Peldošajām būvēm Rīgā liels potenciāls
Tas būs iespējams, jo tiek grozīts Rīgas vēsturiskā centra plānojums, atļaujot šādas būves. Rīgai vajadzētu izmantot peldošo būvju lielo potenciālu, un tam jābūt kvalitatīvi regulētam, šādu viedokli pauž vairāki arhitekti. Ieinteresēti ir arī uzņēmēji.
Paredzēts, ka peldošās ēkas varētu tikt izvietotas pie Ķīpsalas, Zunda kanālā un Daugavas labajā krastā starp Bīskapa gāti un Akmens tiltu, bet vēlāk arī citviet ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Ēku pieļaujamais augstums būs divi stāvi jeb aptuveni astoņi metri. Termiņš, cik ilgi būves varēs atrasties krastmalā, tiks iestrādāts noteikumos par īrēšanu, raksta laikraksts "Diena".
Peldošās būves ir laba iespēja pilsētai, un bijušā Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes ieskatā šo potenciālu vajadzētu izmantot un atbilstoši regulēt. "Telpiskās vaļības nevar atļauties," arhitekts norāda uz pilsētas daļu, kas iekļauta UNESCO zonā. Viņš arī piekrīt, ka noteikti jābūt konkursam par iespēju izvietot ūdensbūves. Tāpat arhitekts saskata labas attīstības iespējas attiecībā uz ūdens un krasta teritorijām ārpus pilsētas vēsturiskā centra. Tās varētu būt pat nelielas dzīvojamās būves, līdzīgi kā tas ir Stokholmā, Helsinkos, arī Amsterdamā. Arī pašreizējais Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis uzsver nepieciešamību regulēt šo jautājumu un saka – svarīgi, lai sabiedrība ar noteikumiem iepazītos un izdiskutētu tos.
"Noteikumu kopums, kas tiek piedāvāts Rīgas vēsturiskā centra plānā un ļautu izmantot ūdensmalu potenciālu, ir pirmais labais solis tajā virzienā, ka ūdens varētu atdzīvoties," pauž Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Tajā pašā laikā arhitekts norāda, ka jādomā par būvju koncentrāciju, lai to izvietojums nebūtu pārblīvēts un nepārklātu visu Daugavu. Tāda vieta varētu būt krastmala pretī Rīgas pilij, savukārt pievilcīga teritorija būtu Āgenskalna līcis un krasts pie Vecrīgas. Grūtības saistībā ar peldošo būvju izvietošanu un uzturēšanu varētu radīt upes ūdens līmeņa svārstības, gana spēcīgā straume un vējš.
Kā laikrakstam "Diena" skaidro Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa, peldošās būves nav apbūve tradicionālajā izpratnē, bet gan peldošo būvju novietošana pie piestātnēm un akvatorijā, kā arī laivu un jahtu ostu izbūve un kompleksās ūdens telpu teritorijas, kas ietver jahtu ostu vai viesu laivu piestātnes.
Priekšlikums par Daugavas ūdeņu teritorijas un krastmalas izmantošanu pie Rīgas vēsturiskā centra pašvaldības darba kārtībā bija nonācis jau pirms vairākiem gadiem. Toreiz tika plānots, ka uz Daugavas 11.novembra krastmalā varētu iekārtot bārus, restorānus, kafejnīcas, viesnīcas, veikalus, jahtu un laivu piestātnes. Iecere izpelnījās asu kritiku, jo ļautu krastmalā saimniekot vienai firmai – P.V.B., toreizējās domes opozīcija vainoja vicemēru A. Šleseru šī uzņēmuma lobēšanā.
Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 13.jūnijā
