abc.lv skaitļos

Lietotāji online62
Aktīvie uzņēmumi26038
Nozares raksti1322
Ekspertu atbildes3041
Pagājis pusgads, kopš valdība izsludinājusi pretinflācijas plānu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Pagājis pusgads, kopš valdība izsludinājusi pretinflācijas plānu

27.08.2007 00:00
Pagājis pusgads, kopš valdība izsludinājusi pretinflācijas plānu
{IMAGE}Uz abc.lv žurnālista Ingara Liepiņa jautājumiem atbild Jānis Lauga, Projektu realizācijas biroja (PRB) finanšu direktors. Vai izjūtat savā nozarē pretinflācijas plāna sekas? Kādas? Kā tās izpaužas? Mēs strādājam pamatā ar lielajiem projektu attīstītājiem, kuriem ir pieredze un laba reputācija nekustamo īpašumu projektu attīstīšanā. Pretinflācijas plāns lielākoties bremzē privātpersonas un mazos spekulantus, turklāt neuzskatu, ka šāda mākslīga nekustamā īpašuma tirgus segmenta bremzēšana būtu pozitīva. Protams, ir atbalstāmi centieni iekasēt nodokļus no nekustamo īpašumu spekulantiem, taču rodas jautājums, vai tirgus sakārtošana tiešām nozīmē tā praktisku apturēšanu. Uz mūsu uzņēmumu pretinflācijas plāns īpašu iespaidu nav atstājis. Saistībā ar darbinieku algu palielināšanos sākam atrisināt arī katastrofālo darbaspēka problēmu. Taču tagad, ņemot vērā mākslīgi apgrūtināto mājokļu kredītu saņemšanu, var gadīties, ka atpakaļ atbraukušie strādnieki atkal apsvērs iespēju strādāt tajās Eiropas valstīs, kur hipotekārā kreditēšanas sistēma ir lojālāka.   Kas līdz šim vairāk ir ietekmējis - jaunie ierobežojumi vai bailes no tiem? Jaunie ierobežojumi uzņēmuma darbu īpaši neietekmē, turklāt būvniecībā dažādas izmaiņas ir regulāras, tāpēc īpašam satraukumam nav pamata. Vai izjūtat cenu kāpšanas bremzēšanos, darba algu pieauguma palēnināšanos, pasūtījumu skaita un apjomu kritumu, konkurences pieaugumu starp būvniekiem konkursos? Ne uz vienu no šiem faktoriem pretinflācijas plāns iespaidu nav atstājis. Cenas kāpj, arī algas ir jāpaaugstina – ja to nedarīsim, darbinieki aizies. Savukārt situācija darbaspēka tirgū nav tik laba, lai varētu pieļaut augstu kadru mainību. Neizjūtam pasūtījumu trūkumu un darba apjoma kritumu, tāpēc arī par īpašu konkurences saasināšanos nevarētu runāt. Kā vērtējat šādu apgalvojumu - pretinflācijas pasākumi nevar ietekmēt darbaspēka izceļošanu no valsts, izceļošana rimsies tikai tad, kad izlīdzināsies cenas ar citām ES valstīm. Uzskatu, ka pretinflācijas pasākumi var ietekmēt darbaspēka izceļošanu no valsts. Mākslīga kredītu izsniegšanas samazināšana galvenokārt attiecināma uz privātmāju sektoru, līdz ar to darbaspēks nevar tikt pie savas ģimenes mājas vai dzīvokļa (visas valstis, kuras mēģina piesaistīt darbaspēku no citām valstīm rīkojas pretēji - atvieglo hipotekāro kreditēšanu). Tāpat arī samazinās jaunbūvju skaits, līdz ar to - arī darbavietas cilvēkiem, kuri specializējas privātmāju būvniecībā. Protams, cits jautājums ir par privātmāju būvniecības sektora nepietiekamo uzraudzību, kas ļauj apgrozīt aplokšņu naudu un nelikumīgi nodarbināt cilvēkus. Tāpēc uzskatu, ka pretinflācijas plāns nekādā veidā neatvilinās atpakaļ uz Īriju aizbraukušos strādniekus. Cilvēki brauks atpakaļ tikai tad, ja mūsu algas sasniegs ES valstu līmeni un iedzīvotāji spēs nodrošināt sev pienācīgus dzīves apstākļus. Vai valsts pietiekami taupa resursus valsts un pašvaldības konkursos? Vai nav īstais laiks piebremzēt ar lielu valsts pasūtījumu veikšanu, tādējādi panākot daudz būtiskāku cenu kāpšanas pierimšanu? Nekur pasaulē valsts nav tikusi uzskatīta par ekonomisku saimniekotāju. Jaunais Dienvidu tilts Rīgā ir spilgts nesaimnieciskuma piemērs. Lai sakārtotu tirgu, to nav jāaptur, valsts pasūtījumu jāveic ar apdomu. Ja valsts ar budžetu rīkotos tā, kā to dara privātie investori, problēma tiktu atrisināta. Vai nedraud straujš būvniecības apjomu kritums nekustamo īpašumu tirgus nervozitātes dēļ? Attīstība nekad neapstājas. Protams, visi saprot, ka nekustamo īpašumu tirgū krīze ir sākusies. Tās ilgumu mūsu mainīgajos apstākļos prognozēt nav iespējams. Būvniecības sektorā krīze nav atstājusi nekādu iespaidu. Vai tiešām būvnieku uzcenojums jaunbūvēs ir tik liels, ka celtnieku pakalpojumu cenas varētu kristies? Drīzāk runa varētu būt par atšķirību starp legālu būvniecību ar nodokļu nomaksu un "melnajām" brigādēm. Šeit starpība ir ievērojama, un jebkura normāla būvniecības firma ir ieinteresēta šo brigāžu izslēgšanā no tirgus. Savukārt būvnieku uzcenojums ir konkurences un projektu attīstītāju jautājums. Lielākoties par lielo uzcenojumu parasti runā mazo privāto projektu attīstītāji un privātpersonas, kuri par savu naudu no nelegālajiem būvniekiem nesaņem atbilstošas kvalitātes produktu. Apgrūtinātas kredītu saņemšanas iespējas - cik tas ir bīstami būvniekiem? Lielo projektu attīstītājus šī problēma vēl nav skārusi, jo lielos klientus kam ir laba reputācija bankas turpina kreditēt.   Vai LEC un Kalnozols celtniecība nepārdeva tāpēc, ka to īpašnieki uzskata, ka celtniecība vairs nav starp perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm? Katrai kompānijai ir jāattīstās, pretējā gadījumā tā izies no aprites. LEC gadījumā tas varētu būt jauns attīstības posms, lai izietu starptautiskajā tirgū. Savukārt Kalnozola gadījumā nevar runāt par veiksmi, bet gan par situācijas glābšanu un savu finanšu problēmu risināšanu. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=inflacijas_sekas_buvniekiem TEXT=[Kā inflācijas apkarošanas plānu būvniecības nozares pārstāvji vērtēja pirms diviem mēnešiem, lasiet šeit!]}
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai