Pieaugušo rotaļlietas
Ieraugot māju kokos, teju katrs tās īpašniekam Valdim Valainim jautā par neīstenotiem sapņiem, štābiņiem kokos, bet viņam tas viss ir bijis. Viņam nav slimīga tieksme pēc kādreiz nepiepildīta sapņa, tikai tagad rotaļlietas ir krietni nopietnākas. Tās ir radītas pieaugušajiem.
Valdim ar koku ir īpašas attiecības. Viņa vectēvs bija Ulmaņlaika namdaris, un, šķiet, Valdis pārmantojis ne tikai visus viņa darbgaldus un instrumentus, bet arī vēlmi darboties ap un ar koku. Un ne tikai vēlmi, bet arī prasmi. Pasaulē daudzviet būvē mājas kokos. Kāpēc ne Latvijā? Valdis izlēma sākt. Tapa zīmējumi un aprēķini kladē, pasaules pieredzes studēšana, sekoja reāls darbs un www.majakokos.lv, kur katrs interesents var sekot līdzi, tāpat kā Valda Facebook profilā, lasīt dienasgrāmatu un skatīt foto par paveikto. Tagad var priecāties, ka būve, kas ieguvusi arī vārdu Čiekurs, iederas dabā un abas viena otru papildina.
No idejas līdz…
Būvinženieris Valdis Valainis ideju loloja vairākus gadus un tikai pēc pamatīgas literatūras izstudēšanas un mērījumiem ķērās pie darba, lai uzbūvētu brīvdienu māju piecu metru augstumā no zemes. Tika noskatīta izmēģinājuma vieta. Saskaņoti un iedoti ražošanai nepieciešamie stiprinājumi. Kad tie bija gatavi, varēja sākt eksperimentēt ar stiprinājumu uzstādīšanu. Tika ieskrūvēts pirmais stiprinājums, lai pētītu Latvijas koku nestspēju. Uzstādīšana izrādās veiksmīga. Atlika pārliecināties par nestspēju slogojot. Pēc stiprinājuma uzstādīšanas testa bija skaidrs, ka nepieciešami citi balstu koki. Izvēlētā vieta tika nomainīta pret citu – tuvāk Niniera ezeram.
Nākamais posms – sagādātas līmētas nesošās koka sijas, izgatavoti siju balsti no metāla konstrukcijām, sarūpēti terases dēļi un finieris platformas segumam. Pabeigti pēdējie sagatavošanās darbi: impregnēts kokmateriāls, sagatavotas atsaites, uzstādītas sastatnes. Turpmākais solis: mērīšanas darbi balstu montāžai, nesošo balstu konstrukciju montāža, platformas montāža, tās drošības pārbaude. Platforma tika paplašināta ar terases daļu. Tika sagādāti materiāli jaunam darba ciklam – brīvdienu mājas būvniecībai.
Valdis ir pateicīgs savai atbalsta komandai: sievai Maijai (viņa ir idejas līdzautore, Čiekura dizainere interjeriste), abiem dēliem Valtam (tehniskā nodrošinājuma atbalstītājam Rasmanis & Dankers), Tomam (būvinženieris/projektētājs), Dainim Penkam (SIA Koku Alianse arborists), draugiem Ērikam Pirro (SIA Cēsu restaurators) un Jurim Bērziņam.
Dinamiskā vasara
Valdis katru dienu ne vien zīmēja un rēķināja, bet arī rakstīja dienasgrāmatu. Būvdarbi tika veikti plānveidā, pakāpeniski palielinot slodzi uz nesošajām konstrukcijām.
Lūk, daži fragmenti.
30. maijs. Terases klājs gatavs. Turpinām margu un kāpņu būvniecību.
11. jūnijs. Pievērsāmies koku skaistumkopšanai. Dainis Penka atbrīvoja kokus no sausajiem zariem, izveidoja jaunu frizūru.
15. jūnijs. Esam pusceļā uz "virsotni". Uzmeistarotas kāpnes līdz pirmajai platformai. Plānotie darbi iekavējās, jo nācās uzlabot balstu stiprinājumus. Bijām paredzējuši, ka koki vējā šūpojās, bet izrādījās, ka tie rotē 360 grādos.
3. jūlijs. Labā rīta ziņa. Mūsu šoferīši Valts un Maija pusnaktī (ceļā 10,5 stundas) no Kurzemes piegādāja sienu apdares materiālu – Kurzemes šindeli.
4. jūlijs. Sienas uzmontētas.
5. jūlijs. Samontētas starpsienas, uzmontētas jumta spāres, jumtam uzklāta skaidu plate.
7. jūlijs. Pirmās mazās krustības, lietus un neliels vējš izturēts.
12. jūlijs. Sākām sienu apdari ar ozola šindeļiem.
18. jūlijs. Kopā ar Ēriku uzmontējām sastatnes, pabeidzām iesākto sienu.
19. jūlijs. Šorīt ozola šindeļi laistījās zelta tonī. Pa dienu nedaudz padarbojos mobilajā galdniecībā (DEWALT). Gatavoju logu ailes apdares materiālus. Palodze izdevās sentēvu stilā.
25. jūlijs. Pabeigta fasādes siena un jumtam uzklāts segums 70% apjomā. Mājas kopējam svaram +300 kg.
16. augusts. Laiks siltināt māju! To šajās brīvdienās izdarīju. Viss tiek gatavots iekštelpu apdarei.
25. augusts. Iemontēti logi, pabeigti apdares darbi.
29. augusts. Ierīkota elektroinstalācija un siena apdarināta ar Maijas handmade gatavotiem dēlīšiem.
12. septembris. Nosiltināti griesti, iegādāts sienu, griestu apdares materiāls –priedes finieris.
19. septembris. Sagatavota darba zona pēdējai fāzei – fasādes darbiem (šindeļu siena ezera pusē). Pastaigu laipa izdevās stabila. Urrā, nepagāja ne 12 stundas, kā pēdējā fasādes plakne nosegta ar Kurzemes ozola šindeļiem. Pēdējās naglas tika iedzītas ar "ciklopiņa" palīdzību.
1. oktobris. Čiekurā ir gaisma!
10. oktobris. Kopā ar palīgiem izdevās nosiltināt grīdu ar apdari, Čiekuram veikta griestu apdare. Atlicis pavisam maz – grīdas ieklāšana un krāsniņas iebūve.
14. oktobris. Ar katru dienu tuvāk finišam. Terases gaismas ļauj strādāt dienas tumšajā laikā. Izdevās ieklāt otrā līmeņa grīdu. Ieklāta grīda pirmajā līmenī, Čiekuram pirmais mīkstais interjera elements (paklājs otrā līmeņa grīdai), sagatavoti kāpņu laidi. Čiekurā iebūvēts pēdējais būvelements – mobilās kāpnes. Atlicis mazumiņš: dekoratīvās līstītes, iekšējie gaismas ķermeņi, rozetes, slēdži…
Kad esmu ieradusies lūkot Čiekuru, lielais atklāšanas brīdis jau tuvojas. 99,9% no būvdarbiem pabeigti. Atlicis mazumiņš – skursteņa un ventilācijas izvadi caur jumtu. Pie darba ķeras Maija. Krāso sienas, griestus un vasko grīdu. Par Čiekura tapšanu stāsta Valdis Valainis.
Testi un koku stiprinājumu testēšanas procedūra
Amerikāņi saviem kokiem veikuši gan teorētiskos aprēķinus, gan praktiskos testus, es tos mēģināju pielīdzināt Latvijas kokiem. Pieņemot, ka ozols turēs ~ 4 - 5 tonnas, priede, ņemot pēc Brila skalas, ir vismaz divas trīs reizes vājāka par ozolu, tāpēc varētu turēt vismaz 1,5 - 2 tonnas. Tie bija pirmie teorētiskie aprēķini, uz kuriem balstījos, pirms sāku būvēt. Tad iegādājos iekārtas un ar arboristu veicām lokālus testus svaigi kritušai eglei un sagādātam ozola paraugam. Tad vajadzēja iegūt vienu zaļu priedi, kas būtu nogāzusies un ko varētu notestēt. Tur vajag dzīvu koku, bet negribējās zāģēt tikai testēšanai. Testa iekārta ir speciāla 20 tonnu prese ar manometru, ir visas iespējas dabīgajā kokā ieskrūvēt tapu un nospiest. Testa mērījumi amerikāņiem ir aprakstīti.
Katra stiprinājuma precīzu nestspēju nosaka, izmantojot šādu metodiku:
1) iemontē stiprinājumu paredzētajā kokā projektā norādītajā vietā. Izmanto Cut Guard vai līdzīgu produktu, lai nodrošinātu, ka koka ievainojums stiprinājuma vietā pienācīgi sadzīst;
2) novieto hidraulisko domkratu ar kalibrētu mēraparātu zem stiprinājuma. Šim nolūkam var būt nepieciešams paliktnis vai pagaidu stiprinājums pie paša koka. Veicot šo soli, nedrīkst savainot koka saknes vai virsmu;
3) piestiprina pulksteņindikatoru ar vismaz 0,01 mm diapazonu tā, lai varētu izmērīt koka stiprinājuma novirzi attiecībā pret koku, pakāpeniski palielinot slodzi. Iedarbības vietu parasti izvēlas 50 mm attālumā no mizas – gan pulksteņindikatora smailei, gan pašam slodzes piemērošanas saskarpunktam;
4) vēro un atzīmē slodzi pie 0,75 mm ielieces jeb novirzes. Atlaiž slodzi līdz nullei un atzīmē paliekošo novirzi, ja tāda ir;
5) atkārto šos soļus, līdz paliekošā novirze ir apmēram 0,75 mm; šī ir maksimālā nestspēja šim koku stiprinājumam, kad tas iemontēts attiecīgajā vietā šajā kokā.
Ja testa rezultāti atbilst paredzētajiem parametriem, nav nepieciešams atkārtot šo testu papildu stiprinājumiem, kas iemontēti attiecīgajā kokā. Kad veikti daudzkārtīgi mērījumi stiprinājumiem, kas iemontēti attiecīgās sugas kokos šajā vietā, turpmāki testi vairs nav jāveic.
Jebkura lieluma dizainparaugi, kuros izmantots cilindrs (vai vairāki aksiāli izvietoti cilindri), diemžēl atstās 0,75 mm iespiedumu stiprinājuma un koka saskares vietas augšpusē. Šī vieta jāapstrādā ar Cut Guard vai līdzīgu produktu, lai paātrinātu sadzīšanas procesu. Projektētā slodze iedarbosies uz savienojuma vietu pretējā virzienā nekā testa slodze, tāpēc tests nesamazina stiprinājuma atbalsta spēku.
Ja projektētā slodze ir lielāka nekā testa maksimālā slodzes vērtība, noteiktā attālumā virs vai zem konkrētā stiprinājuma var iemontēt vēl vienu stiprinājumu, padarot plānotā projekta īstenošanu iespējamu.
Uzliekot papildu atsaiti un palielinot slodzi, īpaši cietā metāla tapa (30 mm diametrā) vidū sāka izliekties.
Vēl jāņem vērā, ka ozolam ir ļoti spēcīga fosforskābe. Kamēr mēs veicām testu, metāls, kas nebija apstrādāts, stundas laikā pārklājās ar rūsu, divu stundu laikā rūsa jau bija 0,5 mm dziļumā. Urbtā vieta palika zili melna. Būvniecību kokos sadārdzina tas, ka nedrīkst izmantot rūsējošo tēraudu, jo tas bojā koku. Jālieto nerūsējošais tērauds vai metāls, kas pirms tam jāapstrādā ar dzelteno cinkošanu. Priede ir citāda. Kad ieurbām tapu, pēc dienas visas mikroplaisiņas pie mizas bija aizpildījušās ar sveķiem. Pats būtiskākais, lai kokā neiekļūst infekcija.
Pirms gada rudenī sāku zīmēt skicītes un internetā pētīt informāciju, pasūtīju grāmatas, vairākus projektus, lasīju par citu pieredzi. Informācija ir visai plaši pieejama, visu var atrast. Pirmo iespaidu par būvniecību kokos ieguvu, skatoties Animal Planet raidījumus ar Pītu Nelsonu. Pirmo māju kā biroju kokos viņš uzbūvēja 1991. gadā. Tagad viņa kompleksā ir 6 - 8 mājas, ko izmanto gan kāzinieki, gan atpūtnieki. Pasaulē ir kādas 30 firmas, kas nodarbojas ar māju būvniecību kokos, ceļ arī divstāvu, trīsstāvu. Pasaulē vecākā māja kokos (saglabājusies) ir ~ 500 gadu veca, lielākajai mājai kokos ir seši stāvi, augstākā ir ~60 metru augstumā. Amerikā viss ir liels. Kokos viņiem ir pat alus brūži, SPA kompleksi. Arī koki ir tik lieli, ka māju var uzbūvēt vienā kokā: četri stiprinājumi, divas skrūves sijām, četri horizontālie metāla stiprinājumi un ceļ māju.
Latvijā pagaidām neesmu dzirdējis par lielāku projektu kā man. Čiekurs ir 55 m2 liels un balstās uz četrām priedēm, 22 m2 mājiņa un 33 m2 terasīte.
Patlaban dzīvajiem zariem, kas traucē, tiek ierādīta jauna vieta, uz kurieni augt. Ar arboristu metodēm un speciālām virvēm tie tiek atsieti. Testēju priedes. Tās ļoti lielu slodzi netur. Pēc pārbaudēm bija skaidrs, ka aptuveni 1,5 - 2 tonnas uz vienu tapu var slogot. Reāli šeit ir četras tapas, tas nozīmē 6 - 8 tonnas, plus mazās skrūvītes – tas nozīmē vēl kādu tonnu klāt. Kopējai konstrukcijai nevajadzētu svērt vairāk par sešām tonnām, rezervei jāatstāj kādas divas tonnas. Tas, ierēķinot mēbeles un cilvēkus. Logi neveras, lai nav pārsteigumu. Tik nelielai telpai pietiek ar dabīgo vēdināšanu caur durvīm. Vējā koki un zari kustas, bet platforma stāv uz vietas. Tas ir svarīgākais princips – visi apakšējie balsti ir kustīgi, pareizāk sakot, slīdoši. Divos kokos būvēt ir vieglāk. Vienam kokam nekustīgs, otram kustīgs stiprinājums.
Izmantoju Amerikas arboristu izstrādāto metodi. Viņi skrūvē kokos metāla tapas, nebojājot serdi. Šī metode lielā vējā ļauj kokam šūpojoties brīvi kustēties. Ja sija balstīta starp diviem kokiem, vienā jābūt statiskam, otrā dinamiskam stiprinājumam, kas ļauj abiem kokiem savstarpēji kustēties. Sarežģītākiem risinājumiem papildus tiek izmantoti slīdošie balsti – metāla un speciāla pašeļļojoša plastikāta plāksnīte, kas ļauj sijām savstarpēji kustēties. Sākumā trīs reizes pārtaisīju stiprinājumus, līdz panācu, ka platforma stāv uz vietas, bet koki brīvi kustas 360 grādos. Biju iedomājies – ja pūš vējš, tad koki šūpojas turp un atpakaļ vienā virzienā. Pilnīgi garām! Ja vējš iepūš, tad nav prognozējams, kādā virzienā katrs koks kustēsies. Viens griežas pa kreisi, otrs pa labi, cits tikai šūpojas (Valdis attēlo ar rokām). Lai noskaidrotu, kā koki "staigā", pirms sāku būvēt māju kokos iepriekšējā gadā rudens vējā 27 m/s kokos uzstādīju lāzera staru ar skalu, kas mērīja, cik liela kustību amplitūda kokam ir piecu metru augstumā. Tas viss aptuveni divu trīs stundu garumā tika filmēts ar kameru. Iegūtie rezultāti: lielās priedes maksimālā lāzera stara nobīde uz pieciem metriem bija 15 mm VISOS iespējamos virzienos. Līdz ar to varēja pieņemt, cik liela kustība jāatstāj platformai. Tomēr realitātē viss bija nedaudz citādi, jo brīžiem koks pret platformu kustējās pat 50 mm. Tātad arī trepēm bija jābūt slīdošām. Atzīmes rādīja, ka vējā trepes "staigāja" 5 - 10 mm, līdz ar to platformas nav saistītas. Visu būvniecības laiku jādomā par to, ka platforma un stiprinājumi kustas. Manā risinājumā nesošās sijas savstarpēji ir savienotas vidū, bet gali ir slīdoši.
Zviedru arborists ieteica nosegt spraugu, ja uz terases spēlējas mazi bērni, jo roka vai kāja var ieslīdēt spraugā starp koku un platformu. No finiera gatavošu divus diskus, kas kopā ar koku slīd pa terasi, līdz ar to tā sprauga nebūs redzama.
Būvniecība kokos ir interesanta. Sākumā jāatrod īstās vietas tapu urbšanai. Tad jāuzstāda nesošās konstrukcijas. Platformu ieteicams celt augšā gatavu, samontētu uz zemes. Arborists izveidoja/sasēja pacelšanas sistēmu, platformu ar visu finieri uzcēla augšā viens cilvēks. Visas sienas cēlām augšā gatavas. Lai nerastos ekscentriska slodze uz platformu montāžas laikā, izmantojām pagaidu balstus. Tie pašlaik vēl ir, bet domāju, ka tos noņemšu. Ja sarēķinot kopējais svars būs vairāk par sešām tonnām, ielikšu papildu balstus. Ja svars būs līdz sešām tonnām, tos ņemsim nost.
Būvējot kokos, roku darbs sadārdzina būvniecību. Viss ar virvēm jāceļ augšā, plus darbs augstumā.
Visus stiprinājumus Amerikā var iegādāties internetā, diemžēl uz Latviju nesūta. Latvijā, piemēram, nevar dabūt cinkoto skrūvi kokam 25 vai 30 mm diametrā. Eiropā arī nevar. Stiprinājumus izgatavoju pie vietējiem metālspeciālistiem. Tapas zīmēju, skatoties grāmatas.
Šī būvniecība ir specifiska ar to, ka viss jāizdara uz zemes. Augšā tikai saskrūvē kopā stūrus, uzliec veselu jumtu, ātri naglo. Atsaites mainīju divreiz. Tās, kas mūsu veikalos atrodamas, neder. Nezināmas izcelsmes. Visi tās izmanto, bet tām nav sertifikāta, līdz ar to nācās visas trosītes pasūtīt izgatavošanai Rīgā. Marķējums uz tām norāda, cik tonnu var likt, ir arī sertifikāts. Trosītes uz pusotru tonnu, jo skrūve tur tikai pustonnu. Uzrādīta darba slodze, bet drošības koeficients 1:6. Visi savienojumi un skrūves sertificēti.
Būvniecības laikā gūta liela pieredze, apzinātas nepilnības, pieļautās kļūdas. Šo būvniecību varētu pielīdzināt būvniecībai seismiski nedrošajos reģionos, jo visu laiku jāpatur prātā doma par koku šūpošanos. Jāpiekrīt amerikāņu pieredzei un piezīmei, ko viņi raksta projekta paskaidrojošajā daļā: pirms būvdarbu uzsākšanas, konsultēties ar būvinženieri un arboristu.
Ir laba sajūta, ka izdevies un cilvēki brauc skatīties. Visiem patīk.
Mārīte Šperberga
Valda Valaiņa arhīva foto
Mārīte Šperberga,
Žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore
Publicēts žurnāla "Būvinženieris" 2015.gada decembra numurā, Nr.47
