Pret "Rail Baltica" pazemes tuneli Āgenskalnā iestājusies biedrība septembrī plāno iedzīvotāju lielsapulci
Tā plānota 15.septembrī "Maritim Hotel" telpās. Sapulcē piedalīties aicināti satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) un Eiropas Komisijas Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pūle pastāstīja, ka uz sapulci aicināti visi interesanti, bet īpaši piedalīties tiks uzrunāti āgenskalnieši. Plānots, ka sapulci varētu apmeklēt ap 600 iedzīvotāju.
Pūle skaidro, ka biedrība aktīvi iesaistās tieši pret urbtā tuneļa variantu Āgenskalnā un esot ar mieru akceptēt raktā tuneļa variantu. Biedrības būvinženieri aplēsuši, ka raktā tuneļa zem dzelzceļa izbūve varētu izmaksāt ap 82 miljoniem eiro. Biedrība arī uzrunājusi ģeoinženierus, lai noskaidrotu, ar kādiem paņēmieniem varētu tikt izbūvēts urbtais tunelis un cik tas varētu izmaksāt. Šo atzinumu biedrība varētu saņemt augustā, sacīja Pūle. Pagaidām biedrības būvinženieri lēš, ka urbtais tunelis varētu izmaksāt divreiz dārgāk nekā raktais.
Par noskaidroto 15.septembrī biedrība plāno informēt iedzīvotājus.
Jau vairākus mēnešus biedrība arī aktīvi vāc iedzīvotāju parakstus pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā. Pašreiz esot savākti jau ap 3700 parakstu.
Kā ziņots, otrdien, 28.jūlijā, plkst.11 pie Ministru kabineta, Brīvības ielā 36, tiek plānots pikets pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā, kas iekļauts vienā no "Rail Baltica" dzelzceļa trases variantiem. Paziņojums par piketu līdztekus ar aicinājumu piedalīties izvietots sociālā tīkla "Facebook" grupā "Labi dzīvot Āgenskalnā". Paziņojumi izvietoti arī pilsētvidē. Pikets likuma noteiktajā kārtībā pieteikts Rīgas domē, apstiprināja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Āgenskalna iedzīvotāju domas par tuneli dalās. Daļa āgenskalniešu paudusi nosodījumu iecerei būvēt pazemes tuneli, un biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" solījusi aktīvi iestāties pret šiem plāniem. Parakstus pret tuneļa būvi gan šī biedrība vāc ne tikai Āgenskalnā, bet arī dažādos masu pasākumos, kuros piedalās iedzīvotāji arī no citiem Rīgas rajoniem. Piemēram, paraksti tika vākti arī 9.maijā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa.
LETA arī ziņoja, ka, komentējot rezonansi ap iespējamo tuneli, pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvis Neils Balgalis jūnija beigās LNT raidījumā "900 sekundes" pauda, ka pašreiz vēl nav skaidri noteikts, ka tunelis Āgenskalnā tik tiešām būs jābūvē. Viņš skaidroja, ka pašlaik vēl tiek vērtēti divi "Rail Baltica" izbūves varianti Rīgā, no kuriem viens ir pašreizējā sliežu ceļa izmantošana, bet otrs paredz tuneļa būvi. Balgalis norādīja, ka septembrī būs skaidrs, kurš variants tiks izraudzīts. Taču esot konstatēts, ka sliežu ceļš "ir ļoti neslikts", līdz ar to pastāv iespēja, ka tuneļa būvēšana nebūs nepieciešama.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.
Pašreiz Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekta pirmajai kārtai Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posmam no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.
Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
