Pētījums: "Premium" klases īpašumu tirgū izaugsme apstājusies
Rīga, 16.apr., LETA. Pēc nelielas "premium" klases nekustamā īpašuma tirgus izaugsmes 2016. un 2017.gadā, pērn augstākās komforta klases īpašumu tirgus atgriezies 2015.gada līmenī, liecina "premium" segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby`s International Realty" veiktais pētījums.
Jūrmalas "premium" tirgū novērotais pieprasījuma samazinājums ietekmējis kopējos datus, lai gan Pierīgas "premium" īpašumu tirgū vērojams pieprasījuma pieaugums visos tirgus segmentos. Eksperti aizvadītos četros gados "premium" īpašumu tirgū pieredzēto raksturo kā "plakanu" jeb horizontālu izaugsmi ar mērenām cenām un vietējā klienta dominanci - tāda tā būs novērojama arī šogad.
"Baltic Sotheby`s International Realty" datu apkopojumā pētīta Zemesgrāmatā pieejamā informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro, kā arī "Baltic Sotheby`s International Realty" apkopotie dati par apartamentu darījumiem Jūrmalā vērtībā no 150 000 eiro.
Veiktais pētījums par darījumu aktivitāti liecina, ka "premium" īpašumu tirgū 2018.gadā novērojams kritums gan kopējā apgrozījumā, gan tirgus aktivitātē. Pērn Latvijas "premium" nekustamo īpašumu tirgū tika veikti 518 darījumi 147,9 miljonu eiro vērtībā, kas ir bijis par 14,7% mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika noslēgti 173,4 miljonu eiro vērti darījumi.
No kopējā tirgus apjoma lielāko daļu jeb 81% darījumu (120,4 miljonu eiro apjomā) veidoja darījumi ar "premium" dzīvokļiem, kam seko darījumi ar privātmājām (22,5 miljoni eiro) un zemi 4,9 miljonu eiro apjomā.
Jūrmalas tirgus aktivitātes samazinājums ir bijis galvenais iemesls pieprasījuma kritumam, tirgus apgrozījumam kūrortpilsētā samazinoties par 39% - no 67 miljonu eiro vērtiem darījumiem gadu iepriekš līdz 41,1 miljonam eiro 2018.gadā.
Rīgas "premium" īpašumu tirgus spēlējis vadošo lomu, 2018.gadā kopā veidojot 95,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas gan bija par diviem miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt Pierīgas tirgū vērojams pieprasījuma pieaugums visos tirgus segmentos, kopā tirgum pieaugot par 27% līdz 11,1 miljonam eiro.
"2018.gada dati rāda, ka pēc nelielas izaugsmes (ap 5%) iepriekšējos gados, esam atgriezušies pie 2015.gada tirgus līmeņa. Pašlaik tirgū toni nosaka vietējais klients, kas savu aktivitāti galvenokārt koncentrē tā dēvētajā pieejamajā "premium" cenu segmentā (150 000 - 300 000 eiro vērti īpašumi), jo nerezidenti no tirgus ir praktiski aizgājuši," norādīja "Baltic Sotheby`s International Realty" valdes locekle Ilze Mazurenko.
Viņa piebilda, ka bankām nav intereses piesaistīt jaunus klientus, un tās pēc visām likviditātes un pārkārtošanās problēmām ir palikušas mazāk aktīvas un savā starpā par jaunu klientu piesaisti praktiski nekonkurē.
"Pagājušais gads aktualizējis ne tikai jautājumu par cenu, kuru spēj/nespēj pieņemt klienti un tirgus, bet arī tēmu par naudas izcelsmi, nomaksātajiem nodokļiem un darījuma caurspīdīgumu. Savukārt valsts neraida signālus par Latviju kā par pozitīvas vides valsti, kurā būtu vērts ieguldīt, piemēram, jauno tirgu (Āzija, Amerika u.c.) klientiem, kuri par mūsu reģionu neko nezina. Nauda parasti atrod vieglākās pretestības ceļu un plūst tur, kur tā ir gaidīta un kur ir mazāk ierobežojumu," norādīja Mazurenko.
"Baltic Sotheby`s International Realty" pārdošanas direktore Līga Kohtanena, komentējot tirgus datus, piebilda, ka, neraugoties uz to, ka pieprasījums Jūrmalā ir bijis jūtami mazāks, un būtiski ietekmējis kopējo statistiku, to noteikti nav sekmējis piedāvājuma trūkums.
"Ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet ir radušies pietiekoši daudz interesantu "premium" projektu, kuros ir vērts ieguldīt naudu. Savukārt Pierīgas tirgus pozitīvie dati apliecinot, ka tās pašvaldības, kas aktīvi investē savā infrastruktūrā, kopā ar attīstītājiem spēj piedāvāt "premium" klientiem pievilcīgas apkaimes, un tāpēc tik strauji aug, piemēram, Mārupe, Jaunmārupe, Babīte, Piņķi, pieminams ir arī Salienas projekts, kas kādreizējā klajā laukā izveidojis pieprasītu apkaimi ar visu nepieciešamo kvalitatīvai dzīves videi. Kamēr šo kopsakarību citas pašvaldības nesapratīs, investīcijas tur neieplūdīs, jo "premium" īpašuma pircējam nav intereses ieguldīt naudu neattīstītās, nesasniedzamās vietās, kur īpašumiem nav likviditātes," sacīja Kohtanena.
Pagājušajā gadā "premium" dzīvokļu tirgū trijos apskatītajos reģionos - Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā - slēgti 474 augstākās komforta klases dzīvokļu darījumi (par 58 mazāk nekā gadu iepriekš), bet apgrozījums samazinājās par 8,8% līdz 120,4 miljoniem eiro. Pieprasījuma trūkums Jūrmalā veidoja teju visu apgrozījuma kritumu dzīvokļu tirgū, bet Rīgā slēgto darījumu kopējā vērtība faktiski nav mainījusies, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt Pierīgā bijis gan vairāk dzīvokļu pirkumu, gan arī to kopējā vērtība pieaugusi.
Jaunie projekti dominē visos trīs reģionos - 2018.gadā divas trešdaļas "premium" dzīvokļu darījumu bija atjaunotās ēkās vai ēkās, kas celtas pēc 1991.gada. Kopumā 2018.gadā jauno projektu tirgū vērojams pieprasījuma pieaugums par pieciem miljoniem eiro, kā rezultātā veikto darījumu kopējā vērtība sasniedza 80,6 miljonus eiro jeb bija 67% no visa "premium" dzīvokļu apgrozījuma pērn.
