Pirmo ēku renovācija pēc ES programmas

{ABC_CITATION TEXT=[Decembrī Dzelzavas ielā 84 un 97 tika atklātas pirmās divas daudzdzīvokļu mājas, kuru renovācija tika veikta pēc Eiropas Savienības aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.]

Finansējums un projekta saturs Abu ēku renovācijas pasūtītājs ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) "Bāka-2", kuras pārziņā šobrīd ir 27 daudzdzīvokļu mājas. Kopumā projekta realizācijai no ERAF tika piesaistīts 74627,91 latu finansējums. Abas ēkas celtas laikā no 1976. līdz 1978. gadam pēc 464. sērijas tipveida projekta, un vienā ir 45 dzīvokļi, otrā – 60. Renovāciju kā galvenais būvuzņēmējs veica SIA "Manass", kas ar "Bāku-2" sadarbojas jau apmēram 10 gadus, savukārt projektu izstrādāja arhitekti Nora Dakne un Imants Žodžiks.

SERGEJS SIDORKO, "BĀKA-2" VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS: "Jau pirms siltināšanas abās mājās bija veikti diezgan lieli sakārtošanas darbi. Dzelzavas ielā 84 pirms tam bija remontēts jumts, siltināti bēniņi, pilnībā nomainīts ūdensvads, sabalansēta karstā ūdens piegāde, savesta kārtībā apkures sistēma, nosiltinātas sānu sienas, kā arī visos dzīvokļos bija nodrošināta iespēja individuāli regulēt siltumu un uzskaitīt patēriņu. Dzelzavas 97 bija izdarīts viss tas pats, izņemot bēniņu siltināšanu un individuālu siltuma regulēšanu dzīvokļos. Pēc projekta abām ēkām tika veikta fasāžu sienu, cokola daļas un bēniņu pārseguma siltināšana, kā arī dekoratīvā apmetuma iestrāde, tāpat tika nomainīti logi kāpņu telpās un ierīkotas jaunas vējtvera durvis.

Pirms darbu sākšanas mājām tika veikta tehniskā ekspertīze, un, kā atzina eksperti, pēc apmēram 30 gadu kalpošanas nesošo konstrukciju nolietojums ir ap 25%. Ekspertīze tika veikta arī savienojumiem starp paneļiem, – arī nekādas vainas. Lielākais trūkums, kā konstatēja eksperti, bija tas, ka ārsienas laika gaitā bija zaudējušas mitruma pretestību, līdz ar to bija kļuvusi mazāka arī to siltumnoturība: ārējā virsma bija bojāta, un tās nolietojums, no mitrumpretestības viedokļa, bija 40–45%. Tādējādi ārsienu siltināšanai ir pozitīvs efekts ne tikai no siltumnoturības, bet arī no konstrukciju aizsardzības viedokļa. Bija doma no apakšas siltināt pagraba pārsegumu, taču no tās atteicāmies, jo, salīdzinot ar ieguldījumu, efekts bija paredzams visai niecīgs. Toties nosiltinātais cokola stāvs un nomainītie pagraba logi efektu deva uzreiz – no 1. stāva iedzīvotājiem saņēmām atsauksmes, ka viņiem vairs nav mūžīgi aukstās grīdas. Tagad pagrabtelpās ir apmēram 15–16 grādi, kas ir diezgan silti. Turklāt griestu siltināšana pagrabā ir tehniski grūti realizējama. Zinu, ka, piemēram, Vācijā to dara, tomēr, kā teica kāds speciālists, ne vienmēr zaporožecs jāremontē ar mersedesa detaļām. Šādas klases mājas jāremontē tā, lai ar minimāliem līdzekļiem dabūtu maksimālu atdevi."

Darbu gaita Siltināšanā izmantotas tradicionālas tehnoloģijas, un kā vienīgā inovācija minams pats siltumizolācijas materiāls – kompānijas "Basf AG" piedāvātais neopors. Tas ir putupolistirols ar grafīta piedevu, kura siltumpretestība, pēc ražotāja informācijas, ir par 20% labāka nekā parastajam putupolistirolam. ANDRIS DEIČMANIS, SIA "MANASS" DIREKTORS: "Eiropā tas ir plaši izmantots materiāls, pie mums vēl mazpazīstams. Tā cena ir vidēji par 20% augstāka, taču tā arī ir maksa par efektivitāti. Ļoti labi, ka varam strādāt ar plānāku materiālu, tāpēc ka tad varam izmantot īsākus dībeļus – tas veido būtisku ietaupījumu: dībeļu šādām lielām plaknēm vajag patiešām daudz, turklāt, jo lielāks izmērs, jo lielāka arī cena. Liels pluss ir arī tas, ka šis materiāls ir pelēks. Piemēram, vasarā, strādājot ar lielām plaknēm saules pusē, no baltā materiāla žilbst acis (celtnieki zina, ko tas nozīmē), un ir grūtāk pamanīt kļūdas. Otrs pluss – zāģējot un slīpējot putupolistirolu, parasti pa visu rajonu lidinās baltās granulas, no tā nav iespējams izvairīties; savukārt pelēkās krāsas dēļ tās nav redzamas." Atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem fasādes tika sadalītas 400 m² sektoros, un tie tika siltināti ar neoporu un savstarpēji atdalīti ar 1,2 m platām vertikālām akmensvates joslām. Minerālvates joslas tika iestrādātas arī ap logailām – arī atbilstoši ugunsdrošības prasībām, pēc kurām katrs dzīvoklis ir uzskatāms par atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu. Pats lielākais projekta trūkums, no energoefektivitātes viedokļa, ir tas, ka abām mājām ir palikušas nesiltinātas lodžijas, precīzāk, ārsienas to iekšpusē –tas veido būtiskus aukstuma tiltus, kas kopapjomā ir diezgan ievērojami. To realizēt liedza ierobežojumi saistībā ar īpašumtiesībām – katra lodžija ir dzīvokļa īpašnieka privātā teritorija, turklāt to siltināšanā neesot bijuši ieinteresēti arī paši iedzīvotāji. Liela daļa lodžiju ir individuāli aizstiklotas, kā nu katrs īpašnieks ir pratis un mācējis, līdz ar to abām ēkām lodžiju fasāde izskatās raiba un pusdarīta, un faktiski ēkas ir nosiltinātas tikai daļēji. To pašu īpašumtiesību ierobežojumu dēļ netika veikta arī dzīvokļu logu nomaiņu; tas izdarīts vienīgi koplietošanas telpās – kāpņu telpās. ILMĀRS BIRZGALIS, PROJEKTA BŪVUZRAUGS, SIA "PROJEKTU VADĪBAS BIROJS": "Projekta lielākais mīnuss ir nenosiltinātās lodžijas. Es tomēr esmu par kompleksiem risinājumiem. Taču tas, kas padarīts, ir padarīts kvalitatīvi. Būvnieki izdarīja tik, cik vajadzēja, un vēl pa virsu – tika sakārtotas vietas un mezgli, kur vajadzēja papildu izolāciju, papildu lāseņus utt., neskatoties uz to, bija tas tāmē bija paredzēts vai ne. Par ko viņiem liels paldies. Ja jau reiz bijām tikuši augšā uz tām sastatnēm, tad tas arī bija jāizdara. Tika realizēts tik, cik ļāva juridiskais statuss.

Abu ēku renovācijā gan piedalījos kā būvuzraugs, gan arī pirms tam veicu objektu tehnisko apsekošanu. Uzsākot darbu, projekts bija sagatavots par visiem 100%, mēs zinājām, kas darāms, un darbu gaitā neparādījās nekas neparedzēts un neradās nekādas aizķeršanās, atlika tikai strādāt. Darbus sākām rudenī, taču mums palīdzēja klimatiskie apstākļi – ziema iekavējās, līdz ar to visu varējām realizēt, kā plānots, nepārkāpjot nekādas tehnoloģiskās prasības." ANDRIS DEIČMANIS: "Pati siltināšana tehnoloģiski ir salīdzinoši vienkārša, galvenās grūtības rada atšķirīgā tipveida māju būvniecības kvalitāte. Nereti tā ir ļoti zema: ir ēkas, kam piecos stāvos novirze no vertikāles sasniedz 15 cm un pat vairāk, tās vienkārši ir šķības. Šīs plaknes vajag iztaisnot vismaz optiski, un tas ir tas grūtākais – panākt, lai māja neizskatās šķība un lai neredz siltumizolācijas plākšņu rakstu. Mēs jau iepriekš labi zinām, ka mājas būs jālīdzina, un jau pamatpiedāvājumā iekļaujam atbilstošo materiālu rezervi. Problemātiski vienmēr ir balkoni un lodžijas – šajos abos projektos tieši lodžijas. Te sākas jautājums par privāto teritoriju, kam netiek klāt, un – nākas atstāt aukstuma tiltus..." RAITIS LUBGĀNS, PROJEKTA VADĪTĀJS, "MANASS": "Lai izlīdzinātu nelīdzenās plaknes un dabūtu sienu vismaz vizuāli baudāmu, pat ne ideāli līdzenu, vietām apakšā jālīmē vēl vairāki siltumizolācijas centimetri. Un to nekad nevar paredzēt, izstrādājot tāmi – to, ka siena nav taisna, redz tikai tad, kad ir uzmontētas stalažas un novilktas atdures auklas. Protams, nekad neizmantojam plānāku izolāciju. Ja fasādi nolemts siltināt ar 100 mm siltumizolāciju, tad plānākā vieta arī ir šie 100 mm, un pēc tiem tiek piedzītas biezākās vietas, kas sasniedz pat visus 20 cm. IMANTS ŽODŽIKS: "Ir redzēti arī briesmīgi paraugi, kur celtnieki siltina pēc reālās plaknes, – un pēc tam atrunājas: taisnošana nebija paredzēta. Bet tas jau daudzējādā ziņā atkarīgs no naudas, kā arī no pasūtītāja un celtnieka attiecībām. Mūsu pasūtītāji, par laimi, parasti izvēlas solīdas firmas, kuras zina, ko dara un kas jādara. Mūsu kā projektētāju uzdevums nav vecās šķībās mājas padarīt perfekti taisnas, mums ir jāpanāk ekonomiska efektivitāte un pietiekami labs izskats par saprātīgu naudu. Projekta detalizācija šādos projektos nav pārāk sīka, protams, sniedzam principiālas norādes, piemēram, ja jāpalielina skārda lāseņi, jo siena kļūst biezāka u.tml., taču neparedzam balkonu, ieejas nojumju un citu mezglu risinājumus. Tas lieki sadārdzinātu projekta izmaksas, un celtnieki te nāk ar savu pieredzi." SERGEJS SIDORKO: "Es uzskatu, ka šīm mājām diezin vai ir vērts kaut ko vēl darīt, mūsu iespēju robežās tās var uzskatīt par pilnīgi pabeigtām, atliek vien uzturēt kārtībā. Protams, ir vēl energoauditoru ieteikums nomainīt dzīvokļu logus, tāpat būtu labi, ja 97. mājas iedzīvotāji piekristu ielikt jaunus radiatorus. Pārējais viss kārtībā. Celtnieki vadījās pēc pilnas tehnoloģijas, ievēroja visas materiālu ražotāju prasības. Ar "Manasu" strādājam jau vairāk nekā 10 gadus, un tās sienas, ko viņi ir siltinājuši pirms 10 gadiem, joprojām stāv, un nav nekādas vainas. Tāpēc arī atkal izvēlējāmies šo firmu, lai gan bija citi piedāvājumi. Konkursa nebija, veicām tikai cenu aptauju, un gala lēmumu pieņēmām atklātā valdes sēdē, kurā piedalījās vairāk nekā 30 dzīvokļu īpašnieki, tā ka būtībā tā bija viņu izvēle." ANDRIS DEIČMANIS: "Siltināšanas tirgū darbojamies jau gadus 15, tā ka esam piedzīvojuši visu šī tirgus attīstības vēsturi. Katrā posmā bijušas savas grūtības. Šobrīd tirgus stagnē, un, lai noturētu apgrozījumu, visi gatavi strādāt gandrīz par velti. Tas arī rada galvenās grūtības un risku, jo bieži vien tiek izvēlēts lētākais, nevis ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, un tā veidojas neadekvāti zemu cenu piedāvājumi. Siltināšanā pats bīstamākais ir tas, ka tiek izmantota nevis siltināšanas sistēma, bet gan miksēti materiāli no dažādiem piegādātājiem – lētākie katrs savā grupā. Tas rada lielu garantiju risku, kas ir būtiski tieši šādu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektos, kur nami ir augsti, ar daudziem stāviem. Ja pēc dažiem gadiem radīsies problēmas ar materiālu ilgmūžību un saderību, remonts izmaksās ļoti dārgi – kaut vai sastatņu montāža vien izmaksā gana daudz, plaknes ir lielas, un salabošanai nepietiek ar mazu stūrīti. Tāpēc viens no galvenajiem kvalitātes nosacījumiem ir: sistēmiski materiāli un sertificētas sistēmas. Protams, jāievēro ir arī pareizas darba metodes un mezglu apstrāde. Būtiska lieta – siltumizolācijas līmēšana pie pamatnēm. Plāksnēm jābūt pareizos līmeņos, un līmjava jāklāj pa perimetru, pretējā gadījumā aiz plāksnēm veidojas vilkme, un siltumizolācija vienkārši nedarbojas. Tas ir būtiski arī no ugunsdrošības viedokļa – šādā augstumā ir liela skābekļa pieplūde, un ugunsnelaimes gadījumā tā var veicināt degšanu." Ietaupījums, komforts un tīkamāka vide Abu daudzdzīvokļu māju siltināšanas ekonomiskais efekts precīzi būs apkopojams un vērtējams tikai pēc pāris apkures sezonām. Pagaidām ēkas jaunajā veidolā funkcionē tikai pirmos mēnešus, tāpēc nekādus detalizētus aprēķinus apsaimniekotājs "Bāka-2" nesniedz. SERGEJS SIDORKO: "Pirmais ekspluatācijas gads tūlīt pēc siltināšanas nesniedz objektīvus datus, kā liecina pieredze, tas nekad nav tik taupīgs, jo daudzi vēl silda kā agrāk. Pagaidām esam fiksējuši tikai pirmos rādītājus par diviem mēnešiem, taču arī tie jau liecina par būtisku ekonomiju. Mēs mēdzam katrai mājai neatkarīgi no tehniskā stāvokļa avansa veidā iesniegt vidējo rēķinu, un varam salīdzināt, cik liela ir pārmaksa jeb starpība starp avansa un faktisko rēķinu. Piemēram, Dzelzavas ielā 84 novirze pēc šiem diviem mēnešiem bija 27 santīmi uz 1 m². Salīdzinājumam: tādas pašas sērijas ēkai, kurai nekādi uzlabojumi nav veikti, tas bija tikai 1 santīms. Tātad jau tagad var runāt par 26 santīmu ietaupījumu uz 1 m². Attiecīgi Dzelzavas 97 pārmaksa veidoja 16 santīmus, taču šajā mājā nav nomainīti radiatori. Ļoti lielu atdevi dod tad, ka ir savestas kārtībā komunikācijas. Mūsu kooperatīvā ir 7 mājas, kurās individuāla siltuma regulēšana ierīkota jau 1999. gadā, un vidējais ietaupījums par siltumenerģiju ir 20–25%."

ANDRIS DEIČMANIS: "Ieguvumi no siltināšanas nav tikai salīdzinošie dati par energoresursu patēriņu noteiktā periodā, patiesā efektivitāte ir krietni lielāka. Bieži netiek akcentēts tas, ka cilvēks dzīvo pavisam citā temperatūras režīmā un komforta līmenis telpās ir krietni augstāks. Kādreiz, piemēram, pirmā stāva dzīvokļos bija nelabvēlīgs temperatūras režīms, kur neko nevarēja mainīt, savukārt tagad cilvēkiem vairs nav jādzīvo 15–18 grādos, tur var uzturēt tādu temperatūru, kādu viņi vēlas. Protams, bez dzīves kvalitātes paaugstināšanās vēl ir daudzi netieši efekti – pieaug nekustamā īpašuma vērtība, un, kas nav mazsvarīgi, tiek aizsargāta ēkas konstrukcija. Tas ir būtiski mājām ar bojātām paneļu šuvēm, kuru atjaunošana un remonts arī prasa lielus resursus. Manuprāt, ļoti būtiski ir tas, ka tādējādi tiek humanizēta vide. Šādos daudzdzīvokļu māju mikrorajonos viss ir pelēks un monotons, jo visas ēkas ir vienā tonī, un tas spiež uz psihi. Šādi projekti vismaz piešķir tam visam kaut kādu individualitāti. Kā to panākt – tas jau ir darbs arhitektiem." Uldis Andersons Foto: Sarmīte Livdāne un no arhitektu Noras Daknes un Imanta Žodžika, un SIA "Manass" arhīva Latvijas Būvniecība #1(18)/10 Objekta nosaukums: daudzdzīvokļu ēku renovācija un siltināšana. Atrašanās vieta: Dzelzavas 84 un Dzelzavas 97, Rīga. Projekta pasūtītājs: DzĪKS "Bāka-2". Projektētāji, projekta arhitekti: Nora Dakne, Imants Žodžiks. Būvuzraudzība: SIA "Projektu vadības birojs". Projekta būvuzraugs: Ilmārs Birzgalis. Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Manass". Projekta vadītājs (galvenā būvuzņēmēja pārstāvis): Raitis Lubgāns. Projekta izmaksas: 74627,91 Ls. Līdzfinansējums: Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta realizācijas laiks: 2009. gada rudens.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!