Prezidenta atgrieztos grozījumus Darba likumā deputāti sāk vērtēt, uzklausot LTRK piedāvājumu virsstundu jautājumā

Rīga, 30.janv., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) piedāvājuma par virsstundu apmaksas kārtību uzklausīšanu sāka vērtēt grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn šos grozījumus Saeimai nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo, viņaprāt, valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem, un, apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkst nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus.

Sēde sākās ar LTRK piedāvājumu veikt grozījumus Darba likumā, nosakot, ka visās nozarēs Latvijā par pirmajām divām virsstundām uzņēmējs darbiniekam maksā piemaksu 50% apmērā, nevis 100% apmērā, kā tas bijis līdz šim.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka šis priekšlikums mazina satversmības riskus, uz kuriem iepriekš norādījis Valsts prezidents, turklāt šāds regulējums nodrošinātu reģionālo konkurētspēju, salāgojot regulējumus ar Latvijas kaimiņvalstīm.

Endziņš pauda nostāju, ka apmaksa 50% apmērā varētu veicināt virsstundu uzrādīšanu privātajā sektorā. Endziņš sacīja, ka patlaban privātajā sektorā virsstundu darbs netiek uzrādīts, un šāda problēma vērojama ne tikai būvniecības, bet arī citās nozarēs. Patlaban uzņēmēji atrodot dažādus veidus, kā nemaksāt par virsstundu darbu, tostarp aicinot darbinieku kādu citu dienu uz darbu nenākt vai nākt vēlāk, piebilda Endziņš.

Arī LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa uzskata, ka LTRK piedāvātais risinājums ir labāks par vienošanos virsstundu apmaksas samazināšanā ģenerālvienošanās ietvarā. Viņa ir pārliecināta, ka virsstundu jautājums būtu jārisina valstī kopumā, nevis ar ģenerālvienošanos atsevišķās nozarēs.

Rītiņa sacīja, ka LRTK piedāvājums esot "samērīgāks un saprātīgāks" risinājums virsstundu jautājumā, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Šodien Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzklausīja LTRK viedokli, bet nākamajā sēdē tiks uzklausīti Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nostāja grozījumu Darba likumā kontekstā.

Kā ziņots, Darba likuma grozījumus pagājušā gada 1.novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukumus. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

"Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus," uzsver prezidents.

Vējonis atzinīgi novērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.

Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc Vējoņa domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, uzskata Vējonis.

"Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā," paziņojumā norāda prezidents.

Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.

"Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji - vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums," norādīja prezidents.

Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Vējonis aicina Saeimu izvērtēt pieņemtā likuma samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.