Pētījums: Nedaudz uzlabojies būvnieku vērtējums par valsts aktivitāšu efektivitāti ēnu ekonomikas mazināšanā
Rīga, 10.maijs, LETA. Valsts politika ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē joprojām nav sevišķi efektīva, taču salīdzinājumā ar pagājušo gadu efektivitātes vērtējums ir uzlabojies, secināts šogad veiktajā pētījumā "Ēnu ekonomika būvniecības nozarē".
Pētījuma veicējs, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka šodien informēja, ka 2018.gada pētījumā tika lūgts reprezentatīvai Latvijas būvniecības uzņēmumu izlasei novērtēt, cik efektīvi valsts ir īstenojusi politiku (tas ir, iniciēti, izstrādāti un/vai ieviesti dažādi instrumenti) ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē Latvijā 2017.gadā.
"Lūdzām sniegt vērtējumu skalā no viens līdz septiņi, kur "1" nozīmē "ļoti neefektīvi", iegūstot rezultātu - 3,3 punkti. Šis rezultāts joprojām neliecina par efektivitāti, bet tas ir labākais vērtējums trīs gadu laikā, kopš tiek veikts pētījums. Pērn tie bija tikai 2,8 punkti, kas liecināja par lielu neefektivitāti, bet 2016.gadā vērtējums bija 3,2 punkti," stāstīja Sauka.
Pētījuma rezultāti norāda, ka, pēc uzņēmēju domām, visefektīvāk 2017.gadā politikas veidotāji Latvijā ir strādājuši, lai vecinātu atteikšanos no zemākās cenas principa piemērošanas publiskajos iepirkumos un pāriešanu uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu (vidējais vērtējums 4,3, gadu iepriekš vērtējums bija tikai 2,9).
Tam seko darbs pie būvniecības standarta jeb tipveida līgumu izstrādāšanas un ieviešanas valsts un pašvaldību pasūtījumos (4,1 salīdzinājumā ar 3,1 gadu iepriekš), regulējuma par nodarbināto personu elektronisku darba laika uzskaites sistēmu būvobjektā izstrādāšanu un ievešanu (3,8 punkti salīdzinājumā ar 2,9 gadu iepriekš).
Arī lielāko daļu no citām politikas veidotāju aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē nozares uzņēmēji vērtēja robežās no 3,6 līdz 3,8 punktiem.
Savukārt pētījumā aptaujātie eksperti - lielie Latvijas būvniecības uzņēmumi - kopumā ir vienisprātis, ka uzsāktās iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai politikas veidošanai ir ļoti vajadzīgas un galvenokārt pareizajā virzienā. Tāpat, pēc ekspertu domām, ēnu ekonomika, lai arī lēnām, nozarē mazinās un uzsāktās iniciatīvas ir labs pamats straujākai ēnu ekonomikas mazināšanai turpmākajos gados.
"Tomēr eksperti brīdina arī par to, ka aktivitāšu ir pārāk daudz un ne visas no tām vienlaikus var realizēt pietiekami labā kvalitātē," sacīja Sauka.
Eksperti sevišķi uzsver elektroniskā darba laika ieviešanas būvobjektos aktivitātes pozitīvo ietekmi. Tomēr eksperti arī norāda, ka šādai uzskatei vajadzētu būt ne tikai lielajos (virs miljona eiro) objektos, jo tieši mazākajos objektos ēnu ekonomikas aktivitāšu ir salīdzinoši vairāk. Eksperti arī uzsver, ka ir ļoti būtiski, lai elektroniskā darba laika ieviešanai sekotu adekvāta šīs normas izpilde. Proti, eksperti uzsver, ka pagaidām kontrolējošās iestādes šim jautājumam piegājušas pārāk formāli, pat pedantiski, neņemot vērā iespējamās sistēmas un arī cilvēku pieļautās kļūdas, kas parasti nav ļaunprātīga rīcība no uzņēmēju puses.
Lielākā daļa ekspertu arī uzskata, ka ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē ieviešanai nozarē būs liela pievienotā vērtība. Atsevišķi eksperti brīdina, ka pie citu iniciatīvu ieviešanas ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, ģenerālvienošanos nozarē ir noteikti jāievieš maksimāli ātri, pie tam negaidot, kad par šādu soli vienosies arī citas nozares, sacīja Sauka.
Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai "Business Against Shadow Economy" sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.
Veikta reprezentatīva aptuveni 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko "Latvijas fakti" veica 2018.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2017.gadā).
