Pirmie 18 būvspeciālisti BVKB nokārtojuši sertifikācijas teorētisko eksāmenu
Patlaban pirmie 18 būvspeciālisti Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) jau ir nokārtojuši sertifikācijas teorētisko eksāmenu, aģentūru LETA informēja BVKB.
BVKB 2016.gada 5.janvārī sāka būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē, organizējot pirmo būvspeciālistu sertifikācijas teorētisko eksāmenu, kuru kārtoja 18 kandidāti, kas 2015.gada beigās bija iesnieguši pieteikumus sertifikācijai.
Eksaminācijas teorētisko daļu nokārtoja visi 18 kandidāti/būvspeciālisti, kas līdz janvāra beigām kārtos eksaminācijas praktisko daļu pieteiktajā darbības jomā. Pēc veiksmīgas praktiskās daļas nokārtošanas būvspeciālisti saņems sertifikātu būvekspertīzes specialitātē.
BVKB vadītājs Pēteris Druķis aģentūrai LETA sacīja, ka jau nākamajā nedēļā sāksies praktiskie eksāmeni, pēc kuriem varētu tikt piešķirti pirmie sertifikāti.
"Patlaban pieteikumu skaitu sertifikācijas eksāmeniem varu vērtēt kā zemu, jo februārim pieteikumu skaits ir viencipara skaitlis - seši vai septiņi. Biroja kapacitāte ļauj veikt ap 100 eksāmeniem mēnesī, līdz ar to patlaban sertifikācijā esam noslogoti tikai ap 20%," sacīja Druķis.
Viņš norādīja, ka, ņemot vērā pārejas posmu, kas nosaka iespēju līdz 30.jūnijam veikt būvekspertīzes ar jau esošajiem sertifikātiem, iespējams, lielākais pieteikumu skaits eksāmeniem sagaidāms maijā un jūnijā.
"Lai neveidotos tāda situācija, ka jūnijā ir rinda uz eksāmenu kārtošanu, kas var ievilkties pat līdz augustam, es aicinātu būvspeciālistus jau tagad pieteikties uz eksāmenu un laicīgi saņemt BVKB izsniegto sertifikātu," piebilda Druķis.
BVKB atgādina, ka ar 2016.gada 1.jūliju ekspertīzes veikt būs tiesīgi tikai BVKB sertificēti būvspeciālisti.
Kā ziņots, šogad BVKB sāka būvspeciālistu sertifikāciju. Jaunās sistēmas mērķis ir veikt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un prakses uzraudzību, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvekspertīžu veikšanu.
Plānots, ka BVKB šogad nodrošinās 360 pretendentu eksamināciju, no kuriem 300 varētu saņemt sertifikātus konkrētās jomas būvekspertīžu veikšanai.
"Kvalitatīva būvniecība ir iespējama tikai tad, ja visi procesā iesaistītie dalībnieki ir profesionāļi, kas godprātīgi un ar pienācīgu rūpību pilda tiem uzticētos pienākumus. Tāpēc esam radījuši maksimāli caurskatāmu sistēmu, kas ļaus novērtēt būvspeciālistu kvalifikāciju, lai turpmāk varētu droši paļauties uz būvekspertīžu rezultātiem. No šī gada arī BVKB piedāvās būvekspertīžu pakalpojumus ne tikai strīdus gadījumos. Tas nozīmē, ka šogad būvekspertīzes veikšanu varēs uzticēt vai nu sertificētam komersantam, vai BVKB būvekspertiem," skaidroja BVKB vadītājs Druķis.
Sertifikācija notiks divos posmos - testam par normatīvā regulējuma izpratni ekspertīžu veikšanai sekos praktiskais eksāmens. Praktisko eksāmenu būs iespējams noskatīties BVKB mājaslapā videoierakstā.
Eksāmeni tiks organizēti reizi mēnesī katrā no būvekspertīzes jomām. Pārbaudes notiks 25 būvekspertīžu jomās. Arhitektiem paredzēta viena būvekspertīžu joma, projektētājiem - 15 jomas, bet būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem - deviņas jomas. Druķis sacīja, ka vienā mēnesī tiks eksaminēti ne vairāk kā četri pretendenti katrā jomā.
Pateicoties jaunajai kārtībai, gadījumos, kad ekspertīzes pasūtītājs būs valsts vai pašvaldība, būs iespēja izvēlēties pārbaudītus ekspertīzes veicējus no BVKB saraksta. Šajā sarakstā būs būvkomersanti, kuri BVKB būs apliecinājuši savu spēju nodrošināt ekspertīzes saskaņā ar attiecīgo normatīvu prasībām.
Sektoros, kur nebūs komersantu, kas spēj nodrošināt ekspertīzes publiskās personas vajadzībām, kā arī gadījumos, ja starp būvniecības dalībniekiem pastāvēs strīds un nepieciešama neatkarīga ekspertīze, BVKB pats nodrošinās šādas ekspertīzes. Plānots, ka 2016.gadā BVKB veltīs 4800 stundas ekspertīžu organizēšanai, ko īstenos sertificēti būveksperti un BVKB speciālisti, tostarp arī piesaistīti no ārvalstīm.
BVKB pērn kopumā pārbaudījis 2076 objektus visā Latvijā, kas ir par 53 objektiem vairāk, nekā sākotnēji plānots. 78% jeb 1623 objektu no kopējā skaita ir birojam piekritīgas publiskas ēkas, no kurām 89% ir teicamā vai labā stāvoklī, savukārt 11% nav drošas ekspluatācijā.
Kopumā vērtējot pārbaudīto publisko ēku stāvokli, vislabākā situācija vērojama Zemgalē un Kurzemē, kur attiecīgi 92% un 93% gadījumu tās ir ļoti labā vai labā stāvoklī. Galvaspilsētā šis rādītājs ir 88%.
Pārbaužu rezultāti liecina, ka būtiski neatšķiras pašvaldību, valsts un privāto īpašnieku ēku stāvoklis. Būtiska nozīme ir ēkas vecumam - līdz 5 gadus vecām ēkām slikts vai bīstams stāvoklis konstatēts 4% gadījumu, savukārt ēkām, kas vecākas par 50 gadiem, - 14% gadījumu.
LETA
Foto: Francois/Flickr.com
