Prokuratūrā sākts kriminālprocess saistībā ar piesārņojumu un zivju bojāeju Šlokenbekas ezerā
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka par šo piesārņojumu Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 102.panta - par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā.
Varbūtējais likumā paredzētais sods ir atkarīgs no notikušā sekām. Ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, tad soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
Kriminālprocesa izmeklēšanu prokuratūra nodevusi VP Tukuma iecirknim, kas to īstenos sadarbībā ar citiem iesaistītajiem dienestiem, skaidroja Sietniece.
Kā ziņots, Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, kur konstatēts ķīmiskais piesārņojums, bojāgājušo zivju skaits turpina augt. No ūdenstilpes izceltas nu jau četras tonnas beigtu zivju, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.
Viņa norādīja, ka joprojām no ezera tiek izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Ķīmiskais piesārņojums ūdenī samazina skābekļa koncentrāciju, un šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu.
Plānots, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" veiks zaudējumu aprēķināšanu.
Vakar VVD apsekojis arī tuvumā esošo Valguma ezeru un Slocenes upi, tomēr tur bojāgājušas zivis netika atrastas.
Ņikitina stāstīja, ka dati no uzņēmumiem, kuri caur SIA "Tukuma ūdens" attīra savus notekūdeņus, ir pieprasīti, kā arī VVD darbinieki šos uzņēmumus ir apmeklējis klātienē.
Dienesta pārstāve sacīja, ka šodien Tukuma novadā domē par pašreizējo situāciju notiks sanāksme, kurā piedalīsies domes pārstāvji, "Tukuma ūdens" pārstāvji, kā arī uzņēmumi, kuri savus notekūdeņus nodod "Tukuma ūdenim".
Vakar jau ziņots, ka no Šlokenbekas Dzirnavu ezera, kur konstatēts ķīmiskais piesārņojums, izcelta jau pustonna bojā gājušu zivju.
Kā stāstīja Ņikitina, turpinot darbu pie Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu ūdenskrātuvē.
Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.
Kā norāda Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa, kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās "Tīles", kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem - vairākiem ražošanas uzņēmumiem.
"Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju, skaidroja direktore un norādīja, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
