abc.lv skaitļos

Lietotāji online59
Aktīvie uzņēmumi19718
Nozares raksti776
Ekspertu atbildes2463
"Q Latvija" – kvalitātes zīme : abc.lv

"Q Latvija" – kvalitātes zīme

Septembrī www.a4d.lv ekrānos uzvirmoja kaislības ap Latvijas Nacionālās operas piebūves priekšlikumu. RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes students Jevgeņijs Busins bija vērsies pie portāla lasītājiem ar nolūku veicināt diskusiju par Rīgas Bulvāru loka apbūvēšanu. Viņaprāt, parku josla nosaka Rīgas šarmu un "pieņemamākais šeit būtu nelineārās landmorfās arhitektūras pārstāvja darbs". Ja "operas ēkas paplašinājums tiks īstenots, ieguldījums parku kropļošanā būs salīdzināms ar padomju laikos nodarīto – kopējais apjoms parkā pārsniegs vēsturisko apbūves blīvumu".
Precizēsim: operas piebūve ir atjaunotās valsts ieguldījums, (1993.–2001. gads, arh. Juris Gertmanis, Māris Dakteris u.c.), Rīgas postmodernisma piemērs, kad, īstenojot rigorozās prasības saglabāt vēsturisko katlumāju, kompozīcija veidojās ap skursteni un jaunā skatuves virsbūve tika pieskaņota ēkas neoklasicisma sākotnei. Kritikas autoru uztrauc "pensionāra" Mario Botas piedāvājums. Tātad skaidrs, ka klients vēlas šai celtnei piesaistīt starhitektu, kas neapšaubāmi lieku reizi iznestu LNO vārdu pasaulē, jo daudz apstrīdētā "Bilbao efekta" sindroms vēl pastāv.
Piedāvājums aicināt kādu citu, piemēram, landmorfās arhitektūras pārstāvi, nav tik viegli pamatojams. Ne velti Miks Kārkliņš [03.09.2008 17:56:52] jautā: "Vai kāds ir painteresējies, cik izmaksātu "H&DeM", "FutureSystems" vai "Zumthor" honorārs? Neskaitot nožēlojamo īdēšanu par bulvāru lokiem, kuros zālītē nedrīkstot sēdēt (jo, redziet, naudiņas nav, ko zālīti kopt) un par kuru būtību un vērtību neko konstruktīvu līdz šim neesmu dzirdējis (...) Varbūt tiešām pārvēršam to par tādu kā nekrofīlisku fetišu un turpinām gremdēties atmiņās par to, kā nu tur bija tajā pirmajā neatkarības laikā?!" Lai apturētu projektu, Ieva Bērziņa [03.09.2008 18:43:34] ir gatava "uzrakstīt pāris niknas vēstules LAS, UNESCO, Eiropas Arhitektu savienībai, kādām nebūt Ministrijām Latvijā un viņa ekselencei Zatlera kungam. Un lieta darīta." Andis Sīlis [04.09.2008 02:30:46] izsaka dažus racionālus argumentus strīdā par nepieciešamību rīkot vai nerīkot konkursu, jo Bota, ņemot vērā viņa svaigo pieredzi operu rekonstrukcijā, ir uzaicināts kā "konsultants, līdzautors vai darba turpinātājs (...) Esošajās telpās nav iespējams iestudēt/importēt laikmetīgas scenogrāfijas izrādes, jo aizskatuve ir 5x par mazu, bez rekonstrukcijas viens no mūsu nac/lepnumiem ir nolemts neizbēgamam provinciālismam. Juridiski viss izskatās kārtībā, cita lieta – vai MB izdosies radīt ko tādu, ar ko Rīga varēs lepoties. Starp citu, nevajag aizmirst, ka pēdējo reizēm negarantē arī konkursi. Var sanākt kā leišiem, kas dabon kārtējo internacionāli apsūkāto Zahas tipveida gurķi." Gatim [vakar 09:34:41] "piedāvātais "klucis" tiešām šķiet pabriesmīgs un kaut kā vecmodīgs. Varbūt tomēr varēja kaut kā "zaļāk" jeb vai tā būtu mānīšanās? No otras puses – skaldīt operu gabalos nevajadzētu, nav garantijas, ka abi gabali ilgtermiņā "vilks" pasaules līmenī. Neesmu arhitekts, nezinu, kas būtu labāks. Uztrauc, ka līdzīgi var "uzblīst" arī citas Bulvāru loka iestādes." Viņš atzīst, ka "pasaules līmeņa opera ir sava veida Silikona ieleja kultūras jomā – ap to virmo mazāki jomas uzņēmumi, alternatīvas idejas. Vai mums atteikties no centieniem pēc šādas Silikona ielejas? Jeb tā arī sūtīt savus talantus prom – tur, kur viņiem ir piemēroti apstākļi? Opera piesaista arī inteliģentu tūrismu un inteliģentus viesstrādniekus." Tiešām, pirms spriest par to, vajag vai nevajag operai piebūvi, būtu jāielūkojas īsajā Rīgas zīmolu sarakstā. Nāktos konstatēt, ka LNO ir viens Latvijas brendiem. Tūristu priekšā mēs varam lepoties ar Bulvāru loku un publiskajām ēkām tajā, bet kā radīt iedzīvotājos lepnumu par savu pilsētu un valsti? Varbūt veicināt komunikāciju dažādu sabiedrības grupu starpā? Starp citu – Latvijas laikos ekonomiskās krīzes gados operā rādīja kino... Nedomāju, ka aktuālās krīzes laikā būtu jāatgriežas pie tik drastiskiem līdzekļiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra nāks klajā ar iniciatīvu par kvalitātes zīmes "Q Latvija" ieviešanu tajos uzņēmumos, kuri reāli ar savu kvalitāti kā magnēts piesaista gan ārvalstu, gan vietējos tūristus. ("Diena", 11. septembris, "Tūrisms – Latvijas ekonomikas glābējs"). Vai opera būs to uzņēmumu skaitā, kas garantē servisa kvalitāti? Turpmākās diskusijas aizvirzās plašākā diskursā – līdz materiālisma un ideālisma konfrontācijai. pArt [04.09.2008 20:08:29] uzskata, ka "realitātē dziesmu svētku kori sagatavo repertuāru akustiski neadvancētos kultūras namos vai pagasta skolu aktu zālēs, slaveno mūziķu – māsu Skridu, Garančas, Jansona, Krēmera u.c. – karjeras apliecina, ka ceļam uz mākslas Olimpu ne vienmēr jāved caur izsmalcinātu arhitektūru un ļoti labiem darba apstākļiem." Diskusiju praktiskā aspektā var atgriezt vēl nesen skvērā aiz operas redzamais "Vairākuma diktatūras" reklāmas plakāts, kurā ASV prezidents jautā Krievijas premjeram: "Cik par Gruziju?" Domājot līdzībās, varam saprast kādu pašmāju darboņu sarunu, tikai veselas valsts vietā būs kāds izdevīgs būvgabals, kas bieži vien skar sāpīgo publiskās ārtelpas tēmu. LNO piebūves projektam attīstoties, publika varēs cepties par vēl vienu tēmu operas pakalpojumu sakarā, jo piebūves programmā ir arī autostāvvieta. Spēkratu novietošanas problēma – kā redzam 30. gadu fotogrāfijā – nepavisam nav jauna. Kultūras mantojumu sargājošām institūcijām nāksies vien akceptēt priekšlikumu, kas veidojas komplekss un nedalāms.
Augustā Alberta iela bija viena no Rīgas svētku vietām. Pie pilna galda draugu daudz. Nav grūti sarīkot svētkus, "ja vajag", un šoreiz tie bija izdevušies. Kā būs citu gadu, kad būs cita dome, to mēs vēl redzēsim. Ielu pildīja ļaudis jūgendstila apģērbos, "it kā" mākslinieki, fotogrāfi un cirkus ļaudis. Visā šajā vienas dienas procesā cerības rosināja "īsta" ādas apstrādes darbnīca Alberta ielas 11. nama pagrabstāvā. Virs durvīm padzisis, jo simtgadīgs, uzraksts vācu valodā stāsta, ka šeit pirms gadiem simts arī ir bijusi darbnīca, tikai tapsētājam.
Skarbāks ir skats, paveroties uz māju ģēvelēm. Tā paša Alberta ielas 11. nama jumta stāvā oriģinālās, ar patinu klātās ornamentētās vara skārda apmales nesen nomainītas ar gludu un spīdīgu cinkoto skārdu. Ja šeit neiesakņosies lietas, kas apliecina Alberta ielas vitalitāti un ja netiks saglabātas vai atjaunotas ēku autentiskās detaļas, Alberta ielai draud visu masu tūrisma banalizēto vietu liktenis, pat neraugoties uz labi iecerēto jūgendstila centru. Īstas un dzīvas lietas stilā ir tāds kā lakmusa papīrs visa procesa panākumu kontrolei.
Septembrī Dzirnavu ielas 20. numura pagalmā atklāja "Kino&foto akadēmiju". Bezstila ēkā pēc eiroremonta iekārtotās mācību klases neiepriecina ar savu izskatu, bet nozīmīga ir tā vitalitāte, kas varētu pacelt ārēji necilo vietu Alberta ielas aizmugurē. Patlaban vislabākais šī Rīgas kurioza rašanās vēstures skaidrojums ir atrodams Rīgas kinomuzejā iekārtotajā izstādē "Rīgas puika Sergejs Eizenšteins". Aplūkojot dēla filmu fragmentus un zīmējumus, var atklāt tēva celto ēku fasāžu bakhanālijas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesā ir pieņemts lēmums atteikties no ieceres veidot gājēju tiltu pār Mūkusalas ielu, kas sākotnēji bija plānots kā bibliotēkas priekšlaukuma savienojums ar Daugavas krastmalu. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas eksperti izteica bažas, ka tilts veidojas par smagnēju inženiertehnisku būvi, kas varētu aizsegt bibliotēkas ēku, kā arī skatu no bibliotēkas pirmajiem stāviem uz Vecrīgu. Viedoklis ir diskutējams. Centieni iziet pie Daugavas, kaut vai ierīkojot piestātni tām laivām, kas šogad sākušas šķērsot upi nevis kā tūristu atrakcija, bet gan rīdzinieku sabiedriskais transports, atkal ir apcirpti. Tomēr var arī saprast mēģinājumus palētināt projektu, jo VA "J3b" direktors Zigurds Magone atzīst: "Atsakoties no ieceres izbūvēt promenādi jeb tiltu pār Mūkusalas ielu, nebūs nepieciešama iepriekš plānotā Mūkusalas ielas padziļināšana un ar to saistītā inženiertīklu un ielu pārbūve Daugavas kreisajā krastā tik lielā apjomā, kā tika paredzēts iepriekš." Turpinot darbu pie LNB infrastruktūras objektu būvprojekta, būvnieki uzrunā kaimiņus. Turpmāk ik mēnesi aptuveni 400 LNB būvlaukuma tuvējo māju iedzīvotāji līdz pat objekta pabeigšanai saņems informatīvu "Vēstuli bibliotēkas kaimiņiem". Vēstules izsūtīs ar nolūku, lai iedzīvotāji ne tikai pārzinātu būvlaukumā notiekošo, bet arī būtu informēti par iespējamām neērtībām savā ikdienas dzīvē. Tās saistās ar testa pāļu izbūvi, rievsienas iegremdēšanu un būvbedres izstrādi. Iedzīvotājus brīdinās par troksni būvdarbu laikā. Vai, dokumentējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesu un strādājot ar publiku, nevarētu atklāt arī on-line režīma reportāžas no būvlaukuma? Būtu informācija gan celtnes draugiem, gan nedraugiem. Autors: Jānis Lejnieks, Dr. arch. Foto: Jānis Lejnieks

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"AlpicAir" –  īpaši Baltijas valstīm paredzētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un siltumsūkņi

"AlpicAir" –  īpaši Baltijas valstīm paredzētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un siltumsūkņi

Iespējams, ir maz tādu cilvēku, kas vasaras tveicē neaizdomātos par gaisa kondicionēšanas iekārtas uzstādīšanu savā īpašumā – vai tas būtu mājoklis, birojs vai kāda sabiedriska vai ražošanas ēka. Kā nekā – tieši šāda veida iekārtas palīdz nodrošināt komfortablu iekštelpu klimatu, veidojot labvēlīgus apstākļus gan ikdienas dzīvei, gan darba uzdevumu veikšanai. 

Aktuālie piedāvājumi

Meža un lauksaimniecības zemes vērtēšana

Meža un lauksaimniecības zemes vērtēšana

Raksturīgi, ka vajadzība novērtēt īpašumu, kas sastāv no lauksaimniecības un meža zemes, ir "neērta" ne tikai lielākajam vairumam uzņēmumu, kas ar to nodarbojas, bet arī pašiem īpašniekiem. SIA REIZ viena no spēcīgākajām kompetencēm ir tieši meža zemes vērtēšana, tajā skaitā ja ir lauksaimniecības zemes klātesamība – objektīva vērtēšana!

Aktualitātes

Latvijā pirmoreiz novērota negatīva elektroenerģijas cena biržā

Latvijā pirmoreiz novērota negatīva elektroenerģijas cena biržā

Pirmoreiz vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena. Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija –0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Uzņēmējs runā

Ventilējama fasāde ar PAROC ZERO sistēmu 

paroc_1

PAROC piedāvā jaunu siltumizolācijas un stiprināšanas metodi PAROC ZERO, bez kronšteiniem un bez karkasa, kur vēdināmu fasādi nes tikai atsevišķas skrūves un to ietekme uz siltuma caurlaidību ir ne vairāk par 5%.   

Meža un lauksaimniecības zemes vērtēšana

dsc_0340

Raksturīgi, ka vajadzība novērtēt īpašumu, kas sastāv no lauksaimniecības un meža zemes, ir "neērta" ne tikai lielākajam vairumam uzņēmumu, kas ar to nodarbojas, bet arī pašiem īpašniekiem. SIA REIZ viena no spēcīgākajām kompetencēm ir tieši meža zemes vērtēšana, tajā skaitā ja ir lauksaimniecības zemes klātesamība – objektīva vērtēšana!