Pētījums: Baltijas iedzīvotāji pārliecināti, ka tuvākajā laikā tehnoloģiju dēļ darbu nezaudēs
Rīga, 22.nov., LETA. Neskatoties uz to, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, virknē profesiju ar laiku cilvēkresursus draud aizstāt tehnoloģijas, divas trešdaļas Baltijas valstīs strādājošo uzskata, ka viņu profesiju tehnoloģiju attīstība un automatizācija vismaz tuvākajā laikā tieši neietekmēs, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.
Konkurencē ar modernajām tehnoloģijām visdrošākie par sevi Latvijā ir ražošanā un būvniecībā nodarbinātie, kā arī pakalpojumu sektorā strādājošie, savukārt Igaunijā un Lietuvā - valsts iestāžu un pašvaldību darbinieki.
Saskaņā ar pētījuma datiem, šobrīd tehnoloģiju ietekmi uz darba tirgu izjūt vien neliela daļa Baltijas valstīs nodarbināto. Uzskatu, ka tehnoloģiju dēļ jau pašlaik viņu pārstāvētajās profesijās sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, Igaunijā un Latvijā visbiežāk pauduši tirdzniecībā strādājošie (5%), bet Lietuvā - valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (14%).
Tiesa, arī tuvākajos gados redzamas izmaiņas savā profesijā sagaida visai mazs aptaujāto skaits - vidēji 5%. Lielākoties par to visvairāk raizējas Igaunijas (10%) un Latvijas (6%) tirdzniecības nozarēs strādājošie, Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki (6%), kā arī Lietuvas pakalpojumu sektorā nodarbinātie (4%).
"Automatizācijas piemērus jau tagad redzam gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldē. Par to, kā attīstīsies modernās tehnoloģijas un kādas izmaiņas tas nesīs konkrētām profesijām, šobrīd ir grūti spriest. Ir jomas, kurās ir nepieciešams cilvēciskais faktors un empātija, kas tik drīz tehnoloģijām nebūs pa spēkam. Taču jau tagad redzam piemērus, kā automatizācija pārņem funkcijas, kuras līdz šim pildījuši cilvēki, piemēram, pašapkalpošanās servisi kā lielveikala kases, taksometra izsaukšana mobilajā aplikācijā, viesnīcu rezervēšana un citi. Tāpēc turpmāk aizvien lielāka nozīme būs spējai pielāgoties jaunajai situācijai, ātri reaģēt uz pārmaiņām un mācīties jaunas prasmes visas dzīves laikā," norādīja "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Lai gan šobrīd lielākā daļa strādājošo Baltijas valstīs neizjūt, ka tehnoloģiju dēļ viņu profesijā pieprasījums pēc darbaspēka saruktu, vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir vienisprātis, ka nākotnē daļā profesiju tehnoloģijas pilnībā aizstās cilvēkus un tiem nāksies meklēt citu darbu.
Pēc aptaujāto domām automatizācija un robotizācija visbūtiskāk ietekmēs standartizētas rutīnas un mazkvalificētu darbu, kā arī profesijas, kurās dominē roku darbs. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka mākslīgais intelekts pārņems cilvēka veiktās funkcijas jomās, kas saistās ar datu analīzi, programmēšanu un profesijām, kurās būtiska secinājumu izdarīšana, bet tas nespēs aizstāt cilvēka radošumu, empātiju, spēju sadarboties, motivēt līdzcilvēkus un nestandarta domāšanu.
"Jaunu prasmju un zināšanu apgūšana mūsdienās ir vitāli svarīga, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību strauji mainās prasības darba tirgū. Darba devēji arvien biežāk kā galveno kritēriju izvirza svešvalodu prasmes, spēju konkrētajā profesijā pielietot modernās tehnoloģijas, domāt radoši un rast nestandarta risinājumus, formālo izglītību, kas iegūta pirms desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem, atstājot otrajā plānā. Diemžēl ne visi darbaspējīgā vecuma iedzīvotāji izprot nepieciešamību pielāgoties notiekošajām pārmaiņām, gūt jaunas zināšanas, prasmes un dažkārt pat pārkvalificēties," skaidroja eksperts.
Pētījumu "Tehnoloģiju attīstības ietekme uz darba tirgu" veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018.gada jūlijā, interneta intervijās aptaujājot 1005 Latvijas, 1005 Igaunijas un 1001 Lietuvas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem tādās nodarbinātības sfērās kā ražošana un būvniecība, tirdzniecība, pakalpojumu sektors un valsts vai pašvaldību iestādes.
