Pavļuts: jaunais Būvniecības likums dos pozitīvu stimulu visai ekonomikai
"Jaunā Būvniecības likuma pieņemšana Saeimā būvniecības nozarei noteikti ir vēsturisks brīdis. Tomēr tas bija ilgi gaidīts notikums ne tikai nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai un uzņēmējdarbības videi. Būvniecības process Latvijā līdz šim ir bijis pilns smagnēju, birokrātiski sarežģītu un laikietilpīgu procedūru, bet jaunais likums izveido mūsdienu un modernu regulējumu, kas veicinās būvniecības nozares attīstību, sekmēs sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabos visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Jaunais regulējums būs pozitīvs katalizators jaunu investīciju piesaistei un darbavietu izveidei ne vien būvniecībā, bet arī citās nozarēs," akcentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jauno Būvniecības likumu Ekonomikas ministrija sagatavoja ar mērķi radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību - būvniecība ir teritorijas plānojuma realizācija.
Likums paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu, atsakoties no daudzajiem starplēmumiem, lai paaugstinātu Latvijas reitingu Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un piesaistot vietējos un ārvalstu investorus. Tāpat likumā ir skaidri noteikta katras institūcijas kompetence būvniecības jomā, lai noteiktu šīs institūcijas atbildību un noteiktu, kādus lēmumus attiecīgā iestāde ir tiesīga pieņemt būvniecības procesā.
Galvenās izmaiņas būvniecības procesā:
* būvatļauja tiek izsniegta pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā, kas ir izstrādāts atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, tādējādi būvvaldei nebūs jāizdod plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas pēc būtības dublē apbūves noteikumus.
* atkarībā no plānotās būves sarežģītības pakāpes un ietekmes uz vidi, būvatļauja tiks izdota ar vai bez nosacījumiem. Nosacījumi ietvers prasības būvprojektēšanai un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī prasības būvdarbu uzsākšanai.
* būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama.
Izmaiņas sabiedrības informēšanā būvniecības procesā:
* tā kā būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir noteikts viens mēnesis, likumā ir paredzēti papildus sabiedrības informēšanas pasākumi. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām, gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas, kā arī pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam).
Pašvaldībām un iestādēm, kas veiks būvvaldes funkcijas būs obligāti:
* jāpublicē informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā, saņemot būvniecības ieceres pieteikumu;
* jāpaziņo sabiedrībai lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, publicējot informāciju (būvniecības ieceres realizācijas vieta, būves veids un dienu, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju) pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā.
* Savukārt pasūtītājiem būs jāizvieto būvtāfeles zemes gabalā, kā arī individuāli rakstveidā jāinformē blakus esošo zemes gabalu īpašnieki.
Izmaiņas būvspeciālistu sertificēšanā:
Būvniecības nevalstiskās organizācijas ir apliecinājušas, ka pašreizējā būvniecības speciālistu sertificēšanas sistēma rada papildus šķēršļus uzņēmējdarbībai, nesasniedzot savu galveno mērķi - kvalitatīva speciālista sagatavošana nozares vajadzībām, kā arī sertificēšanas iestāžu darbībai un speciālistu kompetences pārbaudēm nav noteikti vienoti, skaidri kritēriji, kas padara pašreiz pastāvošo sistēmu necaurspīdīgu un rada būtisku risku atšķirīgai praksei vienādu jautājumu izlemšanā. Tāpēc jaunais likums paredz pilnveidot būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtību, nosakot kritērijus sākotnējai kvalifikācijas novērtēšanai, kā arī būvspeciālistu kompetences paaugstināšanas pārraudzībai izmantot būvspeciālistu reģistra datus.
Būvspeciālistiem sertifikātus piešķirs bez termiņa ierobežojuma, bet atkārtota būvspeciālistu kompetences novērtēšana būs nepieciešama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, prakses pārtraukums vai būvspeciālista darbībā ir konstatēti pārkāpumi.
Tāpat likumā ir noteikts arhitektiem un būvinženieriem nepieciešamais izglītības līmenis, lai būvspeciālists varētu iegūt prakses sertifikātu. Patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā varēs iegūt persona, kura ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā.
Lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, būvspeciālista izglītība nevar būt zemāka par pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā. Ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību varēs praktizēt būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, savukārt ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā, būvekspertīzē.
Apdrošināšana būvniecībā
Būvuzņēmējam un būvdarbu veicējam tiek noteikts kā obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai nodarītajiem zaudējumiem. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu būvdarbu veikšanas laiku (24.pants).
Likumā papildus tiek noteikts, ka būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi (13.pants).
Būvniecības informācijas sistēma
Tiek izveidota Būvniecības informācijas sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvniecības informācijas sistēmu izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.
Būvniecības informācijas sistēma ietver šajā likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus.
Informāciju sagatavoja Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre
Daniels Pavļuts/ Foto: Ieva Čīka/ LETA
