Pussabrukušā Buru ielas nama iemītnieki neatbalsta mājas atjaunošanu
Viņa skaidroja, ka iedzīvotājiem sapulcē bija iespēja nobalsot par trīs variantiem - mājas atjaunošanu, konservāciju vai nojaukšanu. Saskaņā ar likumu lēmums par mājas atjaunošanu var tikt pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse īpašnieku, taču par šo variantu iemītnieki nevienojās. Savukārt, lai varētu lemt par mājas nojaukšanu vai konservāciju, atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešama 100% visu īpašnieku piekrišana, tādēļ šodien lēmums par ēkas turpmāko nākotni netika pieņemts.
Vaļuma skaidroja, ka konservācija no visiem minētajiem variantiem izmaksātu vislētāk, bet visdārgāk - mājas atjaunošana. Ja iemītnieki izvēlētos māju iekonservēt, tad objekts netiktu nojaukts, bet nostiprināts, taču ēka nebūtu derīga dzīvošanai, tāpat kā demontāžas gadījumā.
Nākamās nedēļas sākumā tiks sasaukta otra mājas iemītnieku sapulce, pastāstīja Vaļuma. RNP pārstāvji cer uz visu mājas iedzīvotāju ierašanos, lai varētu tikt pieņemts lēmums.
Pašreiz mājas iemītnieki var iepazīties ar neatkarīga būveksperta slēdzienu par ēku. Pašreiz zināms, ka pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidota iekšējā kanalizācija, kas 1900.gadā celtai ēkai nav piemērota, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecās, neatjaunotās ēkas tehniskais stāvoklis. Kopumā šīs ēkas atjaunošana pašreizējā stāvoklī vērtējama kā nelietderīga, informēja Vaļuma.
Pirmdien sasauktajā ārkārtas sapulcē piedalījās RNP pārstāvji, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, kas pārstāvēja mājas neprivatizēto dzīvokļu intereses, kā arī mājas privatizēto dzīvokļu īpašnieki.
Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā, sabruka kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī tika bojāta mājas ārsiena. Pēc RNP pārstāvju teiktā, ēkas gala siena pie pamatiem ir nosēdusies un noliekusies uz blakus esošās mājas pusi. Šāda situācija, iespējams, izveidojusies gruntsūdeņu dēļ, kurus vēl nesen RNP atsūknējis no mājas pagraba. Vaļuma stāstīja, ka izmaksu dēļ mājas iedzīvotāji nav vēlējušies ievietot pagrabā atsūknēšanas iekārtu, kas gruntsūdeņus likvidētu, tiklīdz tie parādās.
Torņakalnā brūkošās divstāvu dzīvojamās mājas Buru ielā 9 iedzīvotāji RNP ir parādā teju 23 000 eiro par ēkas apsaimniekošanu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Vaļuma. Viņa informēja, ka mājas iedzīvotāji savulaik atteikušies no finansējuma uzkrājuma veidošanas ēkas apsaimniekošanai, tādēļ būvē nav veikti nepieciešamie remontdarbi. Vaļuma skaidroja, ka iedzīvotāji atteikušies no uzkrājuma veidošanas un lūguši RNP izņemt šo pozīciju no mājas uzturēšanas tāmes. Tāpat pašlaik esot apmēram piecas aktīvas tiesvedības par parādu piedziņu no mājas iedzīvotājiem.
Neraugoties uz Buru ielas 9.nama iedzīvotāju parādiem par apsaimniekošanas pakalpojumiem, RNP nedrīkstēja pieļaut, ka cilvēki dzīvo namā, kas var sabrukt, uzskata Rīgas domes opozīcijas deputāts Valdis Gavars (V). Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) atzīst daļēju RNP atbildību notikušajā situācijā un aģentūrai LETA sacīja, ka RNP aktualizēs to dzīvojamo māju sarakstu Rīgā, kuru tehniskais stāvoklis var apdraudēt iemītnieku drošību.
16 no 29 dzīvokļiem iebrukušajā ēkā pieder Rīgas pašvaldībai.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA.
