Pirms iegādājies zemi apbūvei – pārliecinies par tās lietošanas veidu!
Lai arī nekustamā īpašuma tirgū šobrīd piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, jo vidēji ir nepieciešams nedaudz vairāk kā mēnesis, lai pārdotu nekustamo īpašumu, atrast būvniecībai piemērotu zemes gabalu nav nemaz tik viegli. Zemes iegāde nav pirkums pāris gadiem, bet gan visam mūžam, tādēļ katram no mums ir prasības, kādam ir jāatbilst mūsu nākotnes īpašumam. Tomēr realitātē ne vienmēr ir iespējams atrast nekustamo īpašumu, kas pilnībā atbilst mūsu prasībām, kā arī, ja tirgū parādās īpašums par ļoti izdevīgu cenu, pirkt gribētāju ir tik daudz, ka pircējam nav iespējams rūpīgi apsvērt visus plusus un mīnusus un noskaidrot visus zemūdens akmeņus.
Nezināšana un steiga ir galvenie iemesli, kādēļ mūsu klienti nonāk situācijā, ka zemes gabals izsapņotajai mājas būvniecībai ir iegādāts, bet izrādās – zemes lietošanas veids neļauj uzsākt būvniecību. Lai pārliecinātos par zemes lietošanas veidu, ir rūpīgi jāizpēta teritorijas plānojums un zemes atļautā izmantošana, kas ir pieejams katras pašvaldības mājaslapā. Zemes lietošanas veids ir zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu. Zeme var tikt izmantota lauksaimniecībai, apbūvei, mežsaimniecībai u.c. darbībām. Ja ir iegādāta lauksaimniecības zeme, tad zemes izmantošanas veidu nomainīt uz apbūves ir salīdzinoši vienkārši, ja to paredz teritorijas plānojums, bet, ja iegādātajai zemei lietošanas veids ir mežsaimniecības zemes, tas būs laikietilpīgāks un finansiāli dārgāks process, un ir iespējams, ka atbilstoši teritorijas plānojumam apbūve konkrētajā teritorijā nav atļauta vai ir ierobežota.
Kas ir meža zemes atmežošana?
Atmežošana ir meža zemes lietošanas veida pārveidošana citā lietošanas veidā, visbiežāk apbūves zemē vai lauksaimniecības zemē. Maldīgs ir uzskats, ka atmežot vajag tikai tādu zemi, uz kuras ir mežs, jo var gadīties, ka uz zemes gabala nav neviena koka, bet būvniecības procesa uzsākšanai ir jāveic atmežošana. Kā arī vēlamies uzsvērt, ka atmežošana nenozīmē meža izciršanu, jo, veicot cirsmas izstrādi, zemes lietošanas veids nemainās un arī pēc koku nociršanas tā paliek mežsaimniecībā izmantojamā zeme. Tiesības veikt atmežošanas darbības piešķir pašvaldībā, kurā atrodas konkrētais īpašums. Pašvaldība arī būs tā, kas nosūtīs atmežošanas kompensācijas aprēķina pieprasījumu Valsts meža dienestam un piestādīs to tālāk zemes īpašniekam. Kompensācijas apjomus nosaka normatīvie akti, un zemes īpašnieks būvniecības darbus var uzsākt vien tad, kad ir norēķinājies ar valsti un kompensējis tai radītos zaudējumus par atmežošanas radītajām sekām.
Bieži vien pirmais, ko klienti mums jautā, – kāds ir ātrākais veids, kā saņemt atļauju būvniecības darbu uzsākšanai. Ātrākais veids, viennozīmīgi, ir samaksāt valstij noteikto kompensāciju, tomēr šajā gadījumā ir jārēķinās, ka ātrākais veids būs arī finansiāli neizdevīgākais. Kārtību, kādā aprēķina kompensāciju, nosaka Ministru kabineta 2012. gada noteikumi Nr. 889, formula ir sarežģīta, bet, rēķinot aptuvenos skaitļos, kompensācijas apjoms ir no 1,8 līdz vidēji 20 eiro par kvadrātmetru. Kompensācijas apjoms atkarīgs no tā, kādas ir aizsardzības pazīmes konkrētajā īpašumā – vai zeme atrodas pilsētas teritorijā, Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, dabas parka teritorijā u.c. ierobežojumiem. Kā arī nav nozīmes, ka jūs būvniecības laikā nenozāģēsiet nevienu pašu koku – nodeva ir jāmaksā jebkurā gadījumā. Tādēļ iesakām zemes īpašniekus izvērtēt, vai viņi vēlas paaugstināt savas būvniecības izmaksas vai arī izvēlēsies finansiāli izdevīgāko alternatīvu – samazināt kompensācijas apmēru.
Arī mūsu kaimiņi igauņi šobrīd apsver iespēju ieviest atmežošanas nodevu vai arī uzlikt par pienākumu iestādīt vienādā apmērā jaunu mežu, kompensējot izcirstos kokus. Igaunijas klimata ministrija atzīst, ka mežu izciršana apbūves veikšanai vai ceļu izbūvei tiešā veidā kavē dabas aizsardzības un klimata mērķu sasniegšanu, jo samazinās apmežotās zemes platības, tādējādi samazinot oglekļa daudzumu, ko tā piesaista. Arī Igaunijas Privāto mežu savienība atbalsta šo lēmumu, piebilstot, ka ieņēmumiem no mežu izciršanas gūtajiem nodokļiem vajadzētu nonākt pie apkārtējo zemju un mežu īpašniekiem, jo mežu izciršana var izraisīt savvaļas dzīvnieku pārcelšanos uz blakus esošajiem mežiem, kā rezultātā valsts var noteikt papildu ierobežojumus īpašumu īpašniekiem.
Kā samazināt atmežošanas kompensācijas apmēru?
Labā ziņa – kompensācijas apmēru ir iespējams samazināt! Lai samazinātu kompensācijas apmēru, zemes īpašniekam ir jāieaudzē mežs citā vietā vai jāiegādājas kompensācijas tiesības meža zemes transformācijai. Starp citu – likums nenosaka pienākumu zemes īpašniekam veikt meža ieaudzēšanu sev piederošā zemē, viņš to var izdarīt arī citai juridiskai vai fiziskai personai piederošā zemē, ja vien par to tiek noslēgta rakstveida vienošanās. Kā arī meža īpašnieks var iegādāties kompensācijas tiesības un samazināt atmežošanas izmaksas līdz pat 80%. Vēlamies atgādināt, ka patvaļīga atmežošana mūsu valstī ir aizliegta ar likumu un šādā gadījumā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.889, zemes īpašniekam būs jāmaksā kompensācija valstij trīskāršā apmērā!
INKO LUKSS saviem klientiem piedāvā atmežošanu, izmantojot kompensējamās audzes. Mūsu uzņēmuma ieaudzētās audzes kalpos kā pamats atmežošanas kompensācijas samazināšanai, un jums būs iespēja ietaupīt savas izmaksas!
Sazinieties ar mūsu speciālistiem, un mēs veiksim precīzas atmežošanas pakalpojuma summas aprēķinu tieši jūsu zemes gabalam!
