Publiskajai apspriešanai nodota Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija
Būtiskākās izmaiņas teritorijas plānojumā skar kūrortoloģijas un publiskās infrastruktūras attīstību - tiek plānoti divi jauni kūrorta parki, paredzētas teritorijas peldbaseinam, publiskajam parkam, sporta kompleksam, palielināts pieļaujamais apbūves stāvu skaits specifiskiem kūrorta objektiem un ēkām Jaundubultos Lielupes krastā. Pirmo divu nedēļu laikā sabiedrības aktivitāte apspriešanā vērtējama kā neliela, tāpēc pašvaldība aicina iedzīvotājus iesaistīties aktīvāk. Jūrmalnieki lielākoties interesējas par saviem īpašumiem un tuvāko apkārtni.
Pirmā publiskās apspriešanas sanāksme notika Ķemeros vakar, un tajā iedzīvotāji primāri izrādīja interesi par iespējamām izmaiņām zonās, kur atrodas viņu īpašumi. Tāpat jūrmalniekiem interesēja, vai paredzētie teritorijas plānojuma grozījumi ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, saistībā ar ko pašvaldība skaidroja, ka teritorijas plānojuma grozījumi nemaina esošo īpašumu lietošanas mērķi, no kura atkarīgs nodokļa apmērs.
Paredzētas vēl trīs publiskās apspriešanas sanāksmes, kurās ikviens aicināts piedalīties un izteikt priekšlikumus un ierosinājumus. Sanāksmes notiks 10.septembrī Kauguru kultūras namā plkst.18, 15.septembrī plkst.18 Jūrmalas pilsētas domes ēkā un 17.septembrī plkst.18 Lielupes vidusskolā. Publiskā apspriešana turpināsies līdz 11.oktobrim. Plānots, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apkopoti līdz novembrim, lai līdz gada nogalei sagatavotu precizējumus turpmākai virzībai.
Jūrmalas pašvaldība aicina visus iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties grozījumu apspriešanā - gan rūpīgi apskatot savu īpašumu apkārtnē noteiktos zonējumus, gan plānoto kopējo pilsētas attīstības virzienu. "Plāna izmaiņas ir daudzu pušu sadarbība, lai vienotos par labākajiem risinājumiem - kā sasniegt dažādu interešu mērķus un līdzsvarot pilsētvides ainavas, uzņēmēju un sabiedrības intereses. Risinājumus, kas ir līdzsvaroti, efektīvi un ilgtspējīgi," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).
Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes gaitā veiktās iedzīvotāju aptaujas, ko organizēja sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1092 respondentus, rezultāti rāda, ka vairākums (83%) jūrmalnieku atbalsta ar kūrorta darbību saistītu pakalpojumu ēku būvniecību. Savukārt aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (78%) uzskata, ka Latvijā kopumā ir jāattīsta tūrisma nozare, ceļot jaunas viesnīcas un attīstot kūrorta objektus. Vairāk nekā puse Jūrmalas iedzīvotāju atbalsta jaunu privātmāju (58%) un viesnīcu (54%) būvniecību kūrortpilsētā. Mazāka daļa kūrortpilsētas iedzīvotāju (27%) atbalsta jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību.
Teritorijas plāna grozījumos paredzētas divas teritorijas ar kurortoloģiju saistītu veselības centru attīstībai Buļļuciemā un Dzintaros, bet Dubultos noteikta zona starptautiska kūrorta objektu attīstībai. Tāpat teritorijas plānojuma grozījumos paredzēts, ka specifiskiem lielajiem kūrorta objektiem (ārstniecības iestādēm, sanatorijām, kūrorta poliklīnikām un kūrortviesnīcām) būs atļauts palielināt stāvu skaitu līdz 12 stāviem. Lielupes grīvas salā paredzēta 5,65 hektāru papildu teritorija, lai attīstītu aktīvās atpūtas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas. Jaundubulti jaunajā plānojumā ir viena no nedaudzām kūrortpilsētas daļām, kurā plānots ļaut gar Lielupes krastu veidot septiņu līdz 10 stāvu apbūvi.
Saskaņā ar SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem puse (51%) jūrmalnieku uzskata, ka nozīmīgākās sabiedriskās apbūves vajadzības ir labiekārtotu atpūtas vietu izveide, nedaudz mazāk (44%) jūrmalnieku pauž, ka pilsētai visvairāk nepieciešami sporta kompleksi un jauni veloceliņi.
Jaunajā teritorijas plānā Pumpuros atvēlēta teritorija peldbaseina izveidei, bet Lielupē - zona sporta kompleksa izveidei. Jaunķemeros un Ķemeros iezīmētas teritorijas divu kūrorta parku izveidei 34 hektāru un 18,6 hektāru apmērā, bet Kauguros pašvaldība veidos parku ar plašām atpūtas iespējām - līdzīgu kā Dzintaru mežaparks.
Vieni no diskutablākajiem un pretrunīgākajiem priekšlikumiem, kas iekļauti grozījumu pirmajā redakcijā, ir teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas iespējas Meža prospektā, zemesgabalos - Dzintari 2805, Dzintari 2908, Dzintari 3005, Dzintari 3105, Dzintari 3208, Dzintari 3306, Dzintari 3405 un Birznieka-Upīša ielas turpinājumā starp 9. un 13.līniju, kas ir zemesgabala Lielupe 1005 teritorijas daļa starp 9.līniju, 13.līniju, Bulduru prospektam pieguļošo apbūvi un esošo veloceliņu, lai racionāli izmantotu pilsētas centra teritorijas, kurās pieejama inženierkomunikāciju infrastruktūra. Teritorijas plānojumā ir arī paredzēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros zem Dzintaru pārvada.
Pašvaldības uzstādījums, strādājot pie grozījumu sagatavošanas, bija veicināt attīstības iespējas tajās apkaimēs, kur jau pieejama publiskā infrastruktūra un komunikācijas. "Zaļā bilance palikusi praktiski nemainīga - dabas teritorijas aizņem divas trešdaļas no Jūrmalas kopējās 100 kvadrātkilometru platības, un izmaiņas skar nepilnu procenta desmitdaļu. Izstrādātie grozījumi veicinātu kūrorta tradīciju stiprināšanu, lai pēc 15 gadiem Jūrmalu kā starptautiski pazīstamu, mūsdienīgu piekrastes kūrortu apmeklētu vismaz pusmiljons tūristu gadā un Jūrmalu par savu dzīvesvietu sauktu 65 000 Latvijas iedzīvotāju," skaidro Truksnis.
Līdz plānojuma pirmās redakcijas izstrādei saņemti 193 iesniegumi, no kuriem 65 iestrādāti plānojuma izmaiņās, 21 priekšlikums atbalstīts daļēji, savukārt 89 ierosinājumi noraidīti. Tostarp pašvaldība nav atbalstījusi apbūves paplašināšanu applūstošās teritorijās, jaunas apbūves veidošanu Bražciema dabas teritorijās, apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā Dzintaros un dabas teritorijās pie Lielupes, augstceltņu būvi pie Priedaines tilta, dabas teritoriju apbūvi Jaunķemeros un citviet.
Visi materiāli ar paskaidrojumiem un vizualizācijām pieejami Jūrmalas pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un valsts portālā www.geolatvija.lv.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA