Pēc pusotru gadu ilgām diskusijām konceptuāli atbalsta likumprojektu par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām

Rīga, 1.nov., LETA. Pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgām diskusijām Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām.

Nākamā, 13.Saeima, varēs lemt par šī likumprojekta tālāku skatīšanu.

Likumprojekts paredz Pēterbaznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumā. Paredzēts, ka likumprojekta tekstu nākamā Saeimā vēl varēs pilnveidot starp lasījumiem, kas neizslēdz iespēju īpašumtiesības noteikt nevis LELB, bet LELB Vācu Svētā Pētera draudzei, ja tiks saņemts attiecīgais Uzņēmuma reģistra lēmums.

Kā ziņots, atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepriekš debates sēdē par šo likumprojeku sāka, vērtējot ieceri Pēterbaznīcu nodot LELB Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumā.

Sākot diskusiju, deputāte Laimdota Straujuma (V) komisijas sēdē uzsvēra, ka galīgais lēmums par īpašuma tiesībām būtu jāpieņem 13.Saeimai, vienlaikus gan atzīstot, ka esošais Saeimas sasaukums nedrīkst atstāt savu darbu nepadarītu.

"Baznīcai ir jāpaliek baznīcai. Protams, Rīgas dome ir Pēterbaznīcā ieguldījusi savus līdzekļus, bet finansējumu iegulda arī valsts. Manuprāt, būtu ļoti pareizi, ja mēs pieņemtu likumu pirmajā lasījumā un tad tiktu vērtēta gan vienošanās, gan pārējie jautājumi," sacīja Straujuma.

Arī deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) aicināja "beidzot pieņemt lēmumu un baznīcu šajā garīgās krīzes laikā atdot baznīcai".

Parlamentāriete Inese Aizstrauta (ZZS), padziļināti iepazīstoties ar pieejamajiem dokumentiem, atgādināja par Pēterbaznīcas vēsturi, uzsverot, ka Pēterbaznīca nebūtu jānodod konkrētai reliģiskai organizācijai, to atstājot sabiedrībai. Aizstrauta pauda pārliecību, ka baznīca nespēs uzturēt tik lielu ēku kā Pēterbaznīca, kam par piemēru kalpojot Doma baznīca.

Deputāts Arvīds Pltapers sacīja, ka pastāv iespēja pazaudēt salīdzinoši lētu koncertvietu baznīcā, jo, piemēram, Svētā Jāņa baznīcā jau ir noteiktas lielas īres maksas.

Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone komisijas sēdē deputātiem vaicāja, vai attiecīgajā dienā par katru cenu jānovirza likumprojekts, "ieliekot kāju durvju spraugā", vai nepieciešams izstrādāt likumprojektu, kas būtu juridiski korekts un rādītu nepārprotamu likumdevēju gribu. Vilsone uzsvēra, ka katrs no variantiem rada sekas. Izvēloties vienu no šiem variantiem, ir konsekvences.

"Šodien apspriežam likumprojektu, kurā rakstīts, ka Svētā Pētera baznīca kļūs par LELB Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumu. [Tas nozīmē, ka] īpašums tiks atdots subjektam, kura nav," iepriekš komisijas ēdē skaidroja Vilsone, atgādinot, ka, neskatoties uz savstarpējo vienošanos starp baznīcām, tā vēl nav noformēta juridiski un nav saņemts Uzņēmumu reģistra atzinums. "Mēs nezinām, ko reģistrēs, vai reģistrēs, kāds būs reģistrācijas rezultāts. Patlaban ir Vācu draudze, bet nav LELB sastāvā esošas vācu draudzes," skaidroja Vilsone.

Viņa tāpat pauda, ka Latvijas likumdošanas praksē, nododot īpašumā kādai konkrētai personai valsts īpašumu, tiek veidots īpašs likums, tajā paredzot konsekvences un pienākumus. Tādēļ Pēterbaznīcas gadījumā arī jānosaka konsekvences, kas izrietēs no likumdevēja gribas un tiks uzliktas īpašniekam. Vilsone akcentēja, ka likumdevējam pilnīgi noteikti jau pirmajā lasījumā ir jāpasaka, kas notiek, kad subjekts, kam nodots īpašums, izbeidz savu pastāvēšanu.

"Likumprojekts atkal paredz Latvijas likumdošanā nebijušu gadījumu, proti, baznīca nonāktu nevis atpakaļ valsts īpašumā, bet pārietu citai draudzei," skaidroja Vilsone, uzsverot, ka, viņasprāt, tie ir pietiekami būtiski argumenti, lai izskatīšanai pirmajā lasījumā nevirzītu likumprojektu par Pēterbaznīcas nodošanu LELB Vācu draudzes īpašumā.

"Jūs saprotat, ka šīs sarunas bijušas tik ilgu laiku," sacīja Straujuma, taujājot Vilsones padomu, kā šajā situācijā rīkoties, lai nepazustu komisijas paveiktais darbs.

Vilsone, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve rosināja atgriezties pie iepriekš komisijā noraidītā priekšlikuma, kas paredzēta Pēterbaznīcu nodot LELB, nevis pagaidām neeksistējošai LELB Vācu draudzei. Šāds solis noteiktu, ka būtu iespējams veikt likuma teksta grozījumus, saņemot attiecīgu Uzņēmuma reģistra atbildi, savukārt līdz tam laikam atliktu "ticēt vienošanai starp LELB un Vācu draudzi".

"Tas ir negaidīts pavērsiens," situāciju vērtēja komisijas vadītājs. Atgādinājis deputātiem par iepriekš noraidītā priekšlikuma saturu, Adamovičs aicināja lemt par Pēterbaznīcas nodošanu LELB, kas bija sākotnējais Tieslietu ministrijas priekšlikums, ko vēl 2017.gada sākumā apstiprināja Ministru kabinets.

LELB pārstāvis atzīmēja, ka LELB nesaskata problēmu tajā, ka Pēterbaznīca tiks nodota LELB, nevis LELB Vācu draudzei, jo starp abām pusēm ir noslēgta vienošanās. Vācu draudzes pārstāvis, sakot, ka kopā ar LELB ir vienisprātis par Pēterbaznīcas nākotni, gan lūdza likumprojekta anotācijā iekļaut punktu par Vācu draudzes tiesībām.

Deputāte Lolita Čigāne aicināja atcerēties, ka šajā stāstā jāņem vērā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas intereses.