Plāno veikt LNB būvdarbu līguma juridisko analīzi
Kultūras ministrija (KM) aicinājusi Finanšu ministriju (FM) veikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvdarbu līguma juridisko analīzi, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.
Viņa norādīja, ka FM savukārt lūgusi KM sagatavot detalizētu informāciju par plānoto līguma analīzes procedūru.
Jau ziņots, ka, lai risinātu domstarpības par LNB izmaksu indeksāciju, marta beigās tika izveidota ekspertu darba grupa.
Grīnfelde iepriekš stāstīja, ka KM un "Nacionālo būvkompāniju apvienībai" (NBA) ir atšķirīgs redzējums par indeksos ietverto informāciju un būves kategoriju, kā arī par līguma, kas noslēgts starp KM un NBA, "tulkojumu pēc burta un pēc gara".
LNB Uzraudzības padomes loceklis un Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Juris Dambis aģentūrai LETA pastāstīja, ka domstarpības KM ar būvniekiem ir par to, kādi dati izmantojami LNB jaunās ēkas būvniecības izmaksu indeksācijai.
Dambis stāstīja, ka LNB būvniecības līgums paredz, ka būvniecības izmaksas tiek indeksētas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par to, kādas ir būvmateriālu cenas un darbaspēka atalgojums. No tā ir atkarīga līguma summas maiņa. Tā kā krīzes gados - 2009., 2010. un 2011.gadā - būvniecības izmaksas samazinājās, arī galīgajai izmaksu summai jābūt mazākai, nekā sākumā noslēgts. Pēc Dambja teiktā, KM interesēs ir, lai bibliotēka būtu uzcelta pēc iespējas ekonomiskāk, savukārt būvnieku interesēs ir iegūt lielāku samaksu no valsts par paveikto darbu.
Dambis norādīja, ka uzraudzības padomei ir jāvēro, lai valsts nepārmaksātu par ēkas celtniecību. Viņš atzina, ka, tā kā starpība finansēs ir diezgan liela, rūpīgi jāizvērtē, pēc kādiem datiem notiek izmaksu indeksācija. Dambis pauda, ka jautājumu par LNB būvdarbu līgumā noteikto izmaksu indeksācijas piemērošanu nevajadzētu sasteigt. Pēc viņa teiktā, problēmu nevajadzētu pētīt ātri un vienkāršoti, jo tad iespējams pieļaut kļūdas.
Darba grupā ir FM un Ekonomikas ministrijas, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), KM un būvnieku pārstāvji.
LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā.
Tās būvdarbus veica "Nacionālā būvkompāniju apvienība", ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA "Re&Re", AS "RBSSKALS" un SIA "Skonto būve".
Saskaņā ar līgumu, kuru valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecības izmaksas prognozētas 163,06 miljoni eiro. "Gaismas pils" projekta izmaksas tā īstenošanas laikā pieaugušas līdz 256,1 miljonam eiro.
Rīga, 25.aug., LETA.
Foto: Zilgma Krukle / LETA
