Pētījums: Īpašumus uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā pircis Krievijas vidusslānis
Lai saprastu, kāda profila cilvēki pēdējā gada laikā pieprasījuši termiņuzturēšanās atļaujas, "Re:Baltica" pētījumam atlasīja 315 dārgākos pirkumus Rīgā un Jūrmalā, kas iegādāti kopš Maidana protestu sākšanās Ukrainā 2013.gada novembrī līdz pērnā gada septembrim, kad Latvija pacēla uzturēšanās atļaujas cenu un pirkumu straume izsīka.
Pētījumā noskaidrots, ka liela daļa pircēju saistīti ar vidēja lieluma privāto biznesu, it īpaši bankām. Vairums uzvārdu bija grūti identificējami - iespējams, tāpēc ka īpašumi iegādāti uz ģimenes locekļu vārda vai cilvēki nav izcēlušies ne ar ko īpašu.
Daļa no pircējiem ir žurnālisti un mākslinieki. Savu nekustamo īpašumu portfeli ar dzīvokli klusajā centrā, Alberta ielā, papildinājis satīriķis Mihails Zadornovs, bet ar dzīvokli un māju Jūrmalā - aktrise Tatjana Dogiļeva un viena no populārā konkursa KVN sejām Jurijs Askarovs.
Neliels skaits atļauju saņēmēju ir ar Krievijas valsti saistītu uzņēmumu vadībā. Pie īpašumiem un uzturēšanās atļaujām tikuši esošie vai bijušie vadības pārstāvji tādos Rietumu sankcijām pakļautos uzņēmumos kā "Gazprombank", VTB un "Bank Moskvi".
Īpašumu Latvijā nopirkusi arī žurnāla "Forbes" par Krievijas bagātāko cilvēku atzītā Ališera Usmanova ģimene. Iepriekšējos gados atļauju par depozītu bankā bija noformējis Putina draugs, multimiljardieris Arkādijs Rotenbergs. Viņa brālim Borisam īpašums - pompoza celtne Garkalnē - piederēja ar firmas starpniecību, bet tagad nodota dēlam.
Neoficiāli, bet kompetenti avoti min, ka starp atļauju pieprasītājiem ir personas, kuras saistītas arī ar "Rosņeftj", "Rosņeftegaz", "Rosatom", "Lukoil", "Nacionaļnaja gazovaja kompaņija", "Transņeftj" un citiem sankcijām pakļautiem uzņēmumiem, bet "Re:Baltica" pētījumā par dārgāko īpašumu pircējiem tādas identificēt neizdevās.
Piecos gados uzturēšanās atļaujas ieguvuši 13 518 ārzemnieki. Vairākums - 10 000 - ir Krievijas pilsoņi. Pretēji līdzīgām programmām Eiropā 90% Latvijas pieteikumu nāk no bijušās PSRS valstīm.
Galvenais ieguvējs no programmas ir nekustamo īpašumu attīstītāji un tirgotāji, norāda "Re:Baltica". Šajā nozarē nonākuši 83% no Latvijā piecos gados investētā 1,1 miljarda eiro, 12% guļ bankās, bet uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti mazāk nekā 5%.
Programmas unikālais lētums - īpašuma iegādes slieksnis bija zemākais Eiropas Savienībā (ES) - nozīmē to, ka Latvija izdevusi visvairāk atļauju, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem dzīvot un ceļot ES, pati nopelnot salīdzinoši maz, norāda pētījuma autori. Piemēram, Portugāle divos gados nopelnījusi miljardu eiro, izsniedzot 1775 "zelta vīzas", kamēr Latvija līdzīgu summu saņēmusi, izsniedzot atļaujas 13,5 tūkstošiem piecos gados.
Rīga, 19.febr., LETA.
Foto: Lita Krone/LETA.
