"Rail Baltica" lielākie šķērsojumi būs divi tilti pār Daugavu, kā arī Gaujas ielejas šķērsojums
Pašreiz plānotās trases izmaksas nevarot nosaukt, jo vēl jāprecizē, kuri risinājumi konkrēti tiks izvēlēti, un, tikai zinot precīzu trases novietojumu un tehniskos risinājumus, tikšot nosaukta aptuvenā summa.
Balgalis skaidroja, ka Rīgā Daugavas šķērsošanai tiks izbūvēts jauns tilts blakus jau esošajam dzelzceļa tiltam.
"RB Latvija" izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš savukārt uzsvēra, ka galvenais uzdevums bijis saglabāt esošos autoceļus, gan valsts, gan pašvaldības, kā arī saglabāt ierastos gājēju un riteņbraucēju ceļus. Rezultātā "Rail Baltica" trase ejot gan virs autoceļiem, gan zem. Piemēram, pie Inčukalna trase ies virs autoceļa.
Uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante savukārt norādīja, ka trases projektēšanas laikā īpaša uzmanība pievērsta gaisa kvalitātei, troksnim un vibrācijām. Deviņi eksperti dabā esot apsekojuši visu iespējamās trases maršrutu, un jau tagad esot skaidrs, ka trases būvniecības laikā tiks skartas 0,01% aizsargājamās teritorijas. Turklāt trase tiks norobežota visā garumā, un žogs tiks veidots krāsains, lai tajā neietriektos putni.
Īpaši Olaines un Ķekavas novados, kur trase šķērso dzīvnieku migrācijas vietas, Latvijā pirmo reizi būvēšot dzīvnieku pārejas. Plānots, ka kopā varētu izbūvēt astoņas līdz desmit šādas pārejas.
Lai arī novembrī 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skars "Rail Baltica" trase, notiks ietekmes uz vidi (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, pašreizējā stadijā būtiskas izmaiņas vairs netiek plānotas, jo arī līdzšinējais variants ir vairākkārt saskaņots ar pašvaldībām. Varot tikt mainītas tikai atsevišķas lietas vai precizēti kādi risinājumi.
Tāpat uzņēmumā "RB Latvija" uzsver, ka lēmumu par trases izvietojumu pieņems katra pašvaldība pati. To nosaka pašreizējie normatīvie akti. Ja lēmums būs negatīvs, par to lems valdība.
Kā ziņots, kopš aprīļa vairāk nekā 40 eksperti telpiski plānoja "Rail Baltica" trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, tostarp pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes pārvadus.
Kopā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai, tajā skaitā 60 tiltu risinājumi visiem trašu variantiem. Risinājumu veidošanas pamatprincips - piedāvāt mūsdienīgus risinājumus, saglabājot visu esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēmu, kā arī nodrošināt tās nepārtrauktu funkcionalitāti.
Rīgas teritorijā esošajā dzelzceļa koridorā 27 kilometru kopgarumā novietota "Rail Baltica" dzelzceļa līnija. Šķirotavā tiks izveidots dzelzceļa pārvads, lai netraucētu esošo funkcionalitāti. Daugavas šķērsojumam noteikta šķērsojuma vieta, rasti konstrukciju varianti, un to izvēle tiks noteikta projektēšanas stadijā, bet Torņakalnā kā labākais risinājums tiek piedāvāts dzelzceļa tunelis zem esošā dzelzceļa.
Kā ziņots, uzņēmuma "RB Latvija" vadība šodien prezentēja iespējamos tehniskos risinājumus Eiropas sliežu platuma trases "Rail Baltica" autoceļu un upju šķērsojumiem, vienotiem transporta koridoriem un dzīvnieku pārejām, kā arī informēs par galvenajiem secinājumiem vides izpētē, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Kā ziņots, Latvijas posma "Rail Baltica" trases detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
LETA
Foto: Flickr.com
