“Rail Baltica” ieviesēji ar Ķekavas novada pašvaldību pārrunā “Rail Baltica” Pierīgas posmu projektēšanas gaitu
Noslēdzot novadu pašvaldību apmeklējumus, satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar “Rail Baltica” projekta ieviesējiem 26. augustā apmeklēja Ķekavas novada pašvaldību, ko šķērsos topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija. Darba tikšanās laikā ar Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Juri Žilko, pašvaldības deputātiem un speciālistiem tika pārrunāta “Rail Baltica” pamata trases posma caur Rīgu un Rīgas apvada projektēšanas gaita, un apspriesta reģionālo mobilitātes punktu attīstība Ķekavā un Baldonē.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka ““Rail Baltica” projekts dos pienesumu Pierīgas iedzīvotājiem un novada attīstībai. Paredzam, ka ērta un moderna vilciena pieejamība mudinās iedzīvotājus biežāk izvēlēties saviem ikdienas braucieniem dzelzceļa satiksmi. Jaunais apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas apvedceļu pārveidojot par ātrgaitas autoceļu, un Ķekavas apvedceļa izbūve samazinās satiksmes intensitāti pa maģistrālo autoceļu A7 un novirzīs satiksmi ārpus Ķekavas centra. Iedzīvotāju ieguvums būs gaisa piesārņojuma samazinājums, ceļu satiksmes drošības uzlabojums, trokšņu līmeņa samazinājums apdzīvotā vietā.”
Ministrs sarunā aicināja pašvaldību izmantot iespējas, ko dos jaunā dzelzceļa līnija, lai plānotu apkārtējās teritorijas attīstību. Trases projektēšanas laikā pašvaldībai ir svarīgi plānot un paredzēt, kur uz līnijas veidot loģistikas pieslēgumu, ko nākotnē uzņēmēji varētu izmantot kravu pārvadājumiem.
Tikšanās laikā dalībnieki pārrunāja “Rail Baltica” pamata trases tehniskos risinājumus Ķekavas novadā. “Šajā posmā plānoti gan divi mobilitātes punkti, gan paprāvs skaits ar dzelzceļa infrastruktūru saistīto struktūru, kā piemēram, četri dzelzceļa tilti, septiņi ceļa pārvadi, divas dzīvnieku pārejas un gājēju šķērsojums,” pastāstīja “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” AS Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikāciju vadītājs Ģirts Bramans. “Mums ir prieks, ka, neraugoties uz ar pandēmiju saistītajiem izaicinājumiem, darbs pie šī posma projektēšanas līdz šim noritējis veiksmīgi – ir pieņemti stratēģiski lēmumi, kas ļauj uzsākt diskusijas par to, kā veiksmīgāk integrēt trasi un saistītos risinājumus pašvaldības teritorijās. Piemēram, pēdējo nedēļu laikā pieņemtais lēmums par apvienoto dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un noslēgtais Ķekavas līgums dod iespēju savlaicīgi diskutēt ar pašvaldību gan par plānotajiem šķērsojumiem, gan dažādu transporta veidu integrāciju trases koridorā.”
Par gaidāmām pārmaiņām pārvietošanās paradumos, ko ieviesīs mobilitātes punktu attīstība Ķekavā un Baldonē, dalībniekus informēja Edgars Rubenis, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” mobilitātes punktu projekta vadītājs. “Mobilitātes punkti mainīs pārvietošanās paradumus, jo tajos būs savienoti dažādi transporta veidi, darot pārvietošanos daudz ērtāku. Dzelzceļš mobilitātē kļūs par vadošo. Iedzīvotājiem un tūristiem būs ērti sasniegt savus iecerētos galamērķus, jo ap jauno, “Rail Baltica” dzelzceļu izveidosies transporta savienojumi un ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Jāatzīmē, ka mobilitātes punkti ļaus mazāk izmantot automašīnas Rīgas vai tālāku galamērķu sasniegšanai Baltijā, tādejādi atslogojot iedzīvotāju maciņus no maksājumiem par degvielu un veidojot zaļāku mūsu dzīves telpu,” atzīmēja Kaspars Vingris, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs.
Jaunajā Ķekavas novadā, kas apvieno Baldones un Ķekavas novadus, iekļaujas “Rail Baltica” pamata trases posms caur Rīgu un daļa no Rīgas apvada projektēšanas posma Vangaži–Salaspils–Misa. Tajā plānota mobilitātes punktu attīstība Ķekavā un Baldonē. Projektēšanas darbus Satiksmes ministrijas uzdevumā šajā posmā īsteno “RB Rail” AS, un tos plānots noslēgt līdz 2022. gada beigām.
Papildu informācija:
"Rail Baltica" ir ilgtspējīgs dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, netieši arī Somija, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina – Helsinki.
Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar kopējo trases garumu 870 km. Latvijas pamata trase – 265 km.
"Rail Baltica" nodrošinās ātrgaitas starptautisko pasažieru pārvadājumus ar maksimālo kustības ātrumu 249 km/h, kravu pārvadājumus ar ātrumu 120 km/h, kā arī reģionālos pasažieru pārvadājumus ar ātrumu 200 km/h.
Šobrīd uz "Rail Baltica" pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gadam un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros.
Satiksmes ministrija ir "Rail Baltica" projekta īstenotājs un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējs. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. "Rail Baltica" projekta ieviesēji Latvijā ir "RB Rail" AS un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
