abc.lv skaitļos

Lietotāji online26
Aktīvie uzņēmumi24800
Nozares raksti1115
Ekspertu atbildes3041
Praktiskie Padomi: Ilgdzīvotājs bruģis un tā plašās izmantošanas iespējas : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Praktiskie Padomi: Ilgdzīvotājs bruģis un tā plašās izmantošanas iespējas

Praktiskie Padomi: Ilgdzīvotājs bruģis un tā plašās izmantošanas iespējas
Nenoliedzami, bruģa izmantošanas iespējas ir ļoti plašas, un tas uzskatāms par vienu no visvairāk izmantotākajiem materiāliem gan lielu teritoriju bruģēšanai, gan neliela mājas pagalma uzspodrināšanai. Vairums cilvēku izvēlas savu pagalmu bruģēt ne tikai tāpēc, ka slinkums pļaut zāli, bet arī kvalitatīvas un skaisti izdaiļotas apkārtnes dēļ.

Bruģis ir izturīgs materiāls, kurš pieejams dažādās krāsās, formās un dizaina veidos. Viena no bruģa priekšrocībām – tā klāšanas procesā nav jāizmanto speciāla tehnika, kā arī dažādu formu un krāsu dēļ tas veiksmīgi spēj iekļauties vidē un nebojā kopskatu. Eksperti uzskata, ka bruģēšanas process nav sarežģīts, bet vislielākās pūles varētu sagādāt vietas un virsmas sagatavošana pirms klāšanas.

Bruģakmeņu veidi

Pieejami ir daudz un dažādi bruģa veidi, tāpēc svarīgi saprast un identificēt katra veida priekšrocības, trūkumus un specifiku (bruģakmens dažādos veidus var arī kombinēt).


Betona bruģis mūsdienās ir vispopulārākais no bruģa veidiem. Tās ir nelielu izmēru betona plāksnes, kas radītas kā dabiskā akmens bruģa lētāks atdarinājums. To var klāt gan uz atpūtas laukumiem, gājēju celiņiem, autostāvvietās, kā arī uz iebraucamajiem ceļiem. Var veidot arī kāpnes, apmales un citus norobežojošus elementus. Betona bruģim iespējama dažādu toņu izvēle – krāsviela var būt iekrāsota visā masā vai tikai virskārtā – 1 cm biezumā. Krāsas kvalitāte ir atkarīga no krāsvielu daudzuma, kas iestrādāta masā. Ražojot šo produktu, ir iespējama masas raupjuma atšķirība, kas pats par sevi nav ne pluss, ne mīnuss. Izmēru un formas variācijas dod iespēju veidot visdažādākos rakstus. Figurālajiem bruģiem ir labāka savstarpējā saķere, bet liektām formām ieteicamāks ir kvadrātveida vai taisnstūrveida bruģis.

Betona bruģa plusi un mīnusi
+ demokrātiska cena
+ daudzveidīgas krāsas
+ dažādas formas
+ gluds ērtai staigāšanai
+ var braukt ar auto
+ viegli kombinējams ar citiem segumiem
+ viegli remontējams
+ iederas praktiski pie jebkura stila ēkām
– smērējas ar eļļu un citām grūti tīrāmām vielām, kā jau jebkurš cits segums

Akmens bruģis ir klasisks un vēl joprojām moderns materiāls. Tas tiek uzskatīts par mūžīgu un neatkārtojami skaistu bruģa veidu. Ir divu veidu akmens bruģis – kaltais, kurš ir ērtāks staigāšanai, un laukakmeņu.

Akmens bruģa plusi un mīnusi
+ visizturīgākais segums
+ praktiski mūžīgs
+ izturīgs pret dabas apstākļu agresīvo iedarbību
+ dabisks
+ skaists
+ prestižs materiāls
+ var veidot rakstus
– dārgs
– nav ērts staigāšanai un kopšanai

Koka bruģis izskatās kā dažāda lieluma ripas vai kluči, izmēri atkarīgi no baļķu diametra. Šo bruģi nedrīkst likt cieši kopā, tam jābūt samēra lielām atstarpēm, ko aizpilda ar smiltīm.
Mazāk bojājas gludi nozāģēts bruģis. Lai paildzinātu ekspluatācijas laiku, to piesūcina ar koksni aizsargājošiem līdzekļiem. Koka bruģim nav lielas mehāniskās noturības. Bruģis ir estētiski skaists un dekoratīvs, patīkams kājām, jo neuzkarst saulē.

Koka bruģa plusi un mīnusi
+ dabisks
+ dekoratīvs
+ saulē nesakarst, nepievelk aukstumu
+ patīkams basām kājām
+ slapjā laikā nav tik slidens kā koka dēļu klājs
– mēdz plaisāt
– neimpregnēta koksne ātri bojājas
– grūti kopjams
– ne vienmēr ir ērts staigāšanai
– mehāniski neizturīgs

Klinkers ir salīdzinoši jauns un tāpēc vēl maz redzēts celiņu un laukumu seguma materiāls. Tie ir ļoti izturīgi, ļoti augstā temperatūrā apdedzināti māla ķieģeļi. Klinkera bruģis iztur lielu slodzi, un ilgmūžība līdzīga kā dabiskajam akmenim, ērti kombinējams ar citiem seguma materiāliem.

Klinkera bruģa plusi un mīnusi
+ dabisks
+ ļoti izturīgs
+ ilgmūžīgs
+ ideāli līdzens
+ ērts staigāšanai
+ viegli remontējams
– ierobežota formu un krāsu izvēle

Citi segumi
Granīta flīzes savas augstās cenas dēļ parasti ir maz pieprasītas. Taču tas ir ekskluzīvs, ļoti skaists, dabīgs, viegli kopjams, izturīgs, bet vienlaikus arī viegli lūstošs materiāls. Pieejams vietējais un no Igaunijas ievestais materiāls. Nav ilgmūžīgs un laika gaitā sadrūp.

Ekobruģis – tā šūnās iepilda zemi, iesēj zāli, bet pa virsu var staigāt un pat braukt ar auto. Taču bruģa šūnās iesētā zāle lielākoties aug slikti un pašam bruģim, neatkarīgi no ražotāja, mēdz izdrupt malas.

Plastmasas šūnas ir ilgmūžīgs, sala un mitruma izturīgs, viegls, salīdzinoši dārgs materiāls. Izmanto zāliena stiprināšanai vietās, kur dažkārt nepieciešams iebraukt ar auto.

Bruģēšanas iespējamās
izmaksas

Bruģēšanas izmaksas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem. Piemēram, cenas veidošanos nosaka segumu izveides izmaksas, kas ir atkarīgas no grunts un augsnes īpatnībām. Tāpat jāskatās, kādiem nolūkiem bruģētā teritorija būs paredzēta. Ja pa to brauks arī automašīnas, bruģim jābūt spēcīgākam, līdz ar to, iespējams, dārgākam. Svarīgs ir arī izvēlētais bruģis – tā veids un materiāls (betona bruģis, akmens bruģis, koka bruģis). Sevišķa uzmanība tiek pievērsta pamatnes pareizai sagatavošanai.

Vislētāk izmaksās betona bruģis, cena var būt no 6 līdz 8,5 Ls par kvadrātmetru. Betona bruģa cenu ietekmē cementa cena, kvalitāte un bruģakmens biezums. Vēl cenu var ietekmēt izvēlētā bruģakmens krāsa. Koka bruģa cenas ir līdzīgas betona bruģa cenām. Visdārgākais ir granīta bruģis, tā cenas var sasniegt pat 20 Ls par kvadrātmetru. Dolomīta bruģa izmaksas parasti ir 10 Ls robežās. Protams, jebkura bruģa cenu ietekmē arī attālums, no kurienes to piegādā, un bruģētās teritorijas lielums.

Bruģa ieklāšana
Jebkura veida segumam – gan lētajam, gan dārgajam vajadzīga stingra, ūdenscaurlaidīga, līdzena pamatne, uz kuras rēķina nav vērts ekonomēt. Ne šauru gājēju celiņu, ne arī iebraucamo ceļu vai auto laukumu nevar veidot uz mīkstas, auglīgas zemes – segums tajā iegrims, sala un atkušņu mijiedarbībā izcilāsies. Ceļiem un laukumiem, pa kuriem paredzēta transporta kustība, pamatne jāsagatavo īpaši rūpīgi. Vietās ar augstu gruntsūdeni ir nepieciešama drenāža.



1. posms.
Lai sāktu bruģakmens ieklāšanas darbus, rūpīgi jānorok augsne, melnzeme (tās sasalstošā daļa, apmēram viena metra dziļumā, minimums 40 cm). Ja izvēlētajā vietā nav melnzemes, tad jānorok tik daudz, cik biezs būs tā saucamais "pīrāgs". "Pīrāgs" ir visu izmantojamo materiālu secība noteiktajā ieklāšanas biezumā. Norokamās augsnes daudzums var būt dažāds. Ja bruģa klāšanai izvēlētā vieta un apkārtne ir smilšaina, tad augsne būs jānorok nedaudz un otrādi.


2. posms. Sagatavotajā vietā pēc nepieciešamības ber iekšā smilti. To izlīdzina un rūpīgi noblietē. Pamatni veidotrīs kārtās: apakšējā – 25 cm smiltis, šķembas 15 – 20 cm un 5 cm rupjas smiltis.






3. posms.
Nākamo slāni veido no šķembām. Izmantot var dolomīta vai akmens šķembas. Pēc šķembu slāņa izveidošanas, tāpat kā iepriekš, slāni noblietē. Nepieciešamais šķembu slāņa biezums ir dažāds, atkarībā no tā, kāda konkrētajā vietā būs paredzētā slodze. Ja bruģis paredzēts tikai gājējiem (piem., gājēju celiņš), tad šķembas vajadzīgas 10 cm biezā slānī, taču, ja pa nobruģēto teritoriju brauks arī automašīnas, tad vajadzīgs 15 – 20 cm biezs slānis. Atbildīgi jāizvērtē katras bruģētās teritorijas plānotā noslodze. Braucamajai daļai bruģi ieteicams likt perpendikulāri paredzētajam braukšanas virzienam, tā samazinot iespēju, ka sala un atkušņu rezultātā veidosies iesēdumi vai citas deformācijas.

4. posms.
Uz izveidotā šķembu slāņa virsū ber sijātu granti. Grants ieklāšanas biezumu izvēlas pēc tā, kādā veidā tiks izlīdzināta pati grants. Jo plānāka kārta, jo labāk. Iespējams, ka vēlāk bruģa šķirbās var sāk augt zāle, tāpēc zem grants slāņa iespējams klāt ģeotekstilu.






5. posms.
Pēc kārtu sagatavošanas sāk likt izvēlēto un iegādāto bruģi. To nepieciešams likt no taisnās malas, ja tāda ir. Vietās, kur bruģis neder, to piegriež vajadzīgajā formā. Bruģa likšanas procesā stingri jāskatās, lai veidotos arī estētiski baudāms kopskats (raksts, vizuālais izkārtojums), ne tikai, lai bruģis tiktu ieklāts taisni un precīzi.

6. posms.
Kad bruģa likšana pabeigta, ar ūdeni bruģa starpās nepieciešams ieskalot smiltis. Šis process vajadzīgs, lai bruģakmeņi savstarpēji spēcīgāk piestiprinātos un bruģētā teritorija kļūst vēl kvalitatīvāka un ilgmūžīgāka.







7. posms.
Pēdējā un noslēdzošajā posmā ieklāto bruģi noblietē ar blieti, kura aprīkota ar gumijas paliktni. Kvalitatīva bruģa un rūpīga darba rezultātā bruģētā teritorija kalpos ļoti ilgu laiku. Bruģim specifiska kopšana nav vajadzīga, to veic ar slotu un lāpstu. Pēc ilgāka lietošanas laika ir vēlams starp bruģakmeņiem atkārtoti iekaisīt smiltis, jo laika gaitā tās mēdz izskaloties. Ziemā uz bruģa nevajadzētu bērt, piemēram, sāli, kas to nopietni var sabojāt.









Raksts tapis sadarbībā ar Juriju Solosteju, ekspertu jautājumos par bruģēšanu, un SIA "Ribetons Ceļi".

2012.gada 7.maijā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Betona kāpņu, terases pārklājumi

Betona kāpņu, terases pārklājumi

Betonam.lv piedāvā tirdzniecībā ārējo, iekšējo, betona kāpņu un terases pārklājumus / hidroizolācijas materiālus ar neslīdošu, dekoratīvu virsmu. Ir pieejami dažādi kvarca akmentiņu toņi.

Aktualitātes

Pielaiko telpu, māju, dārzu