Starpbrīdis turpinās. Postmodernisms Latvijā. 2
Postmodernisms deva iespēju iesaistīties rotaļās ar vēsturi tiem arhitektiem, kuri cienīja šo mūzu. Eklektisku savas darba metodes izvēles iespēju atklāj arhitekts Vladimirs Neilands publikācijā "Kas man patīk?", Latvijas Architektūra, 1989.g. "Man patīk kompetentais plurālisms kā kritiski radoša metode. (...) Man nepatīk jebkura arhitektūras ideoloģizācija un politizācija un tādā aspektā arī jēdziens "nacionāla". Stilistiska ierobežotība ved uz standartizāciju, kura ir pretrunā ar arhitektūras būtību. "Stils" - vienīgi kā raksturs dialektiskā Gētes definējumā: "Tā ir vientība daudzveidībā", kā arhitekta piederība pie noteiktas civilizācijas laikmeta." Jāatzīst, ka daudzi no modernistiem ar Latvijas vēsturi "bija uz jūs" un nespēja iesaistīties šajā spēlē. Ideja par kādu lielāku ēku - repliku, kas atgādinātu viduslaiku nocietinātās Rīgas raksturu, lidinājās virs pilsētas, līdz realizējās "Triangula bastionā", kura Pētera Blūma koncepciju realizēja Jura Gertmaņa birojs 2003.gadā. Līdzīgu priekšlikumu - kā reanimēt Citadeles ainavu, jau deviņdesmito gadu vidū izteica Ēvalds Fogelis. Viņš kopā ar arhitektu un filozofu Jāni Taureni ir autors arī idejai par Krasta rajona silueta veidošanu ar augstceltnēm, kuru siluets atgādina vējdzirnavas. Hēgeļa prātulas "Sevis paša cits" ilustrācijas pamatojums ir vecpilsētas tuvumā kādreiz darbojošās sudmalas, kas redzamas vēsturiskajās gravīrās. Tomēr šīs idejas ir palikušas uz papīra, stils atrada realizācijas iespēju citā vietā. Vienīgais, kas ieguva no šīs inspirācijas, ir "Lido" komplekss Krasta ielā (2000), kur arhitekts Andris Purviņš izlietoja vējdzirnavas kā jaunbūves pievilcīgu simbolu. Rīgas Rātsnams.
Latvijas postmodernisma "zvaigžņu stunda" ir deviņdesmitie gadi, kad tas dominē Rīgas Rātslaukuma un tā apkārtnes atjaunošanā, kura pārsvarā veidota pēc biroja "Sestais stils" projektiem. Stila uzplaiksnījums sakrita ar revolucionāro pārmaiņu gadiem, kad tika atjaunota valsts neatkarība. Pēc arhitekta un politiķa Jura.Paegles, tolaik Pilsētas attīstības departamenta vadītāja, iniciatīvas 1995.g. top Rīgas domes lēmums par ielu sarkano līniju, kādas pastāvējušas līdz 1940.gada 17.jūnijam, atjaunošanu. Postmodernisms kļuva noderīgs sabiedrībai, kas vēlējās rekonstruēt visu bijušo. Eklektisms kā metode jeb lozungs "ko gribu, to izvēlos!" raksturo pārmaiņas Vecrīgā deviņdesmito gadu vidū. Stilu cīņā tas ir brīdis, kad modernisms ir uz pilnīga zaudējuma robežas. Ar nolūku atbrīvot vietu viesnīcas būvniecībai Strēlnieku laukumā, tiek uzsākta plaša PR kampaņa par Latviešu Sarkano strēlnieku memoriāla, tolaik jau Okupācijas muzeja, ēkas nojaukšanai. Tiek pat sagatavots konkursa noteikumi būvniecībai Latviešu strēlnieku laukumā - ar nosacījumu, ka muzeja ēka tiks nojaukta. Lai gan Latvijas arhitektu savienības protesti un atsacīšanās 1999. g. saskaņot šāda konkursa noteikumus novērš ēkas nojaukšanu, viens otrs no valsts ekonomiskās elites joprojām nav piedevis arhitektiem iejaukšanos nekustamā īpašumu tirdzniecības sfērā. Zīmīgi, ka pēc šī skandāla tiek mainīta kārtība, kādā Latvijā jānotiek arhitektūras konkursiem, un tie tiek pielīdzināti parastiem valsts vai pašvaldības materiālu iepirkumiem. Rātsnama būvniecība noritēja laikā, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu vadīja arhitekts Uldis Pastnieks. Astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā tam viņš kopā ar Viesturu Meinertu un Gunti Sakni bija radījis virkni prominentu savrupmāju firmas "Multibau" slēgtajā ciematā pie Baltezera un citur. Arhitekta, tad jau domes ierēdņa, retrospektīvais skatījums acīmredzot sakrita ar pilsētas politiskās vadības un arī sabiedriskās domas vēlmi "vēlreiz iekāpt tajā pat vēsturē". Rātslaukumu veido dažādas ēkas, un pat tāds moderni domājošs arhitekts kā P.Venckovičs (birojs "Kubs") projektējot Kamarina namu, tika ievadīts postmodernisma gultnē, kurai virzienu veidoja kultūras mantojuma aizsardzības speciālistu priekšraksti. Rezultāts- pieklājīga stilizācija "laikmetīgā arhitektūras izteiksmē". Izņēmums ir t.s. Kalpu māja Kungu ielā 3, iespējams - biroja "Sestais stils" mūsdienīgākais darbs. Autors:Jānis Lejnieks, Dr.arch. Foto: Ingars Liepiņš. LATVIJAS ARCHITEKTŪRA, 71.burtnīca
