Rail Baltica projekta īstenošanai 2024. gadā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro
Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024. gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.
“Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030. gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām,” skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Nākamgad turpināsies Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītās infrastruktūras būvdarbi, jo Rīgas integrācija ir neatņemama Rail Baltica sastāvdaļa. Kopumā 2024. gadā šo būvdarbu 3. fāzei plānots apgūt 65 milj. eiro. Finansējums dos iespēju turpināt darbus Rīgas Centrālā mezgla dienvidu pusē un uzsākt dzelzceļa sistēmu izbūvi, tostarp sliežu ceļu un kontakttīklu, dzelzceļa signalizāciju un inženiertīklu ierīkošanu. Tāpat plānots sākt jaunā Rail Baltica dzelzceļa tilta izbūvi Daugavas labajā krastā.
Rīgas Centrālās stacijas zonā plānots uzsākt stacijas dienvidu puses inženiertīklu izbūvi un iesākt apdares darbus, turpināt jumta izbūvi, kā arī veikt eskalatoru un liftu izbūvi un stacijas zonas labiekārtojuma darbus. Nākamgad plānots pabeigt stacijas nesošo konstrukciju izbūvi, kā arī stacijas pārvadu un platformu konstrukciju darbus.
Tāpat 2024. gadā turpināsies Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūve. Būvdarbu 2. fāzei 2024. gadā novirzīti 30,7 milj. eiro. Ar piešķirto finansējumu tiks noslēgta autostāvvietas izveide un turpināsies Latvijā garākās dzelzceļa estakādes izbūve.
Pamattrases būvdarbiem prioritārā dienvidu jeb Lietuvas virzienā, kas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais posms, 2024.gada budžetā atvēlēti 26 milj. eiro. Finansējums paredzēts pamattrases pirmajiem būvdarbiem 13 km garumā. Papildus 2024.gada budžetā plānots apgūt aptuveni 800 tūkst. eiro būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanai Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā un savienojuma izveidei ar esošo dzelzceļa tīklu tehnikas un materiālu transportēšanai. Drīzumā plānots noslēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvdarbiem ar publiskā iepirkumā izvēlēto būvnieku. Pirmie būvdarbi gaidāmi 2024. gada sākumā.
Papildus 2024.gada budžetā plānots finansējums 20,7 milj. eiro apmērā būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Rail Baltica pamattrases projektēšanai, tostarp projektēšanas darbiem četros Latvijas posmos, t.sk. Upeslejas – Salaspils – Misa, Vangaži – Igaunijas robeža, Misa – Lietuvas robeža posmos un Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla sekcijā, kopumā piešķirts finansējums 19,6 milj. eiro apmērā. Projektēšanas darbus, izņemot Rīgas posmu, plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Tāpat plānots turpināt projektēšanas darbus punktveida objektos, tostarp 16 reģionālo mobilitātes punktu, Salaspils Intermodālā loģistikas centra, Skultes infrastruktūras apkopes punkta un Rail Baltica pasažieru ritošā sastāva apkopes punkta Jaunmārupē projektēšanu. Šim mērķim 2024. gada budžetā novirzītas investīcijas 8,1 milj. eiro apmērā.
Papildus budžetā paredzēts finansējums arī Rail Baltica kustības vadības centra Latvijā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei, piemērotākā novietojuma izvēlei un skiču projektam. Kustības vadības centrs nodrošinās vilcienu kustības organizēšanu Latvijā, paredzot iespēju organizēt un pārraudzīt vilcienu kustību arī visā Rail Baltica dzelzceļa līnijā.
SM 2024.gada budžets nozares attīstībai ir 788 milj. eiro. Sagaidāms, ka nākamgad budžetā plānotie pasākumi dos pozitīvu pienesumu nozares prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.
