Pirms un pēc: Kā labiekārtot ģimenes krīzes centru?

Mājām ir jābūt drošai un laimīgai vietai, taču joprojām Latvijā ir pārāk daudz mājokļu, kuros regulāri sastopama dažāda veida vardarbība. Liels atbalsts, bez kura nevarētu iztikt dažāda veida krīzes situācijās, ir ģimeņu krīzes centri. Tie kļūst par pagaidu mājām līdz pat sešu mēnešu periodam gan sievietēm, gan ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem. Iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros, IKEA ir sācis labiekārtot jau otro krīzes centru, palīdzot uzlabot sadzīves apstākļus tajā. 

Foto: Ģimenes krīzes centrs PIRMS pārvērtībām

Krīzes centrā "Burtnieks" ģimenes var rast drošu pagaidu patvērumu, saņemt dažādus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus krīzes situācijās. Krīzes centra dvēsele, kā to dēvē tā personāls, ir grupu nodarbību telpa, kurā ļauties dažādām radošām aktivitātēm un izglītojošām nodarbībām. Centra darbinieki atzina, ka primāri telpā nepieciešams uzlabot tās izkārtojumu un mantu uzglabāšanas risinājumus, lai ērti atrastu nepieciešamos darba materiālus. Telpā bieži vien tiek izmantots projektors, bet to līdz šim nācies pārvietot – gan pirms, gan pēc video materiālu vai cita satura skatīšanās. Tāpat, skatoties materiālus uz projektora, spožā saule bieži vien traucēja – tā bija viena no problēmām, kuru krīzes centra darbinieki cerēja ar pārvērtību palīdzību atrisināt.

Relaksējoša un droša atmosfēra ar interjera palīdzību

Foto: PĒC

IKEA interjera dizainere Ieva Buka uzver, ka telpā vēlējās radīt mierīgu, drošu un relaksējošu atmosfēru. To var viegli panākt ar pasteļtoņiem, kurus dizainere arī izvēlējās telpai. Gaisīgie dienas aizkari patīkami saspēlēsies ar spožo dienasgaismu, kas telpā iespīd gana daudz, radot juteklīgu un patīkamu gaismu spēli. Klienti, kas primāri izmanto telpu, savā dzīvē daudz kam gājuši cauri, tāpēc vismaz šeit dizainere vēlējās, lai tie sajustos droši un mājīgi. Arī mēbeles tika pieskaņotas krāsu toņiem – tās ir gaišas. Baltas koka imitācijas, koks, bambuss un eikalipta zaļā, gaiši zaļā krāsā lieliski saskan un papildina viens otru. Sienas krāsas tika izvēlētas divas, tādējādi sadalot zonas, krāsojot tās silti bēšā un eikalipta zaļā jeb gaiši zaļos toņos.

Foto: PĒC

“Krīzes centra klienti ir piedzīvojuši dažādas dzīves situācijas, kuras atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz to dzīvi. Telpā caur latviešu tradicionālajām zīmēm vēlējos ienest pozitīvu enerģiju. Telpas apmeklētāji nodarbojas ar rokdarbiem, tāpēc nelielus rokdarbus veicu arī es – plauktu sistēmas durvis ar bambusa pinumu dekorēju tajās ieverot kokvilnas auklu un veidojot Laimas zīmi, kas simboliski harmonizē, attīra un sargā,” īstenotajā dalās interjera dizainere.

“Kopš pārvērtību īstenošanas, telpā ienācis miers un gaišums. Ļoti palīdz, ka grupām paredzētos materiālus tagad ir viegli sastrukturēt. Līdz ar to telpā ir vairāk brīvas vietas radošajiem procesiem.  Esam ļoti pateicīgi par šo nozīmīgo dāvanu, ko novērtē gan kolēģi, gan centra iemītnieki ­– katrs nieciņš, katra detaļa pielāgota un ieviesta, domājot par telpas lietotāju komfortu un ērtībām. Tagad gan grupu nodarbības klientiem, gan krīzes centra profesionāļu un starpinstitūciju sapulces noris patīkamākā gaisotnē un ienes gaišumu, vieglumu, mieru un harmoniju centra ikdienā. Tas bieži vien sarežģītajās situācijās ir īpaši vajadzīgs. Radītā atmosfēra rada vēlmi telpā uzturēties pēc grupas nodarbībām ilgāk un parunāt,” pārdomās dalās krīzes centra vadītāja Ieva Antonsone.

Praktiski un noderīgi risinājumi

Foto: PĒC

Izvēloties mēbeles, dizainere ņēma vērā pāris svarīgas lietas. Šāda tipa telpās mēbelēm ir jābūt nodilumizturīgām, paredzētām sabiedriskām telpām vai lielākai slodzei, kā arī mobilām un ietilpīgām. Gandrīz visām mēbelēm tika mainīts savs novietojums telpā. Mēbeles tikai izvietotas ergonomiski pareizāk un funkcionālāk. “Mantu glabātuvei izvēlējos un izveidoju lielu skapju jeb plauktu sistēmu, kur apakšā atstāju uzglabāšanas vietu kastēm uz ritenīšiem, izvietojot tās divos stāvos. Kastes var ērti nomarķēt etiķetēm, lai ērti atrastu tajās izvietotās lietas. Pārējos plauktos ievietoju caurspīdīgas kastes lielākos un mazākos izmēros. Bet telpas vidū novietoju transformējamus četrus lielus, publiskām telpām paredzētus darba galdus, kurus iespējams arī atstumt un atdalīt vienu no otra, ja kāds vēlās strādāt atsevišķi. Tāpat galdam ir ērti apiet apkārt, pieejams no visām pusēm,” ieteikumos dalās I. Buka.

Interjera dizainere izveidoja atsevišķu mīksto mēbeļu zonu ar diviem atpūtas krēsliem un nelielu kafijas galdiņu. Tika pārvietots arī projektors, novietojot to uz perfekta izmēra ratiņiem ar ritenīšiem, kurus iespējams tagad pārvietot pretī ekrānam, kas izveidots ar žalūziju palīdzību. Žalūzijas ir parocīgi nolaist uz leju ar tām pievienotu stienīti.

Ienes mājīgumu arī nestandarta telpās

Arī nestandarta telpas var pārvērst un padarīt tās mājīgākas. Interjera dizainere galvenos telpas akcentus atrada diezgan ātri. Svarīgākais – iedvesmu smelties pašas telpas ikdienā, ieklausīties cilvēkos, kas to apdzīvo, kā arī apkārtējos. Tādējādi atrast risinājumus nebūs tik sarežģīti. Šajā telpā mājīgumu palīdzēja radīt dabīgie materiāli, tekstili un mierīgi krāsu toņi. “Man bija tā iespēja redzēt ne tikai krīzes centra personāla pozitīvās emocijas, bet arī ģimeņu. Tas, manuprāt, ir visaugstākais pārvērtību novērtējums. Tagad ērti un mājīgi būs uzturēties un darboties pilnīgi visiem. Mūsu līdzcilvēkiem, kas nonākuši krīzes situācijā un kuriem uz doto brīdi nav pašiem savu māju, šādas pārmaiņas ir nozīmīgas. Iespējams, viņi saredz, ka šī brīža ikdienas grūtie mirkļi var mīties arī ar pozitīvo.  Un tas ir pats svarīgākais – atgādināt, ka ar darbu var kaut ko sasniegt, bet ar mīlestību un labo sirdi – palīdzēt viens otram. Ceru, ka tas kalpos kā iedvesma viņu jaunajā ikdienā un dzīvē,” pārdomās dalās dizainere.

Kur saņemt atbalstu?

No grūtībām izķepuroties ir vieglāk, ja neesi viens. Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit: atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem: 116 006 (katru dienu plkst. 12.00–22.00); diennakts krīzes tālrunis emocionālajam un psiholoģiskajam atbalstam: 116 123 un 27722292; valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: vairāk informācijas pa tālruni 80001808 vai mājaslapā www.jpa.gov.lv. Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv.

Ģimenes krīzes centra foto PIRMS pārvērtībām

PĒC