Pirmo konkursu uz līdzfinansējumu Rīgas kultūras pieminekļu restaurācijai plāno izsludināt janvārī
Burovs pastāstīja, ka sākotnēji šai iecerei pašvaldība plāno atvēlēt 300 000 eiro, tomēr, ja atsaucība no īpašnieku puses būs lielāka, departaments varēs lemt par papildu līdzekļu atrašanu pilsētvides sakārtošanas mērķiem. Konkursa nolikumu plānots apstiprināt 2016.gada 8.janvārī.
Ar iesniegumu šajā konkursā varēs vērsties īpašnieks, kuram pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā, Pārdaugavas apbūvē.
Konkursā pašvaldība varēs piešķirt līdzfinansējumu objekta atjaunošanas darbiem 50% apmērā, bet ne vairāk kā 14 000 eiro kultūras pieminekļa restaurācijai un konservācijai, kā arī ne vairāk kā 5000 eiro detaļu vai izstrādājumu restaurācijai.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis atzinīgi novērtēja konkursu, norādot, ka kultūras mantojums ir liela vērtība sabiedrībai. "Iecere, pirmie soļi ir ļoti veiksmīgi, ar zināmu gandarījumu gaidām nākamo gadu, kad iecere tiks īstenota. Svarīgi, lai darbi būtu veikti profesionālā kvalitātē," sacīja Dambis, uzsverot, ka jāturpina arī paaugstinātā nodokļa piemērošana īpašniekiem, kuri par savu "kultūras mantojumu" nerūpējas.
VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris pauda, ka kultūrvēsturiskais mantojums ir "identitātes kodols" - gan indivīda, gan sabiedrības grupu. "Rīga pasaulē pazīstama ar vecpilsētu, jūgendstilu un koka apbūves risinājumiem. Būtiski, ka pašvaldība domā, kā šo mantojumu saglabāt," teica Asaris.
Savukārt Latvijas Amatniecības kameras amatmeistars-eksperts Roberts Vecums-Veco aicināja Rīgu sekot Kuldīgas piemēram, izveidojot Rīgā restaurācijas centru.
Lai saņemtu finansējumu visa kultūras pieminekļa restaurācijai, īpašniekam būs jāpiesakās konkursā, iesniedzot veicamo darbu aprakstu, jāsaņem VKPAI atļauja, jāveic arhitektoniski mākslinieciskā izpēte vai inventarizācija, jāizstrādā būvprojekts un jāsaņem būvatļauja.
Savukārt īpašniekiem, kas vēlēsies atjaunot kādu kultūras pieminekļa detaļu, būs jāpiesakās konkursā, iesniedzot veicamo darbu aprakstu, jāsaņem VKPAI atļauja, jāveic arhitektoniski mākslinieciskā izpēte vai inventarizācija, kā arī jāiesniedz cita dokumentācija, ja to paredzēs konkursa nolikums.
Konkursa pieteikumus izvērtēs Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu, taču tas īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas, pastāstīja Burovs. Līdzfinansējuma piešķiršanu administrēs Rīgas domes Īpašuma departaments.
Rīgā ir 5277 valsts kultūras pieminekļi, no kuriem 1291 ir arhitektūras piemineklis, un 3488 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem 2150 ir arhitektūras pieminekļi, liecina VKPAI dati. Kultūras pieminekļu saglabāšana ir konkrēto objektu īpašnieku pienākums sabiedrības interesēs. Valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašniekiem, pamatojoties uz likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", ir iespēja saņemt finansējumu no valsts, taču kultūras pieminekļu saglabāšana prasa regulārus un lielus finansiālos ieguldījumus, bet valsts paredzētais finansiālais atbalsts šim mērķim ir nepietiekams, skaidro domē.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
