"Rail Baltica" projektam nav nepieciešama atšķirīga nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība
Viņš skaidroja, ka kopumā Latvijā īpašuma atsavināšanas sistēma ir laba, taču tai nepieciešami normatīvo aktu grozījumi. Vienlaikus nav nepieciešams pieņemt jaunu likumu.
Piemēram, būtu svarīgi, lai netieši skarto zemju īpašnieki varētu prasīt zaudējuma atlīdzību par trokšņiem un smakām, ja tie ir būtiski.
Nevajadzētu arī ierobežot cilvēku tiesības pirkt īpašumu vietās, kur varētu iet trase. Visu šajā gadījumā noteiktu tirgus vērtība.
Priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, piemēram, paredz, ka atlīdzību par atsavināšanu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt esot jāpiešķir plašas institūciju pilnvaras, lai tās var atrast un piedāvāt kā aizvietojošu jebkuru valsts vai pašvaldības zemesgabalu, vai arī piešķirt tiesības zemesgabalu nopirkt no citas privātpersonas.
Tāpat plānots noteikt papildu kritērijus, kurus ņem vērā, kompensējot negūto peļņu un nomas līgumus, lai tādējādi ierobežotu spekulāciju. Plānots noteikt papildu kritērijus, ko patlaban neņem vērā īpašuma novērtējumā, tādējādi ierobežojot patvaļīgu vērtējumu risku. Plānots arī, ka institūcija būs tiesīga atsavināt būtiski apgrūtinātu īpašumu pat tad, ja šis īpašums tieši nav nepieciešams objekta būvniecībai.
Pētījuma autori, izstrādājot priekšlikumus, esot ņēmuši vērā gan kaimiņzemju, gan Vācijas pieredzi. Patlaban Latvijā īpašumu atsavina vienojoties, taču, ja nevienojas, Saeima pieņem atsevišķu likumu par piespiedu atsavināšanu. Advokāts gan uzsvēra, ka Saeima nerisina atlīdzības apmēra jautājumu, bet tikai - ir vai nav pamats atsavināt. Citās valstīs piespiedu atsavināšanu parasti neveicot parlaments ar individuālu likumu. Latvijā tādējādi tiekot nodrošināts augsts aizsardzības standarts, kuru izmantos arī Rail Baltica projektā. Sistēmas izmaiņas varot radīt lielus riskus. Turklāt atšķirīgai attieksmei neesot pamata - šis ir tāds pats gadījums kā visi citi, tikai lielākā mērogā.
Pastars uzsvēra, ka īpašnieki nevar rēķināties, ka viņiem kompensēs traucēto skatu vai pieķeršanos īpašumam. Tāpat nekompensēs ilgāku ceļu uz darbu vai stāvēšanu satiksmes sastrēgumos. Īpašniekam arī jārēķinās ar īpašuma vērtības izmaiņām un faktu, ka idejas un plāni par lielu nākotnes peļņu un biznesu netiek kompensēti. Aizdevums, kas nodrošināts ar hipotēku virs īpašuma tirgus vērtības, arī netiks kompensēts. Vienlaikus tiks piedāvāts risinājums - aizvietojošs zemesgabals ar vai bez papildu atlīdzības. Plānoti arī papildu grozījumi likumā, lai iesaistītu bankas.
Savukārt plānots kompensēt īpašuma vērtību atbilstoši uzsāktajai izmantošanai, kuru nosaka vērtētājs. Tāpat tiks izplānoti un izbūvēti pievadceļi tā, lai īpašums nepaliktu bez piekļuves, un tiks samaksātas nodevas sakarā ar īpašuma tiesību maiņu. Kompensēti tiks arī pārcelšanās izdevumi, kā arī sāktā un pārtrauktā būvniecība. Ja atsavina īpašuma daļu, kompensē vērtības samazinājumu un iespējamo kaitīgo ietekmi atbilstoši vērtējumam.
Kopumā advokātu birojs ir secinājis, ka Latvijā taisnīgas atlīdzības noteikšana kopumā atbilst citu ES valstu praksei un nodrošina Satversmes 105.panta prasības. Mērķis esot panākt labprātīgu vienošanās, lai nebūtu jāpiemēro atsavināšana piespiedu kārtībā. Lai maksimāli maz ierobežotu personas tiesības, nepieciešams iesaistīt personu jau iespējami agrāk. Tikai sadarbojoties esot iespējams rast abpusēji pieņemamus risinājumu. Atsavināšanai turklāt jānotiek plānveidīgi, nesasteigti, kopā ar projektēšanu. Plašāk esot jāpiemēro zemes konsolidācija, kas došot iespēju pārkārtot zemes robežas loģiskāk un izdevīgāk, savukārt priekšlikumi normatīvajos aktos ļaušot nodrošināt lielāku pretimnākšanu īpašniekiem, kā arī ierobežos spekulāciju iespējas. Pētījums noderēšot ne tikai normatīvo aktu grozījumu sagatavošanai, bet arī praktiskā darbā ikdienā.
Kā ziņots, lai varētu izstrādāt normatīvos aktus, kas ļautu adekvāti kompensēt zaudējumus īpašniekiem, kuru teritorijas ietekmēs "Rail Baltica" trases būvniecība, tika veikta izpēte, kuras veicējs tika izvēlēts iepirkumā.
Iepirkums tika izsludināts par taisnīgas atlīdzības noteikšanu par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā.
Iepirkumā par izpētes veicēju tika izvēlēts zvērinātu advokātu birojs "Borenius". Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 34 710 eiro.
Kā ziņots, Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projektā tiesāšanās lietu ar zemes īpašniekiem, kuru teritoriju trase tieši vai netieši skars, varētu būt maz vai nemaz un pretēja varianta prognozes pašreizējā brīdī ir tikai spekulācijas, intervijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" - pārstāvis Edvīns Bērziņš.
Viņš skaidro, ka ir dažādi subjektīvi viedokļi, taču svarīgi esot izveidot normatīvo bāzi, lai var adekvāti kompensēt zaudējumus īpašniekiem, kuru īpašumi tiek skarti gan tieši, gan netieši. Jautājums gan esot, kādi būs konkrētie kompensācijas mehānismi. Uz to katrai no trim Baltijas valstīm esot jāatbild atsevišķi, ņemot vērā normatīvo regulējumu. "Valstīm ir jāiesniedz kopuzņēmumam padarītie mājasdarbi. Šis uzdevums - attiecīgās normatīvās bāzes pilnveide - ir viens no tiem, ko nevar izdarīt kopuzņēmums "RB Rail". To var izdarīt valsts, un tas ir vienkārši jāizdara," skaidro Bērziņš.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
