Prasību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem piemērot bargāko iespējamo sodu cietušie vērtē atzinīgi, bet apsūdzētie kritizē

Rīga, 26.jūn., LETA. Prokuratūras prasību tiesai Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem noteikt bargāko likumā paredzēto sodu cietušie vērtē atzinīgi, bet apsūdzētie kritizē.

Kā trešdien pēc tiesas sēdes sacīja prokurors Agris Skradailis, valsts aizstāvības puse prasa tiesai noteikt maksimālos Krimināllikumā pieļaujamos sodus par šādiem nodarījumiem, kas saistīts ar to, ka nevienai no deviņām apsūdzētajām personām netika konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi. "Mēs uzskatījām par pareizu, taisnīgu un tiesisku vēršanos ar visu likuma bardzību," piebilda Skradailis.

Cietušo advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore aģentūrai LETA sacīja, ka prokuratūra pieprasījusi maksimālos sodus apsūdzētajiem, un viņa atbalsta šādu lēmumu. "Smagāku sodu paredzēt likumā nav iespējams," atzina cietušo aizstāve.

Vēl viena no cietušo puses advokātēm Dace Ozoliņa aģentūrai LETA sacīja, ka prokuratūra prasījusi bargāko iespējamo sodu, un, kaut arī fizisko personu emocijas un viedoklis varot būt cits, likums paredz sankciju robežas.

Abas cietušo puses advokātes - Tverjanoviča-Bore un Ozoliņa - gan atzina, ka cietušo puse vēlētos citus kompensācijas apmērus, un savu pozīciju pamatos ceturtdien, 27.jūnijā, kad turpināsies tiesas debates.

Ozoliņa norādīja, ka viņai būs cits viedoklis par kompensācijas apmēriem cilvēkiem, kuru intereses viņa aizstāv, jo kaitējuma summas samērīgums esot viena daļa, tomēr vēl jāvērtē arī apstākļi un radītās sekas, kuras cilvēkiem ir uz mūžu.

Līdzīgu nostāju pauda arī Tverjanoviča-Bore, proti, viņa uzskata, ka kompensācijas prokuratūras pieprasītajos apmēros nav pietiekamas, jo, viņasprāt, katram cietušajam ir tiesības noteikt savu morālo un fizisko kaitējumu. Advokāte norādīja, ka pārstāv arī cietušo, kurš traģēdijā zaudējis abus vecākus, un šajā gadījumā kompensācija 100 000 eiro apmērā neesot samērīga.

Cietušo puses advokāte Baiba Mūrniece norādīja, ka viņa savu pozīciju paudīs ceturtdien tiesas debatēs.

Tikmēr apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks sacīja, ka šādi prasītie soda apmēri nav pārsteigums, un tie liecina par to, ka prokuratūra gājusi sabiedrības prasību "pavadā", bet sabiedrība gribot bargus sodus. Zvejsalnieks piebilda, ka par to, cik šādi prasītie sodi ir pareizi un pamatoti, gan lems tiesa.

Apsūdzētā būvinženiera advokāts sacīja, ka no prokuratūras vēlējies dzirdēt nopietnāku analīzi par notikušo un tā iemesliem, nevis tik "virspusēju un visai haotisku", kāda tā izskanējusi debatēs. Turklāt Zvejsalnieks piebilda, ka ļoti daudz jautājumu vēl aizvien esot neatbildēti, solot plašāk par to pastāstīt tiesas sēdēs septembrī.

Kā ziņots, prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

Jau vēstīts, ka aprīlī noslēdzās tiesas izmeklēšana un tika noteikts, ka jūnija vidū sāksies tiesas debates. Prokuratūra sākotnēji tiesai lūdza trīs mēnešus, lai sagatavotos debatēm, savu lūgumu pamatojot ar to, ka lieta ir ļoti apjomīga un tajā ir liels iesaistīto personu skaits.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir Sergets, Gulbis, Draudiņš, Kalinka un Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Treijai un Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Šuvajeva.