Pujāts: Latvijā trūkst arhitektu praktiķu, kas spētu veikt aprēķinus
"Arhitektu savienības funkcija nav tikai Gada balvas konkurss un balvas pasniegšana, lai gan tas ir viens no svarīgākajiem savienības uzdevumiem. Vēl ir arī izglītojošā funkcija - regulārie semināri, kuros arhitekti mācās. Vēl savienība var ietekmēt lielo publisko iepirkumu nolikumus. Tāpat ir arī licencēšanas darbs, kas, manuprāt, nav apmierinošs," skaidroja Pujāts.
Viņaprāt, ja uzskata, ka Arhitektu savienības uzdevums, tāpat kā citām asociācijām, ir cīnīties par cunftes interesēm, tad arhitekti to nedara. "Piemēram, noteikti būtu jācīnās par izmaksām projektēšanā, par autoratlīdzību un tamlīdzīgām lietām. Vajadzētu nevis tukši runāt, kā patlaban, bet, piemēram, panākt, lai nozīmīgiem objektiem autors būtu ierakstīts zemesgrāmatā un bez autora atļaujas objektā nevarētu veikt pārbūves. Tāpat Arhitektu savienība patlaban ļoti maz domā par jaunajiem arhitektiem, kuri pēc augstskolas pabeigšanas projektēšanas jomā vēl ir ļoti nesagatavoti," stāstīja Pujāts.
Tāpat Pujāts uzskata, ka katrai profesijai, arī arhitektiem, ir sava kapacitāte, cik daudz to ir nepieciešams.
"Uzskatu, ka mums ir pārāk daudz arhitektu teorētiķu, kas grib zīmēt koncertzāles un līdzīgas lietas, bet mums pietrūkst arhitektu tehniķu, kurus būtu jāsagatavo celtniecības koledžai un kuriem būtu jābūt spējīgiem veikt aprēķinus. Amerikā un Vācijā ir pieņemts, ka arhitekts pats spēj izrēķināt būvkonstrukcijas un atbildēt par saviem aprēķiniem, bet Latvijā reti kad esmu redzējis, ka to dara arhitekts. Daudzi pasaulē slaveni arhitekti sākotnēji ir bijuši būvinženieri, bet Latvijā arhitekti vairāk ir mākslinieki, kas bez būvinženiera palīdzības nespēj iztikt. Bieži vien šī iemesla dēļ ir nekvalitatīvas būvkonstrukcijas vai pārāk dārgas būvniecības izmaksas. Būvkonstrukcijas pasaulē ir ļoti mainījušās, patlaban būvinženieri tās projektē telpiski, bet Latvijā daudziem arhitektiem šo zināšanu nav. Būvkonstrukciju loma arhitektūras procesā pieaug," skaidroja Pujāts.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka daudzi arhitekti uzzīmē ēku, bet nesaprot, ar kādām konstrukcijām šis projekts būtu realizējams, Pujāts norādīja, ka Latvijā šajā ziņā ir grūtības.
"Bieži vien projekti top ļoti ilgi, jo sākotnēji arhitekti nerēķinās ar būvkonstrukcijām - kādas ir pieļaujamas un kādas nav. Kad sākas projekta realizācija, sākas arī konstrukciju mainīšana, un tas prasa laiku. Arhitektiem jau sākotnēji nav kopējā redzējuma, kā šo objektu uzbūvēt. Arhitektam jāspēj uzzīmēt, aprēķināt arī ūdensvadu, kanalizāciju, ventilāciju objektā, bet bieži tas tiek uzskatīts par sekundāru. Domāju, ka patlaban būvinženieru loma arhitektūrā ir nenovērtēta," sacīja Pujāts.
Jautāts, vai problēma ir mācību programmā, arhitekts norādīja, ka mācību programma ir nepietiekama, bet drīzāk tā ir pasniedzēju problēma. Pasniedzējiem tomēr ir jāmainās līdzi laikam, taču Latvijā tas pagaidām nenotiek.
"Mums ir nepieciešami arī būvinženieri un daudz lielākā apjomā, nekā viņu ir tagad. Nepieciešams, lai katrs būvdarbu vadītājs brīdī, kad uz viņa galda nonāk rasējums, spētu pārrēķināt rasējumu, lai pārbaudītu, vai viss ir atbilstošs. Būvdarbu vadītājs nevar būt tikai izpildītājs, viņam jāspēj pašam visu pārrēķināt un pārbaudīt. Jāņem vērā, ka no tā brīža, kad celtnieks saņem visus rasējumus, viņš kļūst par visu atbildīgs - gan par būvdarbiem, gan vēlāk arī par uzbūvēto objektu. Tāpēc, saņemot rasējumu, celtniekam viss ir krustām šķērsām jāpārbauda kaut vai 10 un 20 reizes," piebilda Pujāts.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
