Pētījumā noskaidros iemeslus, kas kavē aktīvu ēku atjaunošanu un siltināšanu Latvijā
Pētījumā izvērtēs lēmumu pieņemšanas procesu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī atjaunošanas un siltināšanas darbu kvalitāti un ekonomisko pamatojumu. Rezultātā tiks izstrādātās konkrētas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai uzlabotu un atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu tipveida daudzdzīvokļu ēku iedzīvotajiem pirms-atjaunošanas posmā. Iegūtos rezultātus praktiski plānots izmantot arī Eiropas Savienības programmas Horizon 2020 līdzfinansētā projektā "Sunshine", kura mērķis ir uzlabot ēku atjaunošanu Latvijā.
Projekts "Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem" sācies šī gada maijā un tā ietvaros veiktajā pētījumā tiks veikta visaptveroša un padziļināta izpēte daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā, apvienojot sociālo un vides inženierzinātņu pētījuma metodes. Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kopā ar partneriem mēģinās saprast, kā Latvijas iedzīvotājus motivēt atjaunot savus mājokļus, lai tie būtu komfortabli, droši, ilgtspējīgi un to ekspluatēšana radītu pēc iespējas mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī, kādus biznesa modeļus pielietot, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses, un kādu klimata pārmaiņu mazinošu (enerģijas taupošu) pasākumu paketi ieviest daudzdzīvokļu ēkās, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku SEG emisiju samazinājumu par optimālām izmaksām.
Padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju fonda stāvoklis nepārtraukti pasliktinās, apdraudot namu iedzīvotājus. Vienīgā atbilde uz šo situāciju ir ēku atjaunošana un siltināšana. Taču viens no galvenajiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā nenotiek aktīva daudzdzīvokļu ēku atjaunošana un siltināšana, ir iedzīvotāju grūtības kopīgi pieņemt lēmumu.
Visaptveroša ēku atjaunošana un siltināšana ir būtiska ne tikai potenciālās mājokļu krīzes kontekstā, bet arī tāpēc, ka daudzdzīvokļu ēku atjaunošana un siltināšana var sniegt ievērojamu ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā. Tas var būt efektīvs risinājums siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai, kuram piemīt milzīgs potenciāls - vidēji 30% no kopējā energoresursu gala patēriņa veido mājsaimniecības, proti, tās ir lielākais enerģijas gala patērētājs, bet šis potenciāls netiek pietiekami izmantots, jo daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Latvijā notiek lēni.
Lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, visā Latvijā šobrīd notiek iedzīvotāju intervijas, lai noskaidrotu to iespaidus un viedokli par ēku atjaunošanu, kā arī darbs pie datu ievākšanas par pielietotajiem līgumiem atjaunošanas un siltināšanas procesos starp iedzīvotājiem un pakalpojuma sniedzējiem jeb atjaunošanas un siltināšanas īstenotājiem, un veiktajām investīcijām un sasniegtajiem rezultātiem šo līgumu ietvaros.
Projekts "Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem" tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 82 tūkstoši eiro, no kuriem 10% ir projekta partneru līdzfinansējums. Projekta ieviešanu nodrošina Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs, ar partneriem Rīgas Tehnisko universitāti un norvēģu sociālantropologu Lars T. Soefstade. Projekta īstenošanas termiņš - 2016.gada aprīlis.
Foto: Martin Abegglen/Flickr.com
