abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi23214
Nozares raksti1089
Ekspertu atbildes2601
Pētījums: Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu rada valstij vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Pētījums: Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu rada valstij vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus

Pētījums: Ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu rada valstij vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus

Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas pētījums par situāciju būvmateriālu nozarē atklāj, ka ēnu ekonomika būvmateriālu ražošanā ik gadu valsts budžetam rada vairāk nekā 12 miljonus eiro lielus zaudējumus. Vienlaikus pētījumā kā būtiska problēma identificēta vāja kontrolējošo iestāžu kapacitāte iekasēt nodokļus no visiem tirgus dalībniekiem, kas rada kritiskus tirgus apstākļus godīgajiem komersantiem. Nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā, aplokšņu algas un būvmateriālu tirdzniecība privātpersonām bez PVN ir galvenās problēmu jomas, kas izvērtētas "Business Against Shadow Economy" (BASE) veiktajā pētījumā “Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē”. Tas veikts 2021. gada vasarā un ir pirmais šāda veida pētījums par ēnu ekonomiku tieši būvmateriālu ražošanā.

“Negodīga konkurence arvien izaicinošākos tirgus apstākļos ir godprātīgo būvmateriālu ražotāju ikdiena jau daudzus gadus. Pašlaik, Latvijai sākot ieviest Eiropas Zaļā kursa politiku, tuvojoties vairākiem būtiskiem infrastruktūras projektiem un valstij piedzīvojot ekonomiskos izaicinājumus pandēmijas dēļ, problēma ir tik sasāpējusi kā nekad iepriekš”, norāda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. “Katru gadu pieaugošie nodokļi un vienlaikus vājā kontrolējošo iestāžu kapacitāte tos iekasēt no visiem tirgus dalībniekiem rada miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetam, bremzē uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.”

Pētījumā analizētās nelikumīgas darbības derīgo izrakteņu jomā ir vissatraucošākā problēma būvmateriālu nozarē. Tas nozīmē ne tikai zaudētus miljonus valstij un negodīgus apstākļus komersantiem, bet arī būtisku kaitējumu videi un lielāku dažādu neatbilstību risku būvniecībā. Problēmu veicinošie faktori ir nepietiekama kontrole un vāja uzraudzība no kontrolējošo institūciju puses, neefektīvi sodi un birokrātisks licencēšanas process.

“Stiprināt atbildīgo kontrolējošo institūciju kapacitāti, pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, veidot efektīvus pārvaldības un kontroles mehānismus un kvalitātes sistēmas ir valsts pārvaldes būtiskākie uzdevumi, kas palīdzētu risināt sasāpējušo situāciju,” pauž L. Jākobsons. "Tas palīdzētu izskaust  tādas nelikumīgās prakses kā nelegāla karjeru izstrāde, ieguves apjomu nedeklarēšana, nelegālā atkritumu apglabāšana, rekultivācijas neveikšana.” Izvērtējot problēmas un sakārtojot derīgo izrakteņu ieguves jomu, valsts budžets tiks papildināts ar ieņēmumiem no nodokļiem, būtiski tiks ierobežotas aplokšņu algas, tiks novērstas problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvu būvmateriālu piegādi būvniecībā, un atbilstīgi risināti vides jautājumi, lai nepieļautu nelikumīgu atkritumu izvešanu, nelegālu rakšanu un rekultivācijas neveikšanu.

“Ēnu ekonomika ir arī viens no būtiskākajiem investīciju kavējošiem faktoriem, salīdzinot Latviju ar citām Baltijas valstīm,” uzsver viens no pētījuma autoriem, ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, kā arī Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes loceklis Dr. Arnis Sauka. “Arī ārvalstu investori jau vairākus gadus vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku virknē nozaru, kas, apvienojumā ar pieaugošo nodokļu slogu un citiem tirgus izaicinājumiem, mazina Latvijas kā investīciju mērķa konkurētspēju reģionā.”

Būtisku ēnu ekonomikas īpatsvaru minerālmateriālu ieguves nozarē veido arī nedeklarētās skaidrās naudas aprite un aplokšņu algas. Kaut arī šis problēmjautājums ir plaši zināms arī politikas veidotājiem un tā risināšana ir dienaskārtībā jau gadiem, efektīva risinājuma nav.

Pētījums atklāj neglaimojošu situāciju – pastāvot aplokšņu algām, nelegālai nodarbinātībai un slēptām darba attiecībām, ik gadu valsts budžetā netiek ieskaitīti nodokļi (iedzīvotāju ienākumu, pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas teju 6,5 miljonu eiro apmērā. Lai tiešām risinātu šo problēmu, jāsāk ar augsta riska uzņēmumu kontroles pastiprināšanu un skaidras naudas pieejamības mazināšanu nozarē. 

Pētījuma eksperti par labās prakses paraugu būvmateriālu nozares efektīvai uzraudzībai un pārvaldībai piedāvā kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kurā tiek apvienoti četri elementi – pietiekami kontrolējošo iestāžu resursi, regulāra, neatkarīga ieguvju uzmērīšana, pasūtītāja atbildība par būvmateriālu izcelsmi un kvalitāti, un bargi sodi, kas tiek piemēroti gan uzņēmumam, gan tā valdes locekļiem personīgi.

Pētījums par ēnu ekonomikas apmēru būvmateriālu ražošanas nozarē veikts pēc Būvmateriālu ražotāju asociācijas pasūtījuma.

Par Būvmateriālu ražotāju asociāciju. Būvmateriālu ražotāju asociācija (BRA) dibināta 2010. gadā un apvieno 28 nozares uzņēmumus. Asociācijas mērķis ir nodrošināt stabilu un koordinētu būvmateriālu ražošanas nozares attīstību, veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju. Asociācijā aicināti iestāties nozares uzņēmumi, kas Latvijā ražo augstas kvalitātes produkciju, izmantojot vietējas izcelsmes izejvielas, un godprātīgi pilda saistības pret darbiniekiem, sadarbības partneriem un valsti. http://www.bra.lv

Par pētījumu “Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē”. Pētījumu “Ēnu ekonomika būvmateriālu nozarē” pēc Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) pasūtījuma 2021. gada vasarā veica biedrība Business Against Shadow Economy (BASE), kas apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Pētījuma veikšanai tika izmantoti salīdzinošie statistikas dati par būvmateriālu nozari un saistītajām nozarēm, pieejamie pētījumi par nozares attīstību un ēnu ekonomiku, kontrolējošo iestāžu dati par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem nozarē, intervijas ar uzņēmumiem un valsts iestādēm un publiski pieejamā informācija.

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Sfēriska karkasa koka ēkas

Sfēriska karkasa koka ēkas

SIA Latvian Eco House piedāvā sfēriska karkasa koka ēkas, kuras var izmantot kempinga, pirts, ziemas dārzu un citu ēku organizēšanai. 

Aktualitātes

Pielaiko telpu, māju, dārzu

"Fissman": Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai neesat apmeklējuši veikalu FISSMAN? Tad tagad ir īstais brīdis, jo FISSMAN sagatavojuši lieliskus pārsteigumus: Eco programmu. Nodod veikalā FISSMAN veco pannu vai katlu un pretī saņem 50% atlaidi jaunu iegādei. Svētkus gaidot, sagatavotas īpašas atlaides dažādiem produktiem līdz pat 50%.