Pērn VNĪ pārdevis 61 graustu un nojaucis 13 graustus
Rīga, 28.maijs, LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) mērķis ir katru gadu atbrīvoties vismaz no 20 graustiem, un, pateicoties atsavināšanai, nojaukšanai un objektu attīstībai, VNĪ tiek vaļā no lielāka skaita - 2017.gadā VNĪ izsolēs pārdevis 61 degradētos īpašumus un vēl 13 ēkas ir nojauktas, aģentūru LETA informēja VNĪ.
Vidi degradējošu objektu sakārtošana noteikta arī kā viena VNĪ darbības prioritātēm, iekļaujot VNĪ sagatavotajā vidēja termiņa stratēģijā 2018.-2022.gadam. Pēc VNĪ provizoriski veiktajiem aprēķiniem, apzināto vidi degradējošo valsts būvju īpašumu sakārtošanai kopumā būtu nepieciešams finansējums 16,6 miljonu eiro apmērā.
Lai vairotu valstij piederošā nekustamā īpašuma portfeļa vērtību, VNĪ ir veicis plašu tā pārvaldībā esošo īpašumu izvērtējumu. Viena no VNĪ darbības prioritātēm ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē.
Nodrošinot efektīvu valsts nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldību, viens no būtiskākajiem uzstādījumiem ir VNĪ pārvaldības darbību fokusēšana uz perspektīviem īpašumiem, kuri nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai un ir stratēģiski nozīmīgi īpašumi.
Lai risinātu VNĪ pārvaldībā no dažādām valsts institūcijām saņemto ēku saglabāšanu vai atjaunošanu, VNĪ akcionāra - Finanšu ministrijas (FM) uzdevumā ir apzinājis arī kopējo degradējošo būvju apjomu un piedāvājis konkrētus rīcības soļus situācijas risināšanai.
VNĪ rosina vidi degradējošo ēku sakārtošanai novirzīt no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūto līdzekļu daļu, kas tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā, jo saskaņā ar pašreizējo VNĪ portfeļa struktūru esošie atsavināšanas ieņēmumi un ieņēmumi no komercobjektu iznomāšanas nespēj nosegt vidi degradējošo objektu sakārtošanas izmaksas.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (VNĪ) norādījis, ka viens no risinājumiem ēku stāvokļa uzlabošanai varētu būt, uzdodot veikt īres maksājumus ministrijām.
Daļu ēku Rīgā, kurām nepieciešama sakārtošana, VNĪ patlaban jau atjauno attīstības projektu ietvaros, kā, piemēram, ēka Kalnciema ielā 14 tiek attīstīta prokuratūras vajadzībām, vairāki grausti nojaukti Pulka ielā 8, kur patlaban top Muzeju krātuvju komplekss, kā arī drīzumā tiks sākti atjaunošanas darbi prokuratūras vajadzībām paredzētajā ēkā Aspazijas bulvārī 7.
Turklāt VNĪ portfelī turpina ienākt vidi degradējošie objekti, tostarp bezsaimnieka manta. Tā, piemēram, 2017.gadā VNĪ pārvaldībā saņemti 48 šādi objekti, kuru vidū ir arī dažādas palīgēkas. Katrs no īpašumiem tiek attīstīts, iznomāts, pārdots, nodots kādas valsts iestādes lietošanā, iekonservēts vai nojaukts. Objektu pārdošanas intensitāti, protams, ietekmē tirgus pieprasījums.
VNĪ ir veikta īpašuma portfelī esošo nekustamo īpašumu apzināšana, pārskatot pārvaldīšanā esošo būvju tehnisko stāvokli, lai definētu kopējo potenciālo būvju skaitu, kas jau ir vai nākotnē varētu tikt klasificētas kā vidi degradējošas būves, sagruvušas būves vai cilvēku drošību apdraudošas būves. FM informatīvajā ziņojumā par VNĪ vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanas gaitu aprēķināts, ka šāda iespēja kopumā attiecināma uz 15% no FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā esošajām būvēm.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 218 jeb 15% no Finanšu ministrijas (FM) valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā esošajām būvēm klasificētas kā vidi degradējošas, teikts FM informatīvajā ziņojumā par VNĪ vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanas gaitu.
Atbilstoši veiktās inventarizācijas datiem no FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā esošajām būvēm 15% ir vidi degradējošas būves.
44 būves klasificētas kā "A" kategorijas būves, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas un cilvēku drošību apdraudošas būves bīstamā tehniskajā stāvoklī. 76 būves klasificētas kā "B" kategorijas būves jeb cilvēku drošību apdraudošas būves potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī. Savukārt 98 būves klasificētas kā "C" kategorijas būves, kas ir vidi degradējošas būves ar vizuālā rakstura defektiem.
