Pērn zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā samaksāti gandrīz 290 miljoni eiro

Rīga, 16.marts, LETA. Pērn zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā samaksāti gandrīz 290 miljoni eiro, tāpēc ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicinājis izveidot mehānismu, kā likvidēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus patērētājiem, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka drīz tiks sasniegti OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griesti. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. Tomēr vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas - 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro.

"Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt. Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm," uzsvēra Ašeradens.

Kopējā summa, kas 2017.gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par obligātā iepirkuma (OI) ietvaros no 403 elektrostacijām iepirkto elektroenerģiju pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieturēšanas, ir 193,6 miljoni eiro.

No šīs summas 51,2 miljoni eiro izmaksāti 94 dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām ar jaudu līdz četriem megavatiem (MW), 62 miljoni eiro izmaksāti 57 biogāzes elektrostacijām, 52,4 miljoni eiro izmaksāti 55 biomasas elektrostacijām, 13 miljoni eiro izmaksāti 53 vēja elektrostacijām, bet 15 miljoni eiro izmaksāti 144 hidroelektrostacijām ar jaudu līdz pieciem MW.

Tāpat piecām koģenerācijas stacijām 2017.gadā izmaksāta garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu pēc SEN ieturēšanas 95,6 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, 90,7 miljoni eiro izmaksāti četrām dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, bet 4,9 miljoni eiro izmaksāti vienai biomasas koģenerācijas stacijai.

"Šie OIK miljoni kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, vienlaikus rodot mehānismu, kādā veidā valstī turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām. Zaļās enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi, iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no valsts subsīdijām un iedzīvotāju maksājumiem," uzsvēra Ašeradens.

Detalizēta informācija par komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju OI ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un informācija par komersantiem izmaksātajām summām publicēta EM tīmekļa vietnē sadaļā "Informācija par izdotajiem lēmumiem par elektroenerģijas obligāto iepirkumu".

Vienlaikus EM atgādina, lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, EM veikusi virkni darbības, kas jau no šā gada nodrošinājis OIK sloga samazināšanos gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.

Tā no 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, līdz 2017.gadam OIK fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās, bet no 2018.gada jau paredzēta OIK vidējā līmeņa samazināšanās līdz 25,79 eiro/MWh.

Tāpat ir radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem, novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā un par 75% samazināts atbalsts AS "Latvenergo" TEC stacijām;

EM arī īsteno sistemātisku atjaunojamo energoresursu elektrostaciju kontroli, kā rezultātā pēdējos mēnešos 21 elektrostacijai atceltas atļaujas pārdot elektroenerģiju OI ietvaros, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.