektu nodrošināšana – lai šā brīža ģeopolitiskajā situācijā varētu operatīvi virzīt tos projektus, kuri ir būtiski valsts aizsardzībai un nacionālās drošības stiprināšanai. 

Viens no būtiskiem  aspektiem ir pašvaldības loma stiprināšana un standartizēšana. Līdz šim IVN bija iespējams uzsākt situācijā, kur konkrētais objekts neatbilst pašvaldības noteiktajam teritorijas plānojumam un pašvaldība pēc būtības objekta atbilstību tās attīstības plāniem vērtē tikai pie akcepta lēmuma noslēgšanas  - pēc tam, kad iedzīvotāji piedalījušies sabiedriskā apspriešanā un attīstītājs IVN jau pabeidzis. “Tas ir viens no iemesliem tam, ka vēja parku izpēte nereti norit arī lokācijās, kur šāds parks nemaz nevarētu būt. Ja KEM izstrādātos grozījumus apstiprinās likumdevējs (Saeima), tad nākotnē daudz konkrētāka un stingrāka pašvaldības iestāde būs pašā procesa sākumā,” uzsver ministrs Kaspars Melnis.  

Jau pašā sākumā – pirms IVN procedūras uzsākšanas – pašvaldībai būs jāvērtē, vai iecerētais projekts atbilst teritorijas plānojumam. Ja projekts neatbilst tam, pašvaldībai būs jāpieņem izsvērts un atbildīgs lēmums – vai saskatāma nepieciešamība izstrādāt lokālplānojumu konkrētās ieceres īstenošanai. Šāda sistemātiska pieeja izslēgtu gadījumus, kuros ieceres attīstītājs uzsāk izpēti un uzsāk diskusijas ar iedzīvotājiem par tādiem objektiem, kurus pašvaldība savā teritorijā nevēlas redzēt. 

Vienlaikus, pilnveidojot tiesisko ietvaru, pašvaldībām tiks uzticēta arī nozīmīga loma sabiedrības informēšanā un konsultēšanā. Šī sadarbība ar iedzīvotājiem ir iespēja pašvaldībai nostiprināties kā vietējās dzīves un attīstības virzītājam. 

Attiecībā uz pašu IVN procesu, IVN regulējuma ietvarā tiks pārskatīti esošie sliekšņi IVN veikšanai un salāgoti ar ES vadlīnijām. Sliekšņi IVN veikšanai ir kritēriji, kas nosaka, kādiem projektiem ir obligāti  nepieciešams veikt IVN1, bet kuros gadījumos, lai noteiktu IVN procesa nepieciešamību, jāveic sākotnējais IVN. Tāpat arī grozījumos plānots ietvert mehānismu, kā ietekmes uz vidi sākotnējā novērtējuma procesā veikto izpēti iespējams efektīvi izmantot tālākos ieceres izstrādes soļos. 

IVN regulējuma pilnveidošana mērķēta uz to, lai nodrošinātu caurspīdīgu, paredzamu un efektīvi uzraugāmu procesu. Pateicoties skaidri noteiktām prasībām, tiek panākts būtisks ieguvums – pilnā IVN procedūras ilgums tiek samazināts par 30%, t.i., līdz 1–2 gadiem, bet izmaksas – līdz pat 50% atkarībā no projekta. Turklāt projekta īstenotājam ir skaidrs, ko no viņa sagaida, kas ļauj labāk plānot finanšu un laika resursus. Šāda pieeja veicina kvalitatīvu projektu īstenošanu un samazina nevajadzīgu birokrātiju, vienlaikus saglabājot augstus vides aizsardzības standartus. 

Mūsdienu ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusi ierastos apstākļus, vienlaikus pieprasot ātrāku un elastīgāku rīcību gan no politikas veidotājiem, gan no institūcijām. Tamdēļ šī regulējuma ietvaros paredzēts, ka projektiem, kuri nepieciešami valsts aizsardzībai un nacionālās drošības nodrošināšanai tiek piemēroti tehniskie noteikumi ar minimālām vides aizsardzības prasībām, aizstājot pilno IVN proceduāras veikšanu, bet vienlaikus saglabājot vides aizsardzības prasību ievērošanu. Pašlaik nevienam no AER projektiem šāds nacionālās drošības statuss nav piešķirts.