Postmodernisms arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Kā jau rāda nosaukums, postmodernisms ir pagrieziena punkts vēsturē – jaunais laikmets tiek definēts, pamatojoties uz iepriekšējā noraidīšanu. Postmodernisms pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta 60. gados kā modernisma pamešana. Tas reprezentē arhitektūru, kas atsauces uz vēsturi un populāro kultūru; postmodernisms apspēlē dažādus klasiskus motīvus, izmantojot dekoru un spilgtas krāsas.
Vēsture
Autors: Paul Michael Davis/flickr.com
Postmodernisms radās kā atbilde uz modernismu – kā kritika –, jo 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā modernisms vairs netika uzskatīts par radikālu vai pat aktuālu. Parādījās šaubas, vai arhitektūra patiešām ir līdzeklis dažādu sociālo problēmu risināšanā, kā apgalvoja pārliecinātākie modernisti. Sabiedrībā nostiprinājās apziņa, ka modernisma principi daudzās vēsturiskajās pilsētās patiesībā ir radījusi negatīvu ietekmi pilsētvidē, izjaucot tradicionālo pilsētas siluetu. Jau 20. gadsimta 60. gados sāka veidoties modernisma opozīcija gan Eiropā, gan ASV.
Postmodernisma iedīgļi un idejas parādījās pagājušā gadsimta 60. gados, kad pilsētu atjaunošanas projekti noveda pie plašas daudzu vēsturisku struktūru nojaukšanas. Dažādu ikonisku pilsētvides objektu zaudēšana lika daudziem apšaubīt, vai vietvaras maz izprot vēsturiskā mantojuma nozīmi, tieši tādēļ daudzi arhitekti un mākslinieki reaģēja uz šīm pārmaiņām.
Pagrieziena punktu arhitektūrā iezīmēja arī 20. gadsimta 60. gados Ņujorkas Modernās mākslas muzeja apgāda klajā laistā grāmata – “Sarežģītība un pretrunas arhitektūrā” (Robert Charles Venturi, Complexity and Contradiction in Architecture, 1966), kurā tika kritizēta modernismam raksturīgā formas nonivelēšana, pārmērīgā koncentrēšanās uz funkcionalitāti, kā arī arhitektūras simboliskās nozīmes aspekta ignorēšana. Roberta Venturi traktāts ārkārtīgi spēcīgi ietekmēja arhitektūras turpmāko attīstību.
R. Venturi bija ne tikai teorētiķis, bet arī arhitekts: viena no viņa pirmajām ēkām bija Ģildes nams Filadelfijā, kas celts laikā no 1960. līdz 1963. gadam, kā arī izstrādāja projektu ēkai, kas tiek uzskatīta par agrāko postmodernisma stila piemēru arhitektūrā – Vannas Venturi māju Česnathilā, Filadelfijā. Maikls Greivss, savukārt, projektēja divas no ievērojamākajām ēkām postmodernisma stilā: Portlendas ēku un Denveras publisko bibliotēku.
Par vienu no Eiropas postmodernisma arhitektūras izcilākajiem sniegumiem tiek uzskatīts britu arhitekta Džeimsa Stērlinga veidotais Štutgartes Jaunās nacionālās galerijas arhitektūras projekts.
Līdz 1977. gadam arhitekts un teorētiķis Čārlzs Dženkss uzrakstīja grāmatu “Postmodernās arhitektūras valoda” (The Language of Postmodernism) – šo terminu aizņemoties no literatūras –, mēģinot izskaidrot globālo paradigmas maiņu arhitektūrā. Tā kļuva par teorētisku pamatu postmodernisma arhitektūras tālākai attīstībai.
Postmodernisms Latvijā
Autors: RTU AF SP/flickr.com
20. gadsimta 80. gadu sākumā arī Latvijā popularitāti strauji guva postmodernisma idejas, tai skaitā – arhitektūrā. Stilu raksturoja pagātnes arhitektūras formu atdarināšana (Linarda Skujas projektētais Viesītes kultūras namā), interese par metaforu arhitektūrā, izteiksmīgums, dažkārt pat mīklains arhitektoniskās telpas atveids.
No populārākajiem postmodernisma paraugiem Latvijā minama, piemēram, Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā, Rīgā, LKP CK Politiskās izglītības nams (mūsdienās – Kongresu nams) Rīgā, Kolhoza “Madliena” administratīvais centrs (mūsdienās – Madlienas pagastmāja), Rīgas radio un televīzijas tornis, Sanatorijas ēka Jūrmalā (mūsdienās – viesnīca “Baltic Beach Hotel”), kā arī vairākas citas.
