Pētījums: Darba apstākļi un riski būvniecības nozarē Latvijā
Šī gada jūnijā noslēdzās jau piektais “Darba apstākļi un riski Latvijā” pētījums. Pētījuma ietvaros aptaujāti 2500 nodarbinātie, 1000 darba devēji, 200 darba aizsardzības speciālisti, 200 arodslimnieki, kā arī vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, noskaidrojot viedokli par darba vides riskiem, apstākļiem, likumdošanas prasībām un daudziem citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem no dažādu iesaistīto pušu skatupunkta. Pētījumā ietvaros atsevišķi analizēta arī būvniecības nozare, tās darba vides izplatītākie riska faktori, darba aizsardzības prasību īstenošana, biežāk veiktie laboratoriskie mērījumi kā arī analizēti nelaimes gadījumi un arodslimības nozarē.
Biežāk sastopamie darba vides riska faktori
Būvniecības nozarē darba vides riska faktoru netrūkst. Bet kurus kā nozīmīgākos atzīmē nozares darba devēji un kurus nodarbinātie? Kā piecus biežāk sastopamos darba vides riska faktorus būvniecības nozares darba devēji minējuši – darbu ar datoru, vismaz 2 stundas dienā (89,1%), darbu ārā dažādos laika apstākļos (79,2%), ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu (79,1%), smagu priekšmetu nešanu vai pārvietošanu (77,2%) un laika trūkumu (76,7%). Salīdzinot ar šī paša pētījuma 2018.gada datiem – darba devēji biežāk min, ka pieaudzis laika trūkums, kā arī biežāks kļuvis darbs ar datoru. Toties, uzlabojoties darba videi un lietotajām iekārtām, salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma gadu, darba devēji atzīmē, ka riski strādājot ar aprīkojumu, vibrācija, kā arī darbs piespiedu pozā, samazinās.
Jautājot šo pašu jautājumu būvniecības nozarē nodarbinātajiem, trīs no biežāk minētajiem darba vides riska faktoriem sakrīt. Nozarē nodarbinātie visbiežāk atzīmē tādus riska faktorus kā ātru un svarīgu lēmumu pieņemšana (82,6%), smagu priekšmetu nešana vai pārvietošana (73,7%), darbs ārā dažādos laika apstākļos (70,2%), vibrācija, kuru rada rokas instrumenti, mašīnas (69,5%) un liela darba slodze, daudz darba pienākumu (66,6%). Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem – arvien biežāk darbiniekiem nākas strādāt telpās ar zemu temperatūru, skaļa trokšņa apstākļos, piespiedu pozā un caurvējā.
Reģistrētie nelaimes gadījumi darbā – sasniegts visu laiku augstākais rādītājs
Pēdējo 20 gadu nelaimes gadījumu statistika (līdz 2021.gadam) rāda, ka reģistrēto nelaimes gadījumu skaits pieaug gadu no gada. Šāds pieaugums saistāms arī ar godprātīgāku ziņošanu par notikušajiem nelaimes gadījumiem un labāku izpratni par to, kāpēc tas ir būtiski. Salīdzinot datus par nelaimes gadījumos cietušo skaitu uz 100 000 nodarbināto būvniecības nozarē un Latvijā kopumā, redzams, ka abi rādītāji pārskata periodā pieaug, turklāt 2021. gadā ir sasniegts augstākais rādītājs kāds jebkad reģistrēts – 311,2 gadījumi uz 100 000 nozarē nodarbināto.
Nelaimes gadījumu darbā cietušo skaits būvniecības nozarē salīdzinājumā ar Latvijā reģistrēto nelaimes gadījumos cietušo skaitu uz 100 000 nodarbināto, 2008.-2021. g.
Arī letālo nelaimes gadījumu īpatsvars būvniecības nozarē saglabājas augstāks nekā vidēji Latvijā. Pēdējo 20 gadu laikā augstākais bojā gājušo skaits uz 100 000 nodarbinātajiem tika reģistrēts 2012. gadā – 17,7 negadījumi uz 100 000 nodarbināto, bet zemākais – 2015. gadā, kad gan būvniecības nozarē, gan valstī kopumā bojā gājušo skaits attiecīgi bija gandrīz vienāds (attiecīgi 2,8 negadījumi un 2,9 negadījumi uz 100 000 nodarbināto). 2020.gadā būvniecības nozarē vērojams bojā gājušo nelaimes gadījumos samazinājums (3,9 gadījumi uz 100 000 nozarē nodarbināto), bet 2021.gadā tas atkal pieaudzis (9,7 gadījumi uz 100 000 nozarē nodarbināto).
Nelaimes gadījumos bojā gājušo skaits būvniecības nozarē un Latvijā uz 100 000 nodarbināto, 2008.-2021. gadā
Kādi ir biežākie šo negadījumu cēloņi? Salīdzinot negadījumu cēloņus būvniecībā un valstī kopumā, lielu atšķirību nav. Vienīgais cēlonis, kas būvniecības nozarē reģistrēts krietni biežāk nekā vidēji Latvijā, ir trūkumi darba vadībā un nepietiekoša kontrole. Savukārt, kā divi biežākie cēloņi gan būvniecības nozarē, gan Latvijā kopumā tiek minēti nepietiekoša uzmanība un ievēroti darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana.
Turpina pieaugt arī arodslimību skaits nozarē
Latvijā pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits būvniecības nozarē pēdējo 26 gadu laikā ir ievērojami pieaudzis, un šāda tendence ir līdzīga kā valstī kopumā. Laika posmā no 1996. gada līdz 2021. gadam būvniecības nozarē pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits palielinājies aptuveni 5 reizes – no 25,5 arodslimniekiem uz 100 000 nozarē nodarbināto 1996. gadā līdz 136,9 arodslimniekiem uz 100 000 nodarbināto 2021. gadā. 2020. gadā reģistrēts mazāks arodslimnieku skaits nekā iepriekšējos gados, bet 2021. gadā – būtiski lielāks kā iepriekšējos gados. Domājams, ka šādi rezultāti saistāmi ar samazināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību 2020. gadā, ko ietekmēja COVID-19 pandēmijas epidemioloģiskie ierobežojumi.
Kopš 2008. gada būvniecības nozarē visstraujāk pieaudzis ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistīto mīksto audu bojājumu gadījumu skaits. Ja 2008. gadā uz 100 000 nozarē nodarbinātajiem tika reģistrēti tikai 4,7 gadījumi, tad 2021. gadā reģistrēti jau 199,2 gadījumi. Šādi rezultāti saistāmi arī ar labākām diagnostikas iespējām un jaunāku tehnoloģiju izmantošanu arodslimību diagnostikā.
Diagnosticēto arodslimību izplatība ar gadiem ir mainījusies un būvniecības nozarē pēdējos gados pieaugusi spondiložu un artrožu, karpālā kanāla sindroma, spondiložu ar radikulopātiju gadījumi uz 100 000 nozarē nodarbinātajiem. Strauji pieaugusi arī izplatība vairākām diagnozēm, kas iepriekš netika bieži diagnosticētas - neprecizēti sinovīti un tenosinovīti, citas precizētas polineiropātijas, elkoņa nerva pataloģija un Reino sindroms.
Kopumā reģistrēto arodslimību tendenču analīze liecina, ka būvniecībā turpmāk īpaša uzmanība jāvelta ergonomisko darba apstākļu uzlabošanai, lai samazinātu balsta un kustību sistēmu arodslimību attīstību nozares nodarbināto vidū. Tāpēc būtiski ir īstenot nozares darba aizsardzības speciālistu un darba devēju informatīvos seminārus par biežākajiem nozarē esošajiem darba vides riska faktoriem, kas var izraisīt arodslimības, un nozarei specifiskiem preventīvajiem pasākumiem.
Pētījumu veica SIA "TNS Latvia" un Rīgas Stradiņa universitātes ekspertu komanda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros. Sīkāk ar pētījuma rezultātiem būvniecības nozarē var iepazīties: DSpace at Riga Stradiņš University: Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021" tematiskais pielikums "Būvniecība" (rsu.lv)
