Pujāts: Iepirkumos būtu jāņem vērā arhitektu darba izcenojumi, kas ļautu izvairīties no dempinga
"Bieži vien dempingo tieši iepirkuma izsludinātāji - pašvaldības, kuras izdomā kādu savu ciparu un prasa arhitektam, vai viņš gatavs strādāt par šādu summu. Skaidrs, ka arhitektam šajā gadījumā jau ir jautājums par izdzīvošanu un tad vairs runa nav par arhitektūru. Atvēlētais budžets dažādiem objektiem bieži vien ir krietni par mazu, bieži vien tas neatbilst tam, ko pasūtītājs vēlas sasniegt. Pārsvarā visi kultūras objekti iziet ārpus sākotnējā budžeta ietvara," stāstīja Pujāts.
Vienīgā pašvaldība Latvijā, kura skaidri un gaiši pateica, ka jebkura objekta būvniecībā jārēķinās ar 2000 eiro par kvadrātmetru, ir Ventspils, informēja arhitekts. Visas pārējās pašvaldības iepirkumu budžetos rēķinās ar 1000 eiro par kvadrātmetru un jau pēc tam kaut kādā veidā mēģina dabūt papildu naudu. Nevar par 1000 uzbūvēt to, kas maksā 1500 vai 2000, uzsvēra Pujāts.
Jautāts, vai iepirkumos arī saimnieciskā izdevīguma jeb zemākās cenas princips spiež izvēlēties lētākos piedāvājumus, Pujāts sacīja, ka tas ir ietekmējošs faktors, bet pirms iepirkuma izsludināšanas pasūtītājs izveido budžetu.
"Ja piedāvājums būs ārpus šī budžeta, tas neuzvarēs un netiks realizēts. Piemēram, es uztaisu metu, kurā norādīta projekta realizācijas cena, pēc tam notiek pārrunu procedūra un man saka - mums budžets ir tāds un tāds, vai tu īstenosi šo projektu par tādu summu? Man ir divas iespējas - vai nu taisīt, vai netaisīt. Kā jums šķiet, ko projektētāji dara? Biežāk izvēlas taisīt un pēc tam atsevišķos objektos liek ļoti daudz jumtu no kapara, skārda vai arī kādus citus elementus. To nevar nodēvēt nekā citādāk kā tikai par korupciju arhitektūrā," norādīja Pujāts.
Jautāts, kāds korupcijai sakars ar kapara skārda jumtiem, Pujāts sacīja, ka tas parāda, ka ar šī materiāla izmantošanu objektā arhitekts papildina savu projektēšanas budžetu.
"Tas notiek, izmantojot šos nevajadzīgi dārgos materiālus. Tādā veidā, iegūstot objektus par ļoti zemu cenu, arhitekts to mēģina kompensēt caur piegādātājiem vai būvniekiem ar dārgiem materiāliem. Tā atsevišķos valsts pasūtījuma objektos izskatās, ka tiek veidoti nepamatoti lieli arhitektūras dekoratīvisma objekti ar bezfunkcijas bēniņu telpām vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, pārsedzot tās ar kapara jumtu. Nekur citur pasaulē neesmu redzējis, ka sabiedriskā objektā būtu neizmantojami bēniņi," sacīja Pujāts.
Uz jautājumu, par kādiem konkrēti objektiem te ir runa, Pujāts norādīja, ka tas, piemēram, ir jaunās muzeju krātuves projekts.
"Es jau esmu teicis, ka tā darīt nedrīkst, un, ja nu kur ir skaidri redzama naudas izšķērdēšana, tad tas ir tieši šajā projektā. Es nekritizēju pašu objektu, es kritizēju pielietojamo materiālu un tehnoloģiju izvēli. Norakt pusi Dzegužkalna, salikt rievsienas, tas ir kaut kas neiedomājams. Arhitektūra jau var būt dažāda, jautājums ir par pasūtītāju, vai tas viņam ir pieņemams. Jājautā, ko šī arhitektūra dos? Ja tas ir piemineklis, tad viss kārtībā, piemineklis vienkārši ir. Ja plānota funkcionāla ēka, tad ir jautājums tikai un vienīgi par tās praktiskumu. Ēkai, kurai paredzēta kultūras vai izglītojoša funkcija, jābūt publiski orientētai," uzsvēra Pujāts.
Viņš piebilda, ka tad, ja iepirkumā pasūtītājs pasaka, ka projekta izmaksas ir 20 miljoni, bet pēc tam izmaksas pieaug līdz 30 miljoniem, problēma bieži vien ir nevis arhitektūras risinājumā, bet budžetā. Ja tā ir funkcionāla ēka, bet telpas netiek izmantotas lietderīgi, problēma ir arhitektūrā.
"Domāju, ka arhitekts vienkārši grib, lai viņam samaksā par padarīto darbu. Domāju, ka arī muzeji grib, lai beidzot parādās krātuves, kuras ir solītas daudzus gadus, bet nekas netika darīts. Cits jautājums ir tas, ka projekta izstrādāšanas laiks nebija pietiekams, lai tas būtu pilnībā funkcionāls. Diemžēl šajā projektā nebija meta, nebija tā publiskās apspriešanas. Ir tikai projekts par 30 miljoniem, kas izvēlēts tikai un vienīgi cenu aptaujā. Īstenībā tas ir noziegums no valsts puses - būvēt jaunus objektus ar milzīgiem budžetiem un izvēlēties projektus tikai cenu aptaujas ceļā. Tur bija jābūt tikai un vienīgi konkursam, nevis cenu aptaujai," savu nostāju pauda Pujāts.
Vaicāts, vai kādam būtu jāizstrādā arhitektu darba "cenrādis", Pujāts norādīja, ka Arhitektu savienībā jau tādi ir, tos vajag tikai koriģēt. Jāpanāk, lai šis "cenrādis" darbotos valsts un pašvaldību pasūtījumos.
"Diemžēl neviens nepārmet arhitektiem, ka tie strādā ar dempinga cenām, tas ir brīvais tirgus, katrs strādā kā grib. Es nepārmetu arhitektiem, drīzāk tas ir jautājums valstij un pašvaldībai - kāda cenas latiņa tiek noteikta un kādu arhitektūras kvalitāti varam sagaidīt no jauna projektētajos objektos," sacīja Pujāts.
LETA
Foto: Flickr.com
