Pētījums: Pērn nedaudz uzlabojies būvnieku vērtējums par valsts aktivitāšu efektivitāti ēnu ekonomikas mazināšanā

Rīga, 24.apr., LETA. Valsts politika ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē joprojām netiek vērtēta kā sevišķi efektīva, taču salīdzinājumā ar 2017.gadu efektivitātes vērtējums pērn ir nedaudz uzlabojies, secināts trešdien prezentētajā pētījumā "Ēnu ekonomika būvniecības nozarē".

Skalā no viens līdz septiņi, kur septiņi nozīmē "ļoti efektīvi", būvnieku kopējais vērtējums par valsts līdz šim ieviesto ēnu ekonomikas apkarošanas instrumentu efektivitāti 2018.gadā bija 3,6, kamēr 2017.gadā šis vērtējums bija 3,3, bet līdz 2016.gadam efektivitāte tika vērtēta ar 3,2.

Pētījumā secināts, ka augstāko vērtējumu - 4,4 punktus - ir saņēmis regulējums par nodarbināto personu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvobjektā.

Atteikšanos no zemākās cenas principa publiskajos iepirkumos būvnieki pērn vērtējuši ar 4,3 punktiem, bet 4,2 punktu vērtējumu saņēmusi tipveida līgumu izstrādāšana un ieviešana.

Savukārt zemāko vērtējumu - 3,7 punktus - saņēmis politikas veidotāju veikums iniciatīvai izstrādāt un ieviest regulējumu par obligāti noteiktas minimālās algas un stundu likmes piemērošanu atbilstoši būvstrādnieku kategorijām un kvalifikācijai.

Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecībā veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai "Business Against Shadow Economy" sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Pētījuma ietvaros 2019.gada martā veikta 250 Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptauja par situāciju nozarē 2018.gadā. Aptauju veica kompānija "Latvijas fakti".