Pētījums: 66% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa apzagšana zagļiem nesagādā grūtības
66% Latvijas iedzīvotāju un 45% notiesāto zagļu uzskata, ka apzagt mājokļus ir viegli, liecina apdrošinātāja "Balta" un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
Lai gan tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir nerimstoša un mājokļa drošības nolūkos tiek radīts arvien vairāk dažādu drošības ierīču, ar kurām iespējams pasargāt dzīvesvietu no garnadžiem, 66% Latvijas iedzīvotāju, kā arī 45% tiesāto zagļu vienalga ir pārliecināti, ka apzagt mājokļus ir viegli. Kā norāda Latvijā apdrošināšanas sabiedrības "Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis, mūsdienās attīstās ne tikai tās tehnoloģijas, kas ļauj pasargāt mājokli, bet arī tās, kas spēj vienkāršā veidā neitralizēt šīs drošības ierīces, tādējādi bez liekiem sarežģījumiem ļaujot garnadzim iekļūt jebkurā mājoklī un to apzagt.
Apdrošinātājs "Balta" un pētījuma centrs SKDS šogad veica pētījumu, aptaujājot gan Latvijas iedzīvotājus, gan tiesātos zagļus. Tajā tika atklāts, ka, lai gan iedzīvotāju informētība par mājokļa drošību pret ielaušanos arvien pieaug, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijā mājokļu apzagšanas risks arvien palielinās, jo zādzības veikt esot ļoti vienkārši. Savukārt tiesāto garnadžu viedoklis nedaudz atšķiras, zagļu sniegtās atbildes ir divējādas - puse atbildējusi, ka apzagšanas risks pieaug, bet otra puse - ka samazinās.
Pētījumā tika noskaidrots, ka vienāds skaits (53%) iedzīvotāju un tiesāto garnadžu uzskata, ka zādzības var tikt veiktas jebkurā diennakts laikā. Salīdzinoši bieži aptaujas dalībnieki norādīja, ka zādzību vieglāk ir veikt atvaļinājuma laikā (iedzīvotāji - 27%; garnadži - 29%). Personas, kuras tiesātas par ielaušanos, biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji atbildēja, ka zādzību vieglāk ir veikt tieši darbadienās (attiecīgi 23% un 15%).
"Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, varam novērot, ka garnadži uzskata - zādzības veikšanai ir nepieciešamas vien 15 līdz 30 minūtes, kas ir ļoti īss laika periods. Tāpat pētījums atklāja nepatīkamu faktu - metāla ārdurvis, kuras vērtējamas kā vienas no drošākajām, garnadži spēj atvērt vien 15 vai pat mazāk minūšu laikā. Šie fakti vēlreiz apliecina, ka mājoklī ir nepieciešams veikt vairākus drošības pasākumus, ne tikai ieliekot metāla durvis, bet arī aprīkojot mājokli ar signalizāciju un kameru.
Tāpat noteikti jāatceras, ka, izejot ārā no mājokļa pat uz pāris minūtēm, ir obligāti jāaizslēdz durvis, jo, kā pierāda pētījums, zagļiem pietiek vien ar pāris minūtēm, lai apzagtu mājokli," norāda I. Savickis, piebilstot, ka tikpat svarīgi ir regulāri turēt aizslēgtas durvis arī brīžos, kad esat mājās.
"Garnadži nereti pastaigājas pa daudzdzīvokļu mājām, raustot durvis. Līdz ar to pat gadījumos, kad kāds ir mājās, zaglis atvērs neaizslēgtās durvis un vien pāris sekunžu laikā nozags vērtīgākās mantas, kas atstātas turpat pie ieejas, piemēram, somu, datoru, maku vai atslēgas. Nereti šāda veida zādzības mājās esošie pat nepamana, jo tajā brīdī atrodas citā telpā," brīdina I. Savickis.
Salīdzinot "Balta" 2010.gadā veiktā mājokļa drošības pētījuma rezultātus ar šī gada pētījumu, tika noskaidrots, ka agrāk garnadžiem dažādas drošības ierīces šķita daudz traucējošākas nekā patlaban. Šo gadu laikā tiesātie zagļi norādījuši, ka viņiem apzagšanai traucējošākie faktori ir apsardzes signalizācijas (74%), uzstādītās novērošanas kameras (60%), kā arī suņa turēšana mājoklī vai pagalmā (54%).
Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā paši garnadži norādījuši, ka, viņuprāt, suņu turēšana mājoklī vai pagalmā rada lielāku drošību pret apzagšanas risku, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem mēdz būt maldīgs skatījums uz to, kas spēj apturēt un iztraucēt zagli un kas ne. Savukārt iedzīvotāju un garnadžu viedoklis sakrita jautājumā par kaimiņu iespējamo rīcību pamanītas zādzības gadījumā - lielākā daļa norādīja, ka kaimiņi visdrīzāk šādās situācijās izsauks policiju.
Pētījumu par mājokļa drošību pret ielaušanos jau otro reizi šī gada septembrī un oktobrī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar apdrošinātāju "Balta", Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pirmo reizi pētījums tika veikts 2010.gadā, līdz ar to šogad, analizējot tā rezultātus, bija iespējams salīdzināt gan iedzīvotāju, gan zagļu viedokļus un pašu zādzību attīstības tendences. Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1008 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī 121 persona, kura tiesāta par ielaušanos.
Foto: Stock.XCHNG
