LVC: PPP kā viena no iespējām realizēt lielus ceļu būvniecības projektus – Ķekavas apvedceļa pieredze
Ķekavas apvedceļa būvniecību plānots uzsākt jau šogad. Tas būs iespējams, pateicoties tam, ka valsts ir pieņēmusi lēmumu izmantot publiskās un privātās partnerības (PPP) instrumentu. Izskan dažādi viedokļi par to, vai PPP ir piemērots instruments infrastruktūras projektu realizācijai. Zemāk ekspertu skaidrojums un fakti par šo finanšu instrumentu.
Ķekavas apvedceļš: 20 gadi finansējuma meklējumos
Ķekavas apvedceļš un Bauskas šosejas pārbūve kopumā ir nepieciešama jau sen, taču pēdējo 20 gadu laikā valsts nevarēja novirzīt šai būvniecībai nepieciešamos līdzekļus, līdz ar to Satiksmes ministrija (SM) un VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) meklēja iespējas, kā šo projektu realizēt, piesaistot citus finansējuma avotus.
Nenoliedzami, aizņemoties līdzekļus būvniecībai, rodas papildu izdevumi, procentu maksājumi, bez kuriem projekts būtu lētāks. Taču, ja saimniekam, kas šajā gadījumā ir valsts, nav kabatā nepieciešamās summas, aizdevums ir vienīgā iespējā kaut ko uzbūvēt. Turklāt valsts gadījumā vēl ir jārēķinās ar kopējiem Eiropas nosacījumiem, kuri regulē to, cik lielu parādu valsts drīkst atļauties.
Nerada tūlītēju slogu uz budžetu
Ķekavas apvedceļa projekta finansēšanai kredītu ņem privātais partneris, tādējādi netiek radīta ietekme uz valsts budžeta fiskālo telpu, liedzot finansēt citas akūti nepieciešamas vajadzības. Turklāt privātais partneris projekta īstenošanas laikā uzņemas lielāko daļu projekta risku un garantē kvalitatīvu rezultātu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem maksimālu ieguvumu un valsts budžets izvairītos no papildu neparedzētiem izdevumiem. Vairāk par projektu šeit: https://lvceli.lv/aktuali/parakstits-ligums-par-kekavas-apvedcela-projekta-istenosanu-jau-sogad-planots-uzsakt-buvdarbus/.
Kopš 2000. gada, kad tika uzsākta Ķekavas apvedceļa projekta priekšizpēte, valsts budžeta līdzekļi ir bijuši ierobežoti, tos primāri novirzot valsts funkciju veikšanai, un tik liela mēra investīciju īstenošana no valsts budžeta līdzekļiem nebija iespējama. Ministru kabinets (MK) 2020. gadā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo PPP projektu Baltijā. PPP projekts ir salīdzināms ar lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos divus gadus valsts nemaksā neko, savukārt, sākot ar trešo gadu, 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus.
Izaicinājums – finansējums
Price Waterhouse Coopers priekšizpētē par potenciālajiem PPP projektiem Latvijā, kas tika veikta pēc Satiksmes ministrijas (SM) pasūtījuma 2016. gadā, Ķekavas apvedceļa projekts tika definēts kā viens no vispiemērotākajiem PPP projektiem Latvijā.
“Šajā projektā, tāpat kā citos Latvijas mērogam vērienīgos infrastruktūras projektos, lielākais izaicinājums to realizācijā ir finansējums. Ir pilnīgi skaidrs, ka tik lielus projektus nav iespējams realizēt ar valsts budžeta līdzekļiem un ir jāmeklē citi veidi, kā tos finansēt. Salīdzinājumam – viena gada budžets visu valsts ceļu tīkla administrēšanai, remontdarbiem, projektēšanai un uzturēšanai pēdējo 6–7 gadu laikā ir vidēji ap 300 miljoniem eiro, kur investīciju sadaļa ir aptuveni 200 miljoni eiro. Savukārt Ķekavas apvedceļa projekta būvniecības izmaksas ir aptuveni 125 miljoni eiro,” uzsver LVC Attīstības pārvaldes direktors un PPP Ķekavas apvedceļa projekta vadītājs Verners Akimovs. Līdz ar to bez papildu finanšu instrumentiem esošā izvēle infrastruktūras uzlabošanai ir visai ierobežota – realizēt tikai vienu lielu būvniecības projektu vai veikt ikgadējos remontdarbus uz esošajiem valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. PPP modelis ir būtisks instruments, lai piesaistītu papildu finansējumu. Valstij nav nepieciešami tūlītēji apjomīgi ieguldījumi konkrētā projekta realizācijā, bet atmaksa par privātā partnera investīcijām sāksies pakāpeniski, no brīža, kad ceļš jau būs uzbūvēts un tur notiks auto satiksme, piebilst V. Akimovs. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka gan būvniecība, gan uzturēšanas nosacījumus Ķekavas apvedceļa projekta gaitā ir izstrādājuši LVC speciālisti, nepiesaistot ārpakalpojumu.
V. Akimovs arī norāda, ka ir bijuši centieni Ķekavas apvedceļu realizēt ar Eiropas struktūrfondu piesaisti, bet, līdzīgi kā ar budžeta projektiem, paša projekta izmaksas ir augstas, kas ierobežo tā īstenošanu.
Jādomā ilgtermiņā
“No Valsts kases (VK) 125 milj. eiro var aizņemties bez problēmām. Tie ir aptuveni 0,3% no IKP un tas, visticamāk, būtu lētāk. nekā realizēt projektu ar PPP modeli. Tomēr ir jāskatās plašāk. Manuprāt, ir divi galvenie iemesli, kādēļ šis projekts tiek realizēts kā PPP projekts. Pirmkārt, cerība, ka ar PPP var uzlabot būvniecības kvalitāti, jo būvnieks saņem naudu tikai tad, ja ceļš tiek atbilstoši uzturēts. Otrkārt, visus būvniecības un pieejamības riskus uzņemas privātais partneris un būvniecības stadiju neiekļauj ikgadējā budžeta rāmī,” norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš skaidro, ka šādā veidā tiek realizēti ceļu būves projekti arī citur Eiropā. “Protams, ka valsts var aizņemties lētāk nekā privātais, bet, runājot par izdevīgumu, ir jāvērtē gan būvniecība, gan uzturēšana nākotnē. Vēsturiski mums ir bijušas problēmas ar ceļu kvalitāti dažus gadus pēc remontiem un idejas, ka šo situāciju varētu uzlabot ar PPP projektiem šķiet bija jau pirms 2008. gada krīzes. Manuprāt, salīdzināt PPP projekta izmaksas ar valsts aizņemšanos, iespējams, nav gluži korekti,” pauž ekonomists. Viņš piebilst, ka valsts ierobežotā iespēja aizņemties bija aktuāls jautājums, kad par šo projektu sāka domāt pēckrīzes laikā. “No budžeta viedokļa spēja aizņemties nav problēma. Jautājums, vai drīkstam to darīt un mums ir atļauts šo naudu tērēt. Latvijā ir eiro, un mums ir viena valūta ar Vāciju, tādēļ budžeta veidošanā valstis ievēro vienotus principus. Tā rezultātā Latvijas budžeta tēriņus un pieļaujamo ikgadējo deficītu nosaka dažādi Eiropas noteikumi. No budžeta viedokļa lieli investīciju projekti ir jāliek izdevumos pilnā apmērā to būvniecības laikā. Tās ir lielas summas, un politiski katru gadu ir lielas cīņas par to, kur novirzīt diezgan ierobežotus brīvos līdzekļus. Vajadzību vienmēr ir vairāk nekā iespēju, kādā sāpīgā nozarē katru gadu ir krīze utt. Tas padara lielu investīciju projektu realizāciju, kur nav ES finansējums, sarežģītu. PPP projekts šādā formā ļauj par ceļu maksāt nevis visu summu uzreiz, bet pa daļām nākošos 20 gadus.” M. Āboliņš arī atzīmē, ka šobrīd COVID-19 krīzes dēļ Eiropas budžeta noteikumi ir atcelti, un vismaz nākamgad valsts varētu aizņemties, bet šāda projekta sagatavošana prasa laiku un iepriekš nebija zināms, ka tāda iespēja būs.
Nerada ietekmi uz budžetu
Šāda apjoma projekta veikšana apgrūtinātu valsts fiskālo telpu jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām. Lai gan 2022. gadā Eiropas Komisija dalībvalstīm ir atļāvusi atbalstīt investīcijas, neievērojot deficīta robežas, tomēr līdz ar 2023. gadu tiks atjaunoti fiskālie nosacījumi, kas ļaus finansēt papildu valsts budžeta izdevumus tikai fiskālās telpas ietvarā, skaidro Finanšu ministrija (FM). Turklāt publiskā un privātā partnerība ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā. Šī projekta īstenošanai tika izvēlēts tāds īstenošanas modelis, kurā tiek apvienots publiskais un privātais finansējums un kas ir veiksmīgs risinājums no valsts budžeta interešu viedokļa, lai apvedceļa būvniecība nekonkurētu ar citām svarīgām valsts vajadzībām un attīstības prioritātēm. Šī projekta finansēšanai kredītu ņem privātais partneris, savukārt valsts maksājumus sāk veikt tikai ar trešo gadu, kad būvniecības posms ir noslēdzies, neradot ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu. Turklāt privātais partneris projekta īstenošanas laikā uzņemas lielāko daļu projekta risku un garantē kvalitatīvu rezultātu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem maksimālu ieguvumu un valsts budžets izvairītos no papildu neparedzētiem izdevumiem.
Lai paliktu vieta arī citām vajadzībām
Vai valsts varētu aizņemties pati apvedceļa būvniecībai? Jā. Ja šāds lēmums valdībā tiktu pieņemts, tad Valsts kase aizņemtos starptautiskajos finanšu tirgos un šie līdzekļi tiktu ieskaitīti valsts budžetā un novirzīti LVC Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Tas būtu valsts parāds, kuru veidotu gan aizņēmuma summa, gan tie paši procenti, kurus ir jāsamaksā aizdevējam. Rezultātā, projekta realizācijas gados veidotos ievērojams valsts budžeta deficīts un būtiski samazinātos fiskālā telpa citām vajadzībām, kuru valstij nav maz: pašvaldību infrastruktūras projekti, veselības un sporta objekti, kultūras celtnes, arī citi valsts ceļu projekti. Visu šo projektu realizācija nebūtu iespējama paralēli apvedceļa būvniecībai.
Jāatgādina, ka pēc būtības darbs pie Ķekavas projekta sākās pirms 20 gadiem. Pa šo laiku ir ievērojami mainījušās Latvijas valsts iespējas un budžeta ietvars, no “gāze grīdā” līdz pamatīgai ekonomikas krīzei, kura pārvilka svītru daudzām iecerēm. Patlaban Latvija ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, kas nodrošina zināmu stabilitāti un uzdod zināmus pienākumus, un fiskālā disciplīna ir viens no tiem. COVID pandēmija un ar to saistītie mīkstinājumi nebija prognozējami, turklāt, kā norāda Finanšu ministrija, 2023.gadā tie jau vairs nebūs spēkā, bet Ķekavas apvedceļa trasē turpināsies vērienīgi būvdarbi.
Līdz ar to, galvenā PPP modeļa priekšrocība ir tā, ka pateicoties tam, ka privātais investors uzņemas visus projekta riskus un aizdevuma atmaksa ir sadalīta ilgtermiņā, ka tas ļauj gan izbūvēt jaunu, mūsdienīgu, drošu ceļa posmu, gan neapstādināt projektus citās valsts tautsaimniecības jomās un nozarēs.
