Lūdz apturēt detālplānojumu slēpošanas trases
{ABC_NEXT_ARTICLE ID=gadsimta_projekts_kapa_jurmala TEXT=[Gadsimta projekts Kāpa Jūrmalā - lasiet šeit!]} LETA jau ziņoja, ka šā gada 17.janvāra domes sēdē 13 Jūrmalas pilsētas domes deputāti nobalsoja par detālplānojuma apstiprināšanu projektam "Kāpa" Jūrmalā, Alkšņu ielā 30, Alkšņu ielā 29 un Atbalss ielā 1. Kā uzskata Aizstrauta, nobalsojot par šo projektu, Jūrmalas domes deputāti ir lauzuši svētāko no vēlētājiem dotajiem solījumiem - nepieļaut būvniecību kāpās. Apstiprinot detālplānojumu un dodot zaļo gaismu 85 metrus augstas ēkas būvniecībai pašā jūras krastā ar kopējo platību 190 000 kvadrātmetri un jaudīgām sasaldēšanas iekārtām, pieļauti vismaz pieci likumpārkāpumi. Aizstrauta uzsver, ka pārkāpts Satversmes 115.pants, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, pārkāpts Kāpu aizsargjoslu likums, kas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliedz celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves. Tāpat esot pārkāpti Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, jo detālplānojums ir apstiprināts, neskatoties uz to, ka zemesgabalos Atbalss ielā 1 un Alkšņu ielā 29 atrasts aizsargājamais biotops. Deputāte iesniegumā ministriem arī norāda, ka ir pārkāpts likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu. Detālplānojumam bija jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, jo projekts "Kāpa" ir izstrādāts ar mērķi uzbūvēt un ekspluatēt sporta un atpūtas kompleksu ar vissezonas slēpošanas halli, kur 40 tonnas sniega sasaldēšanai tiks izmantotas nezināmas ķīmiskās vielas, uzskata Aizstrauta. Neraugoties uz iepriekš minēto, Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu par detālplānojuma stratēģiskā novērtējuma nepiemērošanu. Tāpat ir pārkāpts Teritorijas plānošanas likums, Vides aizsardzības likums un likums par pašvaldībām, uzskata Aizstrauta un vēl vairāk nekā pusotra simta jūrmalnieku. Deputāte informēja, ka minētā projekta attīstītājs "Nemo Real" vadītājs Māris Dzenītis tikai pēc Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja nomaiņas panāca projekta "Kāpa" iekļaušanu Jūrmalas pilsētas attīstības plānā ar ekskluzīviem apbūves rādītājiem - 80 metrus augstu ēku ar 85% maksimālo apbūves blīvumu. Turklāt pašvaldībai būs jāuzņemas saistības par infrastruktūras izbūvi ap objektu. Tajā pašā laikā Jūrmalas arhitektūras un pilsētbūvniecības padomes sēdē 2006.gada 10.maijā Dzenītis esot atzinis, ka, "lai trase būtu ekonomiski izdevīga, nepieciešami 16 miljoni iedzīvotāju divu stundu brauciena attālumā". Pēc Aizstrautas domām, tas liek šaubīties par projekta ekonomisko dzīvotspēju, turklāt šāda apjoma ēka būs pārāk liela slodze trauslajām Baltijas jūras kāpām, radot noēnojumu apkārt esošajiem mežiem, izjaucot vides līdzsvaru un apdraudot netālu dzīvojošos 20 000 Jūrmalas iedzīvotājus. Deputāte arī piebilda, ka šā gada 14.februārī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības koncepciju 2007.-2018.gadam, un tajā projekts "Kāpa" nav minēts.
