Pērn siltumsūkņu īpašniekiem ievērojami auguši rēķini
Mājsaimniece Aija Murde atklāj, ka saskārusies ar vēl vienu problēmu - siltumsūkņa lietderības koeficienta krišanos. Savukārt siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis atklāj, ka zemes siltumsūkņa efektivitāte ir tiešā mērā atkarīga no ienākošās temperatūras. "Tātad nav noslēpums, ka daudziem māju īpašniekiem, kurās uzstādīti siltumsūkņi, ziemas beigās vai pavasara sākumā, ienākošā temperatūra ir kritiski zema." Viņam piekrīt SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors Dainis Millersons: "Ja mums ir tāda gara ziema kā šogad, kad visu martu ir sals, un siltumsūknis tikai dzesē un dzesē zemes kontūru, tad, protams, ka rēķini pieaug."
Tas nozīmē, ka pat neiestājoties aukstai un garai ziemai, bet vienkārši kāpjot elektroenerģijas cenai, siltumsūkņu sistēmas var izrādīties nebūt ne tik izdevīgas un efektīvas, kā sākotnēji cerējuši to īpašnieki vai uzstādītāji.
Mājsaimniece Aija Murde atzīst, ka siltumsūkņu īpašniekiem jāmēģina domāt uz priekšu, lai nenonāktu strupceļā. "Jo, ja zeme sasalst, tad tas siltumsūknis strādā uz tīru elektrību," saka mājsaimniece. Viņai piekrīt otrs siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis, apliecinot, ka būtībā siltumsūknis ir elektriskās apkures paveids. Arī SIA "Saules kolektors" tehniskais direktors Dainis Millersons norāda, ka galvenā problēma, ar kuru saskaras siltumsūkņu īpašnieki, tie ir pieaugošie elektroenerģijas rēķini. "Pirmkārt, viņi pieaug, jo elektrības cena pieaug. Otrkārt tāpēc, ka zemes kontūri mēdz atdzist. Un, kad tie atdziest, tad siltumsūknim jātērē vairāk enerģijas, lai siltumu dabūtu mājās," uzsver Dainis Millersons.
Situācija gan nav gluži bezcerīga, jo eksistē arī risinājumi, kas var padarīt siltumsūkņus efektīvi strādājošus arī ļoti aukstā laikā. Šoziem īpaši bija paveicies tiem, kuri jau savlaicīgi papildinājuši esošos zemes siltumsūkņu apkures sistēmas ar saules kolektoru iekārtām.
Dainis Millersons stāsta, ka ir vairāki ceļi, kā risināt šo problēmu. Ja ir konstatēts, ka zemes kontūrs ir nepareizi izveidots, piemēram, tas ir par mazu, tad to var mēģināt padarīt lielāku. Vēl viens variants - mēģināt zemes kontūru izvietot citā vietā. Tiesa, daudz interesantāks risinājums esot zemes kontūru papildināšana ar saules kolektoriem. "Tad saules kolektori silda ūdeni un visu pārējo siltumu novada zemē, no kuras tad savukārt atkal zemes siltumsūknis ņem siltumu mājai," saka Millersons. Rezultātā siltumsūknis ir jādarbina retāk, tas strādā mazāk un kalpo ilgāk, vienlaikus ekonomējot arī elektroenerģiju.
Siltumsūkņa īpašnieks Gvido Rasmanis skaidro, ka reālas tehniskās izmaiņas zemes kontūrā vairs nav iespējamas tādā gadījumā, ja virs tā jau ir izbūvēts bruģis vai iekopts mauriņš. Tāpēc arī šādās situācijās var palīdzēt saules kolektoru uzstādīšana.
Mājsaimniece Aija Murde norāda, ka jau iepriekš interesējusies par saules kolektoriem, bet neesot zinājusi, ka tos var saslēgt arī ar zemes siltumsūkni. "Es tikai biju dzirdējusi, ka ar saules kolektoriem var sildīt ūdeni, un tad, kad saskāros ar problēmu, ka zemes siltumsūknim vairs tas siltums no zemītes tik daudz nepietiek, un uzzinot, ka ir iespēja tos arī saslēgt ar zemes kontūru, šobrīd esmu ļoti apmierināta, jo tagad man tā naudiņa vairāk būs kabatā. Nebūs tik daudz elektrībai jātērē," saka Aija Murde.
Informāciju sagatavoja Jānis Riņķis, "Tautas TV" producentu grupas pārstāvis
Foto: Jānis Riņķis
Plašāk skatieties "Tautas TV" sagatavotajā sižetā.
