Raidījums: "Maxima" atzīta par cietušo Zolitūdes traģēdijas lietā, prasa kompensāciju no apdrošinātāja
"Maxima Latvija" juridiskais pārstāvis Oskars Rode raidījumam skaidroja, ka uzņēmums ir apdrošinājis savus īpašumus, preces. Aprēķināts, ka traģēdijā kompānija zaudējusi 1,7 miljonus eiro - veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs.
Kā uzsvēra Rode, atlīdzība ir sagaidāma no apdrošinātāja. Savukārt, piesakot pretenzijas apdrošinātājam, "Maxima" nevar tās nepieteikt arī kriminālprocesā. "Jo tad apdrošinātājam radīsies jautājumi, vai "Maxima" nav krāpnieki," skaidroja advokāts.
Vaicāts, vai "Maxima" nevarēja pati kompensēt zaudējumus kā labas gribas žestu, Rode atbildēja: "Aizmirst un piedodot, ja? Piedot kam? Cilvēkiem, kas ir nekvalitatīvi izdarījuši savu darbu?".
Raidījums vēsta, ka uz kompensācijām pieteicies arī uzņēmums "Tineo", kas bija veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, tieši no šīs kompānijas "Maxima" īrēja telpas Priedaines ielā. "Tineo" pieprasītā kompensācijas summa ir kādreiz par ēku samaksātā - 4,4 miljoni eiro.
"Tineo" nopirka tikko uzceltu, valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudītu ēku, tāpēc "Tineo" bija visas tiesības ticēt, ka ēkas tehniskais stāvoklis bija labs un nekādi papildus pasākumi nebija nepieciešami. Tāpēc mēs arī nopirkām šo ēku. Un tāpēc pēc tam pieprasījām cietušā statusu", raidījumam sacīja uzņēmuma valdes locekle Ilona Gobīte.
Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.
Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
